foto: chla.org
Pasauli ir pārņēmis Covid, koronavīruss, Covid-19, sērga, kā nu to sauksim, būtību tas nemainīs. Raksts ir tikai manas domas un apsvērumi, nekā tieša vai konkrēta te nav, tikai manas domas! Neizmantot ļaunprātīgi.
Kur tas aizsākās? Cik zināms Ķīnā, un cik esmu skatījies video, kuru varētu augšuplādēt, ja vien tas jau nebūtu internetā pieejams, tas zvēru tirgū, kur visi ēd visu, kas kustās, lido vai rāpo. Mana versija - viens, kurš gatavo sikspārņus, kārtīgi to neizcepa un no tiem pārmetās uz cilvēkiem. Cilvēks nopirka, apēda sikspārni un slimība klāt. Atceroties to, ka Bēthovens nomira no labi neizceptas cūkgaļas, šeit gaļas apstrādes nianses liek lieku reizi sevi atgādināt.
Tālāk tā jau ir ķēdes reakcija, ja vienam ir, tad būs otram. Un nav jau teikts, ka viens sikspārnis bija slims, iespējams, visa saime, kuru noķēra, uzcepa un pārdeva (vai arī neuzcepa bet pārdeva jēlu gaļu, kas to lai zin). Cilvēku vidū nododas ar tiešu kontaktu ar inficēto (kontakts tuvumā, mazāks par 5 metriem), vai arī ja nošķaudies un trāpi kādam virsū (tātad, arī pilienu veidā, ja notiek siekalu, citu šķidrumu nodošana), vai arī nošķaudies rokā, un ar roku pieskaries, piemēram, rokturim veikalā, un cits pieskarās tam pašam rokturim. Pēc 14 dienām inkubācijas perioda, slimība ir klāt. Protams, tiek lēsts ka ir cilvēki kuri tīri teorētiski nevar ar to saslimt. Saslimšanas riks ir daudz lielāks gados vecākiem cilvēkiem. Laikam tas saistīts ar to, ka imūnsistēma noveco un vairs tik labi netiek galā. Statistika rāda arī to, ka tieši bojāgājušie diemžēl ir gados veci cilvēki.
Kas rada vislielāko pārsteigumu ir cilvēku neapdomība un klaja stulbība. Ja biļetes nopirktas, un tiek teikts, neizbraukt uz skartajiem un plaši inficētajiem reģioniem, skaidri tiek pateikts, bet nē, ja jau ir samaksāts, tad ar mani nekas nenotiks, ar citiem gan jau. Bet inkubācijas periods ir 14 dienas, citiem 21 diena, atbraucot jau nemaz nemanīsi ka esi slims. Un cilvēki novērtē savu atvaļinājumu, par kuru jau samaksāts, daudz augstāk nekā par savu pašu dzīvībām, sev līdzcilvēku dzīvībām vai apkārtējo dzīvībām. Pārsteidzoši.
Par valstīm - jā, Itālija ir otra vecākā valsts, ja skatās uz demogrāfisko situāciju pēc vecuma grupām. Itāļiem priekšā ir tikai Japāna, ja nekļūdos. Tāpat Vācijā ir daudz gados vecāku cilvēku. Tieši tur arī šo saslimšanas risku ir daudz augstāk un ne velti tagad tiek ieviesti pasākumi, kas nosaka, ka gados veciem cilvēkiem vispār būtu aizliegts iziet no mājas, vispār. Un tas būtu tikai pareizi, viņu pašu drošības pēc.
Maskas. Neviens no PVO (Pasaules Veselības Organizācija) nekur nav norādījis uz to, ka to lietošana tieši pasargā no saslimšanas. Tas ir vairāk darīts tāpēc, ka ja cilvēkam būs maska, viņš ar rokām nepieskarsies mutei tik bieži. Tur ir visa tā sāls. Ar baktērijām aplipusi roka pie mutes nonāks retāk ja uz mutes būs maska. Bet pašai maskai tieša sakara ar izsargāšanos nebūs. Nepalīdzēs tā ja slimais uzšķaudīs uz mums un viņa baktērijas nokļūs uz mūsu acs āboliem. Domāju arī tas ir veids kā inficēties, jo kā nekā, mirkobi ir mikrobi, un šķaudienā to ir daudz.
Dīvaini ir visa PVO uzvedība. Vispirms ilgu laiku, liekas ka nedēļu stāvēja ziņa, ka pasaule ir potenciāli pandēmijas priekšvakarē, BET neviens neizsludināja bargus izceļošanas/ceļošanas aizliegumus. Gaidīja, cerot ka cilvēki būs racionāli un apdomās visu. TIEŠĀM? Cilvēki, kuriem nauda mūsdienās izsaka vairāk nekā cita veselība, aizdomāsies? Novēloti tas viss notika, bet Ķīnā ierobežojumi lai arī tāpat nedaudz par vēlu, bija diezgan labi, jo cik nu var noprast no masu informācijas līdzekļiem, tur notiek situācijas uzlabošanās.
Bet no citas puses skatoties, mēs paši esam vainīgi - ēdam visu ko var, ko iespējams, un mūsdienu urbanizētā pasaule vīrusus ražo uz urrā. Zāles kas palīdzēja 5 gadus atpakaļ jau nav derīgas jo vīrusi mutē līdz ar zālēm. Un vairāk E vielu pārtikā nozīmē, ka mazāk imūnsistēmai ir iespējas pamanīt potenciālo kaitēkli, jo sintētika ir sintētika, organisms pret to neko nedara. Imūnsistēma spējīga sākt ko darīt tikai tad, ja tas ir dabisks veids.
Žēl būs tad, ja izrādīsies patiesība tiem, kas kladzināja par to, ka viens no pasaules gala scenārijiem ir pandēmija un cilvēces, nācijas, 90% izmiršana. Nedomāju ka tas notiks, ja vien cilvēks nesāks domāt kaut cik ar galvu. Ierobežojumi ir ieviesti, bet tāpat vienmēr būs tie, kas tos pārkāps tikai tāpēc, ka var un es vēlāk varēšu paziņot, ka jā, es tā uzvedos, un redz, iespējams, arī izdzīvoju.
Mani pārsteidz vēl tas, ka tiek lēsts, ja laiks paliks siltāks, viss vīruss pats izbeigsies. Nezinu gan nevienu vīrusu kas dzīvotu aukstumā. Parasti visām slimībām un mikrobiem tieši siltums patīk, nevis otrādāk. Iespējams, neesmu pazīstams tik daudz ar arktiskajā puslokā sastopamajiem vīrusiem, bet pieļauju domu, ka ja tur ir tādi, kas izdzīvo aukstumā, tad mums tie šeit, siltumā, paliekot siltākam, izmirtu. Bet vīruss šis ir radies Ķīnā, tur ir kā ir silts... vai arī tagad ir ledus laikmets un ziema? Tas mani tā kā nedaudz pārsteidz un ne uz pozitīvās nots.
Pie tam brīnos vēl arī par to, kā tad neviens ašs un izmanīgs amerikānis nav vēl Ķīnu tiesā iesūdzējis... viņu tieslietu sistēma to pieļautu, ja citās pasaules malās to uzskatītu par gaužām muļķīgu pieteikumu. Jo viss sākās tur, un tad tagad esot šādai situācijai kāda tā ir, kādam vajadzētu nest par to atbildību. Un jo skaļāk kliegsi, jo vairāk tevi dzirdēs, un amerikāņi māk skaļi kliegt, jo viņiemi r pietiekami daudz veidu kā to izdarīt, masu mediju kontrolēto auditoriju vien kaut paskaitot.
Ietekme uz ekonomiku? Protams, ļoti liela, taču domāju ka cilvēki strādājot mājās, ja vien tas iespējams, produktivitātes rādītājos tikai izaugs. Mājas ir komforta zona, darbs ir stresa perēklis. Strādājot nepiespiesti rodas daudz labāki rezultāti. Trakāk ir tiem uzņēmumiem, kam šādas iespējas nav. Piemēram, transports, veikali, celtniecība, apkalpojošā sfēra. Bet nākas aizdomāties, ka valstis sniegs sava veida palīdzību, kaut kādā veidā, jo pretējā gadījumā tas būtu diezgan bezatbildīgi, nepalīdzēt uzņēmumiem, kas cieš no pandēmijas. Juridiski protams, neko neizdarīsi, jo šis ir force de major, neietekmējama kataklizma utt, kas līgumos tā arī, līdzīgi, tiek atrunāta. Jācer vien, ka pēc pandēmijas laikā uzņēmumu peļņa spēs izlīdzināties gada laikā, pretējā gadījumā paliks daudz tukšu vietu īres tirgū un daudz uzņēmumu bankrotēs tieši nespējas gūt pat minimālu peļņu.
Varētu vēl filozofēt par daudz ko, tomēr domāju ka pašu galveno pateicu. Atbildība, apdomāt rīcību un iespējamās sekas, neskriet, neķert, nebūt grābslim un domāt uz priekšu. Lēnām censties pārdzīvot šo laiku kā vien tas iespējams, jo tikai pēc tam redzēsim savas kļūdas, kuras kāds izvērtēs, cits pasmiesies. Un ieteicams šo visu slimību uztvert nopietni, jo sērija ar mani jau nekas nenotiks šeit neies cauri.
