Tīrība un SKS

foto: nasa.gov

SKS jeb Starptautiskā Kosmosa Stacija savulaik bija simbols vienotībai. Uz tās strādāja daudz dažādu valstu kosmonautu kam bija kopīgs mērķis. Tomēr arī SKS ir savs kalpošanas laiks. Savu darbu tā sāka 1986.gadā, un pēc 12 gadiem uz tās bija jau lērums problēmu - elektrības pārtraukumi, datortehnika novecojusi un nestrādāja pietiekami raiti, tāpat arī ekosistēma jeb klimata kontrole strādāja ar pārtraukumiem. Tomēr, kā izrādās, ne viss noveco pats par sevi. Kosmonauti, sīkāk izpētot, ievēroja, ka SKS čum un mudž no baktērijām - dzīviem organismiem ko tie savukārt, atveduši ciemos no Zemes.

Zem galvenās konsoles vāka bija ūdens bumbas, futbola bumbas izmēros, kuras bija pārpilnas ar dažādiem dzīviem īpatņiem: sēnēm, baktērijām un ērcēm (to vēlāk noskaidroja ekspertīze). Vēl lielāku pārsteigumu radīja baktērijas kas mielojās (lasīt - ēda) ar gumiju, kas kā izolācijas materiāls bija ap logiem, plus vēl tika atrastas skābi izdalošas baktērijas, kas centās tikt galā ar elektriskajiem materiāliem.

Tika izteiktas dažādas versijas, kas vainojams baktēriju un mikrobu nonākšanai kosmosā. Skaidrs bija viens - kosmosā stacijas moduļi tika nogādāti ideāli tīri, jo uz zemes tos kopā savāca burtiski sterilā vidē, kur nevarēja nokļūt nekas no tā, kas tur uzradās pēc pāris gadiem. Tātad, secinājums viens - biežie viesi, kosmonauti, kas strādāja SKS un mainījās ik pa laikam, bija atveduši ciemiņus un prom dodoties tos aizmirsuši. Tie, neskatoties uz skarbajiem apstākļiem, viegli sākuši vairoties un uzdzīvot SKS vidē.

Var jau arī gadīties tā, ka turp ceļojošie arī bija sterilizēti cik vien var, un baktērijas ir atdalījušās no pašiem kosmonautiem, no viņu ādas, šķidrumiem. Fakts paliek fakts - vairāk kā puse no mūsu organismā esošajām šūnām nav mūsu - tās ir dažādi vīrusi, baktērijas, sēnes, un citi svešķermeņi kuriem ar mūsu uzbūvi praktiski nav nekāda sakara, tie ir tikai līdzeksistējoši organismi, bez kuriem mēs gan nevaram.

Vēlākos pētījumos tika noskaidrots, ka uz SKS mierīgi dzīvo un eksistē 55 dažādu mikroorganismu kolonijas. Neskatoties uz skarbo vidi, gravitācijas trūkumu, tās tur jūtas visai labi un nekas neliecina par kādām pazīmēm, ka tās būtu uz iznīkšanas robežas. Neskatoties uz reglamentu, kas jāievēro SKS dzīvojošajiem, kolonijas turpina tur pastāvēt. Reglaments saka, ka ik nedēļu tās darbiniekiem (kosmonautiem), visas virsmas ir jānotīra ar mitru antibakteriālo salveti (materiālu) un jāizmanto putekļusūcējs lai savāktu jebkādus netīrumus kas varētu tur būt.

Šis notikums ir interesants arī no futūristiskā viedokļa, proti, ja esot Zemes tuvumā baktērijas jūtas labi, kas notiks ja cilvēce sāks izmantot SKS lai dotos tālākos kosmosa izpētes lidojumos un kas notiks ar baktērijām, kas noteikti dosies līdzi, nonākot aiz Van Allena jostas. Kā zināms Van Allena josta ir radiācijas reģions, kas aptver zemi, bet SKS orbitē zem tās, tātad, pašlaik SKS baktērijas dzīvo salīdzinoši līdzvērtīgos apstākļos kā uz Zemes. Pētnieki vēlas uzzināt kā tās uzvedīsies nonākot tiešā saskarsmē ar kosmosa radiāciju un starojumiem. Vai tās paliks agresīvas vai arī aizies bojā - tas ir jautājums, kuru pētnieki vēlas izzināt pirms ceļojumiem kosmosā no SKS.

Kas saistās ar baktērijām un kosmosu, ir vēl viens potenciāli interesants fakts. NASA plāno atgriezties uz Mēnesi, kur pirms 50 gadiem Apollo astronauti atstāja 96 maisus ar cilvēka atkritumiem. NASA tagad vēlas uzzināt, vai baktērijas šajos atkritumos ir vēl dzīvas un kas ar tām noticis. Tas ir viens no dzinējspēkiem atgriezties uz Mēness virsmas.