Koku vitālais svarīgums

foto: livescience.com

Pilsētvidē esošo koku daudzums ir būtisks tam, lai samazinātu temperatūras svārstības pilsētā. Tas samazina temperatūru un arī oglekļa dioksīda daudzumu, jeb vēlāk - smogu. Tomēr par ASV runājot statistika ir daudz nepatīkamāka - laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam ASV pilsētu teritorijās un apdzīvojamās zonās esot tikuši izcirsti aptuveni 36 miljoni koku. Un šī tendence nesamazinās.

Cilvēku spēja aizdomāties par lokālām un globālām sekām nav īpaši diža. Nocērtot kokus ceļu būvei vai māju būvei tiek radīti labvēlīgi apstākļi tam, lai apkārtējā vidē, vēlāk globālā līmenī, rodas pastiprināts piesārņojums, jo nav koku, kas šo Co2 un slāpekļa dioksīdu attīrītu. Zināms, ka divi cilvēki dienas laikā izelpo to daudzumu gaisa, ko rada viens koks. Zūdot kokiem zūd gaiss, zūd arī vides spēja attīrīties.

Faktori, kurus labvēlīgi nes mums koki, ir daudz. Lūk dažu galveno uzskaitījums.

Siltuma samazinājums.
Koki rada ēnu mājām un arī ofisa ēkām, praktiski visam, kas atrodas to ēnā. Esot ēnā, ēkas mazāk uzsilst un rada temperatūras izlīdzinošu faktoru. Koki uzņem ūdeni un tas caur to lapām izgaro, atvēsinot vidi ap tiem. Pētījumi liecina, ka ja pilsētā puse no katra kvartāla būtu apstādīta ar kokiem, temperatūras izmaiņas būtu būtiskas un tas tikai uzlabotu pilsētas gaisa sastāvu un globāli vides uzlabošanos.

Gaisa piesārņojums.
Vispārzināms fakts, ka tieši koki ir tie, kas cīnās ar gaisa piesārņojumu. Tie savā veidā caur sevi izfiltrē visu piesārņoto vidi un atdod videi tīru skābekli.

Enerģijas ietaupījums.
Koki radot ēnu, rada arī mazāku vajadzību pēc gaisa kondicionieru izmantošanas. Kad koku nav, tad ēkas atrodas tiešos saules staros un ēkās esošie darbinieki izmanto gaisa kondicionierus lai ēkās nebūtu karsti. Līdz ar to, elektrības pieprasījums pieaug, un pārsvarā elektrību ražo izmantojot fosilo kurināmo, kas rada atkal ķēdes reakciju - izmešu daudzums iet uz augšu.

Ūdens kvalitātes uzlabojumi.
Koki būtībā ir arī sava veida ūdens attīrīšnas filtri, kas uzsūc netīro ūdeni, slāpekli un citus grunts piesārņojumus, tos izfiltrē caur sevi un atdod tīru produktu atpakaļ vidē.

Plūdu samazinājums.
Koku saknes stiprina augsni, radot mazākas augsnes aizplūšanas iespējas reizēs kad ūdens līmeņi paaugstinās. Tāpat arī koki izmanto paši ūdeni sev.

Trokšņa samazinājums.
Koki var samazināt arī apkārtnē radušos trokšņus. Piedevām, to zaros uzturās putni, vēja brāzmas kustina to lapas, kas esot vieni no aspektiem, kas psiholoģiski samazina tresa līmeni.

Aizsardzība no ultravioletajiem stariem.
Koki absorbē 96% no ultravioletajiem stariem, kas nonāk uz zemes virsmas.

Astētikas aspekts.
Jebkurš nekustamā īpašuma aģents pateiks, ka koki rada estētiski labāku iespaidu ap jebkuru mājokli. Tie esot arī veids kā paaugstināt īpašuma cenu, iespējams, nenozīmīgi, tomēr to radītais labums ir neatsverams.

Ekovides ieguvumi.
Putni mājo un vij ligzdas kokos, meklē patvērumu kokos. Un ne tikai putni izmanto kokus kā dzīves vidi. Daudzi dzīvnieki pasaulē izmanto kokus gan kā pārtikas avotu, gan kā slēpni, gan kā mājvietu. Tāpat arī lai patvertos no saules stariem. Ieguvums dzīvnieku valstij ir liels. Daži no augu valsts tāpat izmanto kokus kā parazīti, lai tur dzīvotu pat.

Koku ieguvums globāli ir iespējams, arvien nenovērtēts. Spēja izcirst tos ir liela, un vēlme pelnīt vēl lielāka. Cilvēks cerams, reiz sapratīs to, ka koki ir nozīmīgāki nekā jebkas cits apkārtējā vidē. Tie sniedz tik daudz, bet prasa tik maz, tomēr neskatoties uz to, cilvēks vēl cenšas tikt no tiem vaļā, pelnīt. Cerēsim, šī tendence mainīsies, jo neko nedarot lietas labā, globālais aspekts siltumnīcas emisiju sakarā var izrādīties daudz nozīmīgāks nekā domāts. Neapdomība nepaliek nesodīta.