foto: otelco.com
Mūsdienas nav iedomājamas bez interneta. Praktiski lielākā pasaules daļa to uzskata par būtisku ikdienas sastāvdaļu, un grūti iebilst - epasti, ziņas, mūzika, video pārraides - tas viss caur internetu. Bet mūsdienās ir būtiski tas, cik daudz viena vai otra lieta nodara postu globālās sasilšanas jomā. Tad... vai internets rada kaut kādus draudus globālās sasilšanas sakarā?
Visas ierīces darbojas uz elektrības, kas savukārt tiek saražota dažādos veidos. Un ja ņem vērā, ka var izmērīt visu, tad izrādās, ka mūsu ikdienas interneta aktivitātes arī var izpaust pāris gramos oglekļa dioksīda veidā. Varbūt mūsu individuālā pieeja internetam nav nekas zīmīgs, bet, mūsu, cilvēku, ir daudz un lielāko daļu elektrības patērē... serveri un maršruzatori, serveru istabas un vietas, kur dati glabājās, tiek apstrādāti un pēc mūsu pieprasījuma mums tiek nosūtīti.
Pēc statistikas aplēsēm pašlaik internetu lieto aptuveni 4.1 miljards cilvēku ik dienu (53.6 procenti). Ja mūsu ikdienas aktivitātes rada pāris gramus oglekļa dioksīda, tad ņemot vērā 4,1 miljardus lietotāju tas sasummējas.
Bet cik tad kopā tas viss ir? Ja ticēt pētījumiem, tad globāli aptuveni 3,7% no visiem izmešiem nāk no interneta lietošanas un aprīkojuma kas vajadzīgs, lai tas darbotos. Tikpat daudz izmešus ik gadu rada arī aviosabiedrības un avioindustrija kopumā. Tiek lēsts, ka līdz 2025. gadam interneta lietotāju radītais oglekļa dioksīda izmešu daudzums dubultosies.
Sadalot tā sakot, "pa galviņām" izmešu daudzumu (1,7 miljardus tonnu, kas rodas no interneta lietošanas), sanāk ka ikviens mēs rada laikā radam aptuveni 400 gramus oglekļa dioksīda. Tas ir ieskaitot visus serverus un citas ierīces, kas nepieciešamas interneta darbībai.
Izrādās, ka arī pa reģioniem atšķiras tas, cik daudz kaitīguma mūsu atrašanās internetā rada. Tā piemēram, pētījumā noskaidrots ka 10 gadus atpakaļ vidējs Austrālijas interneta lietotājs radīja aptuveni 81 kilogramu oglekļa dioksīda gada laikā (links lasīšanai). Protams, gadu laikā ir pilnveidojušās tehnoloģijas un arī resursu atkalizmantošana rada mazāku šo ciparu, tomēr fakts ir un paliek fakts, ka internets nemaz nav tik nekaitīgs apkārtējai videi kā sākotnēji domāts.
Ir vēl daudz faktu, kurus varētu piesaukt, bet to uzskaite ir diezgan individuāla. Tā piemēram, nav īsti skaidrs vai šo pētījumu statistikā iekļaut tos izmešu daudzumus, kas rodas ražojot tehniku, un ieviešot interneta infrastruktūru kā tādu, un uzturot to. Zināms, ka ASV datu centri izmanto 2% no visas valstī izmantotās elektroenerģijas, bet globāli datu centri izmanto aptuveni 200 teravatus stundā.
Daudzās valstīs arī tiek norādīts tas, ka datu centru uzturēšanai tiek izmantota atjaunojamā, zaļā, enerģija, tomēr arī tas ir retums, jo pārsvarā tiek arvien izmantota fosilā kurināmā saražotā elektroenerģija.
Tiek runāts daudz par to, cik daudz katrs epasts rada izmešus un cik varētu ieekonomēt, darot vai nedarot konkrētas darbības. Dati ir pieejami diezgan plaši, gan par 10 gadus atpakaļ esošu epasta svaru gan arī par to, cik tas sver mūsdienās. Tomēr nomācoss ir fakts, ka nākotnē prognozē to, ka līdz 2040. gadam internets radīs aptuveni 14% no visiem oglekļa izmešiem globāli.
Vai tas nozīmē, ka būtu jāatsakās no interneta izmantošanas? Tas paliek katra paša ziņā, bet neteikti ir fakts, ka internets un informācija mūsdienās ir viss, ja ne galīgi galvenais. Zināt vai nezināt ir jautājums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru