>.

sestdiena, 2020. gada 14. marts

Ko iesākt ar naftas tankeriem?

foto: gcaptain.com

Tankeri, milzīgi tankeri jeb citiem vārdiem sakot, milzīgi kuģi, kuri nodarbojas ar jēlnaftas transportēšanu pa visu pasauli. Pašlaik kopumā pasaulē esot ap 10400 šīs klases kuģu, kuri reizē spēj pārvest 3,8 miljardus bareju jēlnaftas. Tas ir tikpat daudz, lai tiktu veikti 418 000 transatlantisko lidojumu vai arī lai pasaules automašīnas kopā nobrauktu 5 miljardus kilometru. Jēlnafta - izejmateriāls sintētiskajām drēbēm, plastmasai, vienreizējiem traukiem, sadzīves ķīmijai, degvielai, dīzelim, smēreļļām un vēl daudz daudz kam citam, tai skaitā - pārtikas ķīmijai (E burtiņiem).

Pasaulē pieaugot pieprasījumam pēc fosilajiem kurināmajiem, pieauga arī nepieciešamība izdomāt veidus kā tos efektīvāk transportēt. Tieši tankeri ir viens no visefektīvākajiem transporta veidiem, un arī šeit neiztikt bez dažiem sasniegumiem un pat rekordiem. Tas ir vislielākais jebkad cilvēka radītais jūras pārvietošanas līdzeklis, bez šaubām, un gadu no gada to apjoms, izmērs, tikai palielinās.

Bet ko cilvēce dara ar tiem tankeriem, kas savu laiku nokalpojuši un pēc kuru pakalpojumiem vairs nav vajadzības? Kur tos likt, kā ar tiem tikt galā ir arvien pieaugošs un aktuāls jautājums.

Inženieriem sākotnējā ideja vairs neliekas tik gaiša. Sākotnēji tos vienkārši sadalīja, cik nu spēj un pārkausēja, izmantojot iegūto metālu no jauna. Ir gan tikai pāris valstis (Bangladeša kā viena), kas ar šo bīstamo utilizācijas veidu nodarbojas. Tomēr tagad ir radusies jauna ideja - radīt peldošas elektrostacijas, pārveidojot kuģus, nevis tos utilizējot. Ambiciozs plāns kā no norakstīta kuģa radīt ko pavisam jaunu - "viļņkuģi".

Ar enerģijas ražošanu no viļņiem cilvēce jau ir pazīstama, taču līdz šim tas bijis diezgan lokāls enerģijas iegūšanas veids, jo ir nepieciešama saikne ar elektrotīklu kurp nodot iegūto enerģiju. "Nav nepieciešams būt vienuviet, kur ir vislabākie viļņi. Ar šādu kuģi jūs esat mobils un variet doties kurp vien vēlaties un iegūt enerģiju no viļņiem vienalga kur tie ir. Jo viļņi lielāko, jo vairāk enerģijas tiek iegūts," tā Endrjū Dīners, ShipEco Marine menedžeris. Tieši viņa pārstāvētajai firmai pieder ideja par tankeru pārbūvi un pielietošanu no jauna.

Viņa pārbūves ideja ir pietiekami vienkārša un reizē arī grandioza - izmantot esošo kuģa konstrukciju, vien aizveitot bunkurus pret cilindra tipa elementiem.

foto: ShipEco Marine

Cilindram augšpusē tiek novietota turbīna, bet apakšpuse ir atvērta. Turbīnu darbina gaiss, jo ūdens (viļņu, kas rodas apkārtējā vidē) ietekmē pats cilindrs tiek vilkts augšup, lejup. Arī tas fakts, ka tiek efektīvi izmantota kuģa konstrukcija nenāk par skādi jo ir mazāk izmaksas tā pārbūvē. Piedevām, esošo konstrukciju izmantošana atļauj tam nezaudēt stabilitāti atklātā jūrā/okeānā. Šāda konstrukcija, atkarībā no kuģa izmēriem un bunkuru lieluma (iegrimes), spēj saražot no 10 līdz 30 megavatu elektrības. Ja runa iet par masveida tankeriem, tad tajos varētu būt līdz 35 šādiem cilindriem, katrs no kuriem ir 20m diametrā.

Tieši šādu pašu tehnoloģiju 1970tos radīja Japānas Jūras Zinātnes un tehnoloģijas centrs, taču tolaik veiktie pētījumi pierādīja, ka energoatdeves daudzums ir neefektīvs, tāpēc projektu slēdza.

Pēc nepilniem 50 gadiem Siemens izstrādāja jauna tipa ūdens-gaisa tipa turbīnu, kas spēj izmantot vismazākās gaisa svārstības ar ūdeni piepildītā traukā (cilindrā).

Visai šai tehnoloģijai vien ir trūkums tas, ka šāda iegūšana ir iespējama visnotaļ tuvu no krasta, jo platformai esot nekustīgai, iegūtā enerģija ir jānodot tālāk uz energotīklu. Līdz ar to, ir nepieciešams tuvumā esošs elektrības saņēmējs jeb novadītājs.

Būtībā, projekta mērķis ir censties doties turp, kur lielākas vētras, jo lielākas vētras nozīmē vairāk enerģijas. Projekts ir saņēmis daudz pozitīvu atsauksmju, kā arī atbalstu no Lielbritānijas valsts budžeta.

foto: ShipEco Marine

Grūtības vien sagādā nedaudz tas fakts, ka pat savu laiku nokalpojis tankeris nebūt nav lēts - tas var maksāt sākot no pāris miljoniem, beidzot ar desmitiem miljonu dolāru. Bet no otras puses ir labi tas, ka iespējams, projektam ir nākotne, jo pasaulē pašlaik jau ir vairāk kā 100 tankeru, kuru kalpošanas mūžs tuvojas beigām, kas nozīmē, ir potenciāls veids kā tos izmantot turpmāk. Otra labā ziņa ir tā, ka ja šādus tankerus spētu izmantot otrreiz, tad tos nevajadzētu dzīt uz Bangladešu, Indiju vai Pakistānu, kur atrodas kuģu utilizācijas vietnes krastā, kur cilvēki bez ekipējuma, bez drošības tehnikas zināšanām, tos vienkārši sagriež gabalos.

Tad kā paliek ar enerģijas izmantošanu, nodošanu uz tīkliem, zemi? Šeit projektam ir otra, vēl pozitīvāka iezīme: ne tikai elektrostacija, bet vesela rūpnīca, kas piemēram, var ražot to vai citu nepieciešamo preci, atkarībā kādas iekārtas tiek uzstādītas uz tankera klāja. Vienkāršākais piemērs ir ražot dzeramo ūdeni. Ar šādu elektrostaciju un nedaudz tehnikas tankeris varētu radīt aptuveni 18 000 līdz 36 000 tonnas tīra dzeramā ūdens ik dienu. Pēcāk to var transportēt uz sauszemi un izmantot tālāk, vai arī pārdot brīvajā tirgū. Tāpat iespējams ražot sašķidrināto slāpekli, skābekli vai ūdeņradi. Viss atkarīgs no tā, ar ko tiek aprīkots tankeris-elektrostacija.

Tankeru otrreizēja izmantošana nav nebūt jauna ideja. Ir daudz dažādu piedāvājumu - no peldošām pilsētām līdz ūdens attīrīšanas cehiem. Ir arī drastiskākas idejas - 300 metrus garu tankeri nostādīt vertikāli kā atgādinājumu tam, ka ir jābeidz fosilā kurināmā ēra. Cerēsim, ka elektrostaciju koncepcija tomēr izrādīsies dzīvotspējīga un finansiāli iespējama. Arī ūdens attīrīšanas ideja, kuru cenšas īstenot Norvēģijas uzņēmums EnviroNor ir ļoti perspektīva, jo spētu palīdzēt ar ūdens attīrīšanu un filtrāciju daudzviet pasaulē. Šādu vietu kur tas nepieciešams arī netrūkst.

Nav komentāru: