foto: hernaes.com
Mūsdienu urbanizācija nebūt nav iedomājama bez plastmasas: maisiņi, iepakojumi, krūzītes, kannas, pakas. Tas viss un vēl daudz vairāk ir nonācis mūsu ikdienā un turpina šeit būt. Kopš cilvēce sāka ražot un izmantot plastmasu (aizsākums meklējams 1950tos gados), ir saražotas aptuveni 6,3 miljardi tonnu plastmasas dažādu materiālu. Lielāko to daļu mēs esam izmetuši un aizmirsuši. Bet tikai aptuveni 600 miljoni tonnu no tā visa ir nodoti otrreizējai pārstrādei, 4.9 miljardi tonnu ir nonākuši izgāztuvēs... dabas pārvaldībā.
Par to, cik ļoti kaitīga ir plastmasa, un ka cilvēce sevi pati beidz nost, rakstīts ir daudz. Lielisks piemērs ir lielais plastmasas pleķis kas peld pa okeānu un vairākus simtus esoši apraksti un pētījumu rezultāti par to, ka plastmasa nesadalās okeānā, bet nonāk pat planktona sastāvā, kropļo dzīvniekus un ģenētiski rada anomālijas. Līdz ar to visu, Lielbritānija ir spērusi lielus soļus un centienus ierobežot, kaut cik iespējams, plastmasas izmantošanu. Sākot ar 2020. gadu visā Lielbritānijas teritorijā plastmasas trauciņi būs videi draudzīgi, kas pēc to vienreizējas lietošanas nonākot izgāztuvē, piemēram, laika gaitā sadalīsies paši, neatstājot nekādas tālejošas un postošas sekas apkārtējai videi. Šādu pašu scenariju ir paredzējusi arī Kanāda, kas šādus pašus noteikumus ieviesīs no 2021. gada.
Šis scenārijs ir interesants, jo tā pamatos stāv ļoti labi nodomi - aizvietot ierasto plastmasu ar, ja tā var izteikties, "zaļo plastmasu" (modē ir lietot vārdu zaļais - zaļā enerģija, zaļie auto). Kādi ir plusi? Ja ierastā plastmasa pastāvēs dabā vēl vismaz simts gadus, tad šo tā saukto zaļo plastmasu mikrobi apēdīs īsā laikā vien. Vai nu to iznīdēs mikrobi, pārvēršot biomasā, vai izšķīdinās ūdens vai arī iznīdēs ogļskābā gāze, rezultāts viens - tā neatstās kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.
Papildus tam, labā ziņa ir tā, ka to ne tikai var sadalīt mikrobi, bet to var arī izmantot kā kompostu - sajaukt ar pārtikas paliekām un radīt ļoti labu mēslojumu turpmākai izmantošanai. Protams, mājas apstākļos to izdarīt nevarēs, jo vairums šo plastmasas materiālu, lai tiktu izmantoti komposta radīšanā, jānonāk industriāli specializētās vietās. Mājās sajaucot to ar dažādiem pusdienu pārpalikumiem nevarēs gaidīt solīto rezultātu, toties ja nodots šis plastmasas iepakojums tiks specializēti tam paredzētā veidā, tas nonāks tur, kur no tā iznāks mēslojums vēlāk dārza mēslošanai.
Jāņem vēl vērā arī tas, ka ir ieviestas jaunas ES (Eiropas Savienības) regulas, kas zem numura EN13432 nosaka to, ka sadzīvē izmantojamai plastmasai 12 nedēļu laikā ir jāsadalās, ja tiek izmantota industriāla kompostēšanas metode. Piedevām, no sākotnējā materiāla pāri jāpaliek ne vairāk kā 10%. Tāpat pāri palikušais materiāls pēc 12 nedēļām nedrīkst radīt nekādu kaitējumu augsnei vai apkārtējai videi, izdalot (no sevis) smagos metālus vai laika gaitā radikāli mainot savu struktūru uz slikto pusi. Nu tas tā, vienkāršiem vārdiem.
Protams, visērtākā un visoptimālākā plastmasa ir tā, ko tagad dēvē par bioplastmasu. To izgatavo vairāk no augiem, nevis no fosilā kurināmā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru