foto: labmanager.com
Pasaule ir pārņemta ar koronavīrusu jeb Covid-19. Jautājumu ir daudz, atbilžu maz. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir tas, cik ilgi vīruss paliek uz virsmas, piemēram, galda, ja tai pieskarās inficēts cilvēks pēc šķaudīšanas.
Cilvēki paliek arvien izdomas bagātāki, kā atvērt durvis publiskās vietās, piesardzīgāki sabiedriskajā transportā - kam pieskarties, kam nē un kā. Pirmais ieteikums visur un vienmēr tagad ir - virsmu rūpīga, tiešām rūpīga, nežēlojot laiku un dezinfekcijas līdzekļus, dezinficēšana.
Līdzīgi kā šīs kategorijas vīrusi, arī Covid-19 izplatās ar gaisa palīdzību. Šķaudot no inficētā cilvēka deguna un mutes izdalās daudz mikropilienu, no kuriem ne visi nosēžas uz virsmām, daļa to, kas izmēros ir daudz mazāki, ceļo pa gaisu, to pašu gaisu, kuru līdzcilvēki ieelpo. Vienā šķaudienā var būt līdz pat 3000 pilienu, kuras agrāk vai vēlāk tiks ieelpotas vai nosēdīsies uz virsmām, drēbēm. Visbīstamākie tiek uzskatīti tieši tie pilieni, kas savu mazo izmēru pēc paliek gaisa sastāvā un ar to arī ceļo. Tāpat tiek norādīts, ka izkārnījumos vīrusa daudzums ir vairākkārt lielāks nekā citur, kas nozīmē to, ka tagad vairāk nekā jebkad rūpīga roku mazgāšana pēc labierīcību apmeklējuma ir pirmais nosacījums. Un vārds rūpīga ir burtiski jāsaprot, jo pārmērīgums šai sakarā nekad nebūs lietojams termins. Jo rūpīgāk, jo vairāk iespēju ka paliksim veseli un slimības neskarti.
ASV Slimību kontroles un novēršanas centrs norāda, ka veids, kad cilvēks pieskarās inficētajai virsmai un pēc tam savai sejai, nebūt nav galvenais veids kā slimība izplatās un kā ar to iespējams saslimt. Tas ir norādīts viņu mājaslapā (info angliski).
Tāpat nav īsti skaidrs, cik ilgi SARS-CoV-2 (tā sauc vīrusu, kas izraisa organisma saslimšanu ar Covid-19 infekciju) spēj dzīvot ārpus cilvēka ķermeņa (jeb bez organisma kurā parazitēt). Ja skatās uz citiem pētījumiem kas veikti ar šīs pašas grupas vīrusiem - Sars un Mers - tad zināms, ka vīruss spēj izdzīvot uz dažādām virsmām - metāla, stikla un plastmasas, vismaz deviņas dienas. Palīdz tas, ja šīs inficētās virsmas tiek rūpīgi (nevis pavirši) dezinficētas. Ir arī pētījumi, kas pierāda, ka vīruss spēj tīri labi izdzīvot uz virsmām, kas pakļautas daudz zemākām temperatūrām kurās tās atrodas, un tad vīrusa izdzīvošanas spējas palielinās līdz 28 dienām. Tomēr tas ir ne konkrēti par pašu Covid-19, bet gan šīs grupas citiem vīrusiem, kas neizraisīja masu pandēmiju un globālo ekonomikas lejupslīdi.
Ir iespējams runāt konkrēti par Covid-19 pētījumiem, kas veikti ASV, sadarbojoties daudziem pētniekiem no dažādiem institūtiem. No iegūtajiem datiem redzams, ka vīruss spēj izdzīvot pilienveidā trīs stundas pēc nonākšagas gaisa sastāvā (jeb pēc šķaudīšanas). Tāpat arīdzan tie pilieni, kuri ir izmēros starp 1-5 mikrometri (aptuveni 30 reizes mazāki kā cilvēka mata platums), spēj palikt gaisa sastāvā un turpināt kustību vairākas stundas. Konkrēti cik - atkarīgs no tā, cik bieži gaisa masas saskarās ar objektiem utt.
Tāpat ASV Nacionālais Veselības institūts (globāli saukts par NIH jeb National Institutes of Health) norāda, ka vīruss, atrodoties neventilējamās telpās spēj nodzīvot vien pāris stundas, jo laika gaitā tas tāpat nosēžas uz kādas no esošajām virsmām. Pētījums, kas saistās ar SARS-CoV-2 jeb koronavīrusu norāda uz to, ka visilgāk tas spēj izdzīvot uz kartona materiāla/virsmām - līdz 24 stundām; uz plastikas un nerūsējošā metāla (tērauda) virsmām - 2 līdz 3 dienas. No tā izriet, ka durvju rokturi ir potenciāli visbīstamākās virsmas, jo tos lieto visi, un reti kad tie tiek rūpīgi nodezinfekcēti. Bronzas virsmas un materiāli ir daudz ērtāki, jo uz šādām virsmām vīruss aizejot bojā maksimums četru stundu laikā.
Tiek vēstīts, ka esot iespēja vīrusu uz virsmas nogalināt pāris minūšu laikā, izmantojot dezinfekcijas līdzekļus, kuru sastāvā ir vismaz 62-71% alkohola vai 0.5% ūdeņraža pārskābes balinātāja vai arī parastā balinātāja, kurā ir vismaz 0.1% sodas hipohlorīta. Augstas temperatūras un mitrums arī esot viens no veidiem kā likt vīrusam aiziet bojā daudz ātrāk. Šeit jāmin, ka augstas temperatūras ir domātas tādas, kuras pārsniedz 56 grādus pēc Celsija. Pētījumos ar SARS vīruss nespēja izdzīvot šādos apstākļos.
Nav skaidrs arī tas, un šeit nav nekādu pētījumu, cik ilgi vai cik ātri vīruss aiziet bojā uz drēbēm vai auduma virsmām. Tās ir arī daudz grūtāk dezinficēt, kas padara vīrusa noturību tajās daudz augstāku (vismaz teorētiski).
Tiek norādīts, ka pētījumi un eksperimenti ar temperatūru un mitrumu, arvien notiek un pētnieki dara ko vien var.
Atcerēsimies, ka tikai rūpīga sekošana sev un sev tuvajiem, kārtīga un regulāra dezinfekcija, spēs pasaulē novērst masveida bojāeju. Domāsim par sevi, sev tuvajiem un arī apkārtējiem. Būsim atbildīgi brīžos kad katra nevīžība spēj radīt draudus mums pašiem, ne tikai apkārtējiem!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru