otrdiena, 2013. gada 30. aprīlis
Dinozauri un metāns
Dinozauri. Varenas būtnes, kas savulaik bija pasaules valdnieki. Taču zinātnieki nākuši klajā ar vienu visai interesantu secinājumu - viņu dzīvesveids radīja globālo sasilšanu. Kā? Viss ir metānā.
Dzīvnieki ēdot un pārstrādājot barību to kuņģī rodas metāns, kas ar pukpuk tiek izlaists apkārtējā vidē. Zinātnieki no Liverpūles Džona Mūra Universitātes Lielbritānijā, secinājuši, ka zauropodu saimes dinozauru kuņģa darbība ir līdzvērtīga mūsdienu govs kuņģa darbībai. Īpaši šajā jomā izceļas brontozauri.
Pētījumā, kas publicēts arī Current Biology sadaļā, tiek lēsts, ka pasaulē mītošie dinozauri tolaik saražojuši aptuveni 520 miljonus tonnas metāna ik gadu.
Zauropodu saimē ietilpa miiilzīgi uz zemes mītoši dzīvnieki, kas pārtika galvenokārt no augiem. Tomēr to kuņģī esošie mikroorganismi bija vareni metāna ražotāji.
Deivids Vilkinsons (David Wilkinson) BBC stāsta:
"Patiesībā, metānu ražoja dinozauru kuņģī esošās mikrobaktērijas. Mūsdienās govis rada aptuveni no 50 līdz 100 miljonus tonnu metāna ik gadu. Mūsu labākais minējums par Zauropodiem ir līdzvērtīgs aptuveni 520 miljoniem tonnu."
Tātad, sanāk, ka paši iemītnieki arī sevi nogalēja, izsaucot klimata pārmaiņas! Maza baktērija gāž lielu planētas klimata ciklu!
Fakti par 11. septembri
Drīzumā centīšos ielikt faktus, ziņas par un ap 11. septembri 2001. gadā. Traģēdiju, kas notika Ņujorkā, ASV. Ir daudz dažādu faktu, un daļu no tiem centīšos nopubliskot, paziņot. Protams, daudzi cilvēki to jau zin, tomēr, tas vairāk domāts tiem, kas nezin, vai vēlas atkārtot!
Ogas un toksīni
Saskaņā ar pētījumiem, kas veikti uz pelēm, ogu lietošana uzturā palīdz tikt vaļā no toksīniem, kas uzkrājušies smadzenēs!
Pētījums, kas tika prezentēts sanāksmē Eksperimentālā bioloģija 2013, uzskatāmi redzams, ka peļu smadzeņu šūnas, kurām divus mēnešus tika barotas dažādas ogas, uzskatāmi labāk aizsargātas pret radiāciju.
Izrādās, ka ogās esošās dabiskās ķīmiskas vielas un to savienojumi spēj palīdzēt smadzeņu šūnām tikt galā ar proteīnu toksīniem.
Pētījums var būt ļoti būtisks arī tiem, kas sirgst ar Parkinsona vai Alcheimera slimību, jo kā zināms, šīs slimības viens no simptomiem ir toksīnu uzkrāšanās šūnās, tieši toksisko proteīnu satura palielināšanās. Pētnieki sola nākamo pētījumu veikt uz cilvēku grupu vecumā no 60 līdz 75 gadiem, pētot, vai arī tiem ogas palīdzēs tikt galā ar toksisko proteīnu uzkrāšanos smadzeņu šūnās.
Amazon aplikāciju testa brauciens
Amazon aplikāciju veikals ieviesis jauninājumu, kas tik tiešām priecē - tas ļauj izmēģināt aplikācijas, pirms to nopirkšanas. Ja salīdzina divus lielākos aplikāciju tirgotājus - Google Play (15 minūšu naudas atgriezšanas iespēja te tomēr pastāv) un Amazon, tad pēdējais noteikti ir priekšā savam lielākajam konkurentam. Izmēģināt, neko nemaksājot, vienmēr ir ērtāk, vismaz, nesanāks kaķis maisā!
Izmēģināšanas iespēja pieejama tām aplikācijām, kas darbojas uz Android versijas 2.6.53. Tomēr, arī šeit vēl ir dažas nianses - aplikācijas, kuras var tikt testētas pirms to iegādes, darbojas tikai uz dažiem, specifiskiem telefonu modeīem, un arī to daudzums nav īpaši liels, no kā izvēlēties.
Lai nu kā, iecere tomēr ir apsveicama. Es jau nesaku, ka 15 minūtes ir par maz, lai pamēģinātu, tomēr, Testa brauciens ir kas cits, nevis ierobežots laiks,kurā jāskaita minūtes, lai varētu paspēt atteikties no nevēlamas aplikācijas!
Cik FB pelna no katra lietotāja?
Visi sociālo mēdiju tīkli pelna, pelna uz katra lietotāja. Nu vismaz teorētiski. Ja kaut teorētiski apsveram, ka katrs no mums maksā kaut ko, tad atliek vien palasīt pētījuma (100 lappuses) datus par to, kur un kā, cik un kas, kam un kāpēc, kādēļ!
Tā vai citādāk, pētījumā noskaidrots, ka FB (facebook) no katra tās lietotāja gada laikā ievāc aptuveni no 4,69 līdz 4,81 amerikāņu dolāram (nu FarmVille un citas aplikācijas utt utt).
Vai līdzvērtīga summa varētu būt arī mazāk slaveniem projektiem? Diez cik pelna vietējais LV projekts sociālajā sfērā, Krievijas (tur jau ir vairāki lieli) tīkli un vēl citās valstīs esošie, mazāk slavenie portāli?
Vai arī bezmaksas tomēr ir bezmaksas, vai - nekas nav par brīvu mūsdienās?
Pētijuma pilns raksts.
Tā vai citādāk, pētījumā noskaidrots, ka FB (facebook) no katra tās lietotāja gada laikā ievāc aptuveni no 4,69 līdz 4,81 amerikāņu dolāram (nu FarmVille un citas aplikācijas utt utt).
Vai līdzvērtīga summa varētu būt arī mazāk slaveniem projektiem? Diez cik pelna vietējais LV projekts sociālajā sfērā, Krievijas (tur jau ir vairāki lieli) tīkli un vēl citās valstīs esošie, mazāk slavenie portāli?
Vai arī bezmaksas tomēr ir bezmaksas, vai - nekas nav par brīvu mūsdienās?
Pētijuma pilns raksts.
Zemūdens viesnīca
Dubaja ir viens lielisks piemērs pasaules kartē, kā pareizi izmantot naudu, lai paceltu valsti pavisam citā līmenī. Ne vien ar pasaulē labāko viesnīcu vai mākslīgajām salām, debesskrāpjiem, kas sniedzas virs mākoņiem, bet arī vēl ar ko unikālu - zemūdens viesnīcu.
Iespēja atpūsties viesnīca un reizē aplūkot dzelmes iemītniekus un visu, kas atrodas zem ūdens virsmas - iecere, ar kādu tiek plānots jaunais luksus tipa viensīcas komplekss, kas pilnībā atradīsies zem ūdens.
Celtniecības kompānija "Drydocks World" jau ir parakstījusi līgumu ar Šveices uzņēmumu "BIG InvestConsult", lai tā palīdzētu izstrādāt projektu zemūdens viesnīcai. Tiek plānots, ka projektā nebūs viena viesnīca vien, bet pat vairākas, tomēr pirmā atradīsies tieši Dubajā.
Tiek plānots, ka viesnīca sastāvēs no divām kosmosa kuģim līdzīgām ēkām - viena tās daļa būs zem ūdens, bet otra virs. Abas tās savienos trīs "kājas" un vertikāla šahta, kurā tiks izvietots lifts un arī kāpnes. Viesnīcā būs diezgan maz vietu - 21 istaba, niršanas centrs un arī bārs. Viss tas atradīsies aptuveni 10 metrus zem okeāna virsmas. Katram viesnīcas numuram būs īpašs apgaismojums, kas radīs optimālus apstākļus, lai viesi varētu fotografēt ūdens radības, kas atradīsies ap viesnīcu.
Tiek solīts arī, ka būšot iespēja vadīt robotus, kas aprīkoti ar augstas izšķirtspējas kamerām, lai tuvāk uzņemtu kadrus ar jūras iemītniekiem, kas mājos viesnīcas tuvumā.
S.K. apcietināts!
Spānija, Madride.
Nīderlandes pilsonis, kas tika arestēts Spānijā, tiek turēts aizdomās par noziegumu, ko varas iestādes uzskata par lielāko kiberuzbrukumu visa interneta vēsturē. Viņu izdos Nīderlandei 10 dienu laikā. Tas viss tiek darīts saskaņā ar Spānijas tiesas spriedumu/lēmumu.
Aizdomās turamais, kura identitāte tiek turēta noslēpumā, aiz sevis atstājis, tā sakot, tikai iniciāļus - S.K, tika nopratināts sestdien, Madrides nacionālajā tiesā. Viņu arestēja jau nedaudz iepriekš, un viņš piekrita sadarboties ar varas iestādēm. Par to ziņo kāds no tiesu darbiniekiem, kurš vēlējās palikt anonīms.
Tomēr, pasaulē valdot informācijas laikmetam, daudzi jau ir "izpīpējuši", ka aizdomās turamā vārds ir Svens Olafs Kamphuis (Sven Olaf Kamphuis). Līdzīgās domās par aizturētā personību ir arī laikraksts The New York Times.
Policija norāda, ka 35 gadus vecais aizdomās turamais savas pretlikumīgās darbības veicis no bunkura, kas atrodas Spānijas ziemeļaustrumos. Viņam tāpat piederējis arī minivens (mikroautobuss), kurš ļāvis būt mobilam un piekļūt praktiski jebkuram resursam pasaulē, lai kur arī pats aizdomās turamais atrastos. Arestēts viņš tika ceturtdien, Granolleras pilsētā, 35 kilometrus uz ziemeļiem no Barselonas.
Viņu apsūdz uzbrukumos Spamhaus - apvienībai, kas galvenokārt tendēti uz spama ierobežošanu tīmeklī (svara zaudēšanas tabletes un citi medikamenti no tā sakot, melnā tirgus).
Nīderlandes policija brīdināja Spānijas kolēģus jau martā, par iespējamo liela mēroga DoS (denial of service) uzbrukumu, kas nāk kaut kur no Spānijas teritorijas. Uzbrukumu mērķis bija dažādi serveri Nīderlandē, Lielbritānijā un arī ASV.
DoS tipa uzbrukumi pārslogo serveru darbību ar nevajadzīgiem pieprasījumiem, trafiku, aizliedzot tiem izpildīt vajadzīgās darbības. Šāda tipa uzbrukumi, kas piemēram tendēti uz ASV banku mājaslapām parasti rada datu apjomu, kas sasniedz aptuveni 100 miljardus bitu sekundē. Spamhaus lapai veiktie uzbrukumi bijuši trīskārš lielāki (aptuveni 300 miljardi bitu sekundē).
Nozieguma atklāšanā sadarbojušās gan Nīderlandes, gan Vācijas, gan Spānijas un protams, arī ASV varas iestādes.
Nīderlandes pilsonis, kas tika arestēts Spānijā, tiek turēts aizdomās par noziegumu, ko varas iestādes uzskata par lielāko kiberuzbrukumu visa interneta vēsturē. Viņu izdos Nīderlandei 10 dienu laikā. Tas viss tiek darīts saskaņā ar Spānijas tiesas spriedumu/lēmumu.
Aizdomās turamais, kura identitāte tiek turēta noslēpumā, aiz sevis atstājis, tā sakot, tikai iniciāļus - S.K, tika nopratināts sestdien, Madrides nacionālajā tiesā. Viņu arestēja jau nedaudz iepriekš, un viņš piekrita sadarboties ar varas iestādēm. Par to ziņo kāds no tiesu darbiniekiem, kurš vēlējās palikt anonīms.
Tomēr, pasaulē valdot informācijas laikmetam, daudzi jau ir "izpīpējuši", ka aizdomās turamā vārds ir Svens Olafs Kamphuis (Sven Olaf Kamphuis). Līdzīgās domās par aizturētā personību ir arī laikraksts The New York Times.
Policija norāda, ka 35 gadus vecais aizdomās turamais savas pretlikumīgās darbības veicis no bunkura, kas atrodas Spānijas ziemeļaustrumos. Viņam tāpat piederējis arī minivens (mikroautobuss), kurš ļāvis būt mobilam un piekļūt praktiski jebkuram resursam pasaulē, lai kur arī pats aizdomās turamais atrastos. Arestēts viņš tika ceturtdien, Granolleras pilsētā, 35 kilometrus uz ziemeļiem no Barselonas.
Viņu apsūdz uzbrukumos Spamhaus - apvienībai, kas galvenokārt tendēti uz spama ierobežošanu tīmeklī (svara zaudēšanas tabletes un citi medikamenti no tā sakot, melnā tirgus).
Nīderlandes policija brīdināja Spānijas kolēģus jau martā, par iespējamo liela mēroga DoS (denial of service) uzbrukumu, kas nāk kaut kur no Spānijas teritorijas. Uzbrukumu mērķis bija dažādi serveri Nīderlandē, Lielbritānijā un arī ASV.
DoS tipa uzbrukumi pārslogo serveru darbību ar nevajadzīgiem pieprasījumiem, trafiku, aizliedzot tiem izpildīt vajadzīgās darbības. Šāda tipa uzbrukumi, kas piemēram tendēti uz ASV banku mājaslapām parasti rada datu apjomu, kas sasniedz aptuveni 100 miljardus bitu sekundē. Spamhaus lapai veiktie uzbrukumi bijuši trīskārš lielāki (aptuveni 300 miljardi bitu sekundē).
Nozieguma atklāšanā sadarbojušās gan Nīderlandes, gan Vācijas, gan Spānijas un protams, arī ASV varas iestādes.
pirmdiena, 2013. gada 29. aprīlis
Vielas un policija
Amerika, Florida.
Deviņpadsmit gadus jaunais Floridas universitātes students Maikls Silečijs, sestdien atzinās, ka lietojis LSD. Piedevām, pēc policijas ierašanās viņš tiem lūdza, lai tie ir žēlīgi un nenogriež viņa vīrišķo lepnumu. Pēc kāda laika, viņš mainīja savas domas, lūdzot policistiem tomēr nogriezt visu vīrišķo mantību.
Par to ziņo laikraksts Gainesville Sun.
Varas iestādes tika izsauktas uz Gainesvillas dzīvokļu kompleksu aptuveni 1:25 no rīta (AM). Tas tika darīts atsaucoties uz paziņojumu par dīvainu, pat aizdomīga izskata personu. Policisti paziņoja, ka pamanījusi Selečiju, kura uzdevība bijusi visai dīvaina. Kad viņš ieraudzījis policiju, sācis izģērbties.
Ja var ticēt policijas ziņojumam, tad neadekvātais jaunietis policijai teicis, ka viņš esot "pats Dievs".
Lūgums neaiztikt vīrišķo lepnumu pēķšņi mainījās, prasot tomēr palīdzēt no tā tikt vaļā, pēc kā sekoja atzīšanās, ka tikušas lietotas LSD vielas. Tomēr, policija nespēja noteikt, vai tā bija patiesība vai nē.
Policija centās pierunāt viņu apģērbties, tomēr bez panākumiem. Tā vietā Selečija iedunkāja policistam pa galvu. Uzreiz sekoja pretdarbība no varas pārstāvju puses: tika izmantots steks... sešas reizes, taču tas pilnīgi neko nemainīja. Neadekvātais turpināja lustēties!
Viņu nogādāja slimnīcā, kurš viņs pavadīja nākamās trīs dienas. Neskatoties uz to, ka slimnīcas darbinieki centās viņam palīdzēt, vienam no viņiem viņš tomēr uzspļāva.
Pēc iznākšanas no slimnīcas viņu nogādāja cietumā. Viņam tika izvirzītas apsūdzības par pretošanos policijai, uzbrukumu policistam un medicīnas darbinieka aizskaršanu.
Deviņpadsmit gadus jaunais Floridas universitātes students Maikls Silečijs, sestdien atzinās, ka lietojis LSD. Piedevām, pēc policijas ierašanās viņš tiem lūdza, lai tie ir žēlīgi un nenogriež viņa vīrišķo lepnumu. Pēc kāda laika, viņš mainīja savas domas, lūdzot policistiem tomēr nogriezt visu vīrišķo mantību.
Par to ziņo laikraksts Gainesville Sun.
Varas iestādes tika izsauktas uz Gainesvillas dzīvokļu kompleksu aptuveni 1:25 no rīta (AM). Tas tika darīts atsaucoties uz paziņojumu par dīvainu, pat aizdomīga izskata personu. Policisti paziņoja, ka pamanījusi Selečiju, kura uzdevība bijusi visai dīvaina. Kad viņš ieraudzījis policiju, sācis izģērbties.
Ja var ticēt policijas ziņojumam, tad neadekvātais jaunietis policijai teicis, ka viņš esot "pats Dievs".
Lūgums neaiztikt vīrišķo lepnumu pēķšņi mainījās, prasot tomēr palīdzēt no tā tikt vaļā, pēc kā sekoja atzīšanās, ka tikušas lietotas LSD vielas. Tomēr, policija nespēja noteikt, vai tā bija patiesība vai nē.
Policija centās pierunāt viņu apģērbties, tomēr bez panākumiem. Tā vietā Selečija iedunkāja policistam pa galvu. Uzreiz sekoja pretdarbība no varas pārstāvju puses: tika izmantots steks... sešas reizes, taču tas pilnīgi neko nemainīja. Neadekvātais turpināja lustēties!
Viņu nogādāja slimnīcā, kurš viņs pavadīja nākamās trīs dienas. Neskatoties uz to, ka slimnīcas darbinieki centās viņam palīdzēt, vienam no viņiem viņš tomēr uzspļāva.
Pēc iznākšanas no slimnīcas viņu nogādāja cietumā. Viņam tika izvirzītas apsūdzības par pretošanos policijai, uzbrukumu policistam un medicīnas darbinieka aizskaršanu.
Bērni un deguna urbināšana
Mazi bērni (ne vienmēr) un deguna urbināšana, kā izrādās, nebūt nav tik traģiska, kā uzskatīts līdz šim. Nē, protams, tam ir savi blakusefekti, bet izrādās, ka arī pozitīvi. Kanādas bioķīmijas profesors izpētījis, ka urbinot degunu un "uzkožot" to, kas tajā atrasts, var arī dot labumu cilvēka (bērna) veselībai.
Nu tā vismaz tiek apgalvots pētījuma rezultātos.
Skots Nappers (Scott Napper), kurš ir profesors Saskatčevanas universitātē izvirzījis teoriju, ka degunā esošās gļotas, kuras tā sakot, sagūsta mikrobus un baktērijas pirms tie nonāk mūsu ķermenī, var izrādīties noderīgas arī imūnsistēmas treniņiem, lai tā efektīvāk apgūtu cīņu ar mikrobiem.
Viņš vēlas izveidot eksperimentālu grupu, kuras dalībniekiem tiktu dotas īpašas molekulas. Pusei no dalībniekiem būtu jāurbina degunu un jānašķējas ar tur atrasto. Tas ļautu izpētīt to, kā cilvēka ķermenis reaģē uz gļotām un īpaši pievienoto molekulu.
"Domāju, ka atrast brīvprātīgos, kas piedalītos šāda tipa eksperimentā vien jau ir nopietns izaicinājums," viņs smejoties pastāstīja Kanādas preses pārstāvjiem. "Vēl vairāk tas ir grūti, jo cilvēki nezin, kurā no abām grupām viņi tiks iekļauti (tajos kas urbina un ēd, vai tikai kas piedalās)".
Zinātne vienmēr pārsteidz, tomēr, daži no eksperimentiem un teorijām savā būtībā aiziet tālu aiz morāles un vispārpieņemtajām normām. Lai gan, no otras puses - viss ģeniālais ir vienkāršs un iespējams, ka cilvēka ķermenis tik tiešām ir tik unikāls, ka tas spēj mācīties pats no sevis!
WhatsApp droši līderis
Pēdējā laikā pieaugošais ziņapmaiņas pakalpojumu serviss tiešām aug ātrāk, nekā domāts. Analītiķi norāda - tas jau kļuvis par populārāku nekā ierastās sms. Šim apgalvojumam tiek pievienoti arī skaitļi: 19 miljardi ziņu tiek nosūtītas ar WhatsApp programmu (vai līdzīgu) salīdzinot ar 17,6 miljardiem parastajām īsziņām.
Statistika (ticēt/neticēt) liek domāt, ka 2013. gada beigās nosūtīto ziņu apjoms ar WhatsApp sasniegs 41 mijlardu ziņu ik dienas (!!). Parasto īzsiņu daudzums arī solās pieaugt, tomēr, salīdzinoši nedaudz - līdz 19.5 miljardiem 2013. gada beigās.
Cipari atkal runā paši par sevi. Ja parastās sms var nosūtīt aptuveni 3,5 miljardi cilvēku, tad WhatsApp lietotāju daudzums ir aptuveni 586 miljoni. Un šeit runa vairāk, liekas, ir tikai par to, cik uz īzsiņām sanāk ieekonomēt un to, cik ātri un ērti tās sūtīt.
Vēl viena statistika ir tā, ka izmantojot kādu lietojumprogrammu sms sūtīšanai, tiek nosūtītas vidēji 32.6 (lai būtu 33) ziņas ik dienu, kam pretī stājas tikai 5 parastās sms.
ērtums un tas, ka gada lietošanas maksa ir tikai viens eiro (citur dolārs), lietotājus uzrunā ļoti. Tomēr ar šo pakalpojumu galīgi nav mierā mobilo sakaru apkalpojošās kompānijas kuras uzskata - tā esot sava veida laupīšana. Un statistika to apliecina. Bet vienmēr ir skaidrs - lētāk, labāk un ātrāk uzvarēs pat monopolu!
svētdiena, 2013. gada 28. aprīlis
iTunes svin 10 gadu jubileju
Foto links
Šodien, 28. aprīlī, aprit tieši 10 gadi, kopš savu darbu sāka kompānijas "Apple" interneta mūzikas (mp3) veikals - iTunes.
2003. gada 28. aprīlī tas tika "palaists", ļaujot cilvēkiem no jebkuras vietas pasaulē izvēlēties un legāli iegādāties kādu no toreiz 200 000 dziesmām, kas bija pieejamas katalogā.
Šogad ticis sasniegts 35 miljardu lejupielādes skaitlis, kas... ir visai iespaidīgs.
Pašlaik pasaulē ir aptuveni 435 miljonu reģistrētu iTunes lietotāju, kuriem ir pieeja vairāk kā 35 miljoniem dažādu dziesmu.
Nekās noslēpums, ka iTunes tiek izmantots gan jau vispārpazīstamu mākslinieku mūzikas pārdošanai, gan aŗi jaunu censoņu radītajiem singliem. Katram ir iespēja piedalīties ar to, ko tas radījis mūzikas lauciņā.
Internets kā atslēga uz brīvību
Izrādās, ka piekļuvi internetam drīkst un var iekļaut pamattiesību aktos. Tādas valstis kā Francija, Spānija, Zviedrija un arī Igaunija jau ir šīs idejas priekšvārtē. Piedevām, arī paša www radītājs, sers Tims Berners Lī (Tim Berners-Lee) nosaucis piekļuvi internetam par brīvības apliecinājumu.
Francijas puse paziņojusi, ka sera Tima ieteikums esot "gana interesants" un "tas tikšot ņemts vērā".
Interesanti ir vēl arī tas, ka pat Lielbritānijas premjerministra ofisa vadītājs Francis Maude norādīja, ka valdība nopietni apsver iespēju garantēt iedzīvotājiem piekļuvi internetam visā valstī. Protams, pagaidām tas viss vēl ir tikai idejas formā, tomēr, tas esot apsveicami.
ANO savukārt par internetu ir izteikusies, ka "tas [internets] ir kļuvis par atslēgu, ar kuras palīdzību ikviens var iegūt brīvību un iespēju izteikties."
Protams, šeit var arī pieminēt nedaudz to, ka pieeja internetam no jebkuras vietas pasaulē būtu daudz izdevīgāka pašām valdībām. Nekāds noslēpums nav tas fakts, ka valdības izspiego savus iedzīvotājus. Kura to dara atklātāk, kura slepenāk, tas nu paliek katras pašas ziņā. Tomēr, šī blakusefekta klātbūtne ir viens no efektiem, kas nāks ar piekļuvi internetam jebkur un jebkad (vai par brīvu?). Par to arī uztraucas daži no ekspertiem, kas saistīti ar datu drošību un cilvēktiesībām.
Francijas puse paziņojusi, ka sera Tima ieteikums esot "gana interesants" un "tas tikšot ņemts vērā".
Interesanti ir vēl arī tas, ka pat Lielbritānijas premjerministra ofisa vadītājs Francis Maude norādīja, ka valdība nopietni apsver iespēju garantēt iedzīvotājiem piekļuvi internetam visā valstī. Protams, pagaidām tas viss vēl ir tikai idejas formā, tomēr, tas esot apsveicami.
ANO savukārt par internetu ir izteikusies, ka "tas [internets] ir kļuvis par atslēgu, ar kuras palīdzību ikviens var iegūt brīvību un iespēju izteikties."
Protams, šeit var arī pieminēt nedaudz to, ka pieeja internetam no jebkuras vietas pasaulē būtu daudz izdevīgāka pašām valdībām. Nekāds noslēpums nav tas fakts, ka valdības izspiego savus iedzīvotājus. Kura to dara atklātāk, kura slepenāk, tas nu paliek katras pašas ziņā. Tomēr, šī blakusefekta klātbūtne ir viens no efektiem, kas nāks ar piekļuvi internetam jebkur un jebkad (vai par brīvu?). Par to arī uztraucas daži no ekspertiem, kas saistīti ar datu drošību un cilvēktiesībām.
Battlefield 4
Droši vien būs maz cilvēku, kas orientējoties datorspēlēs nezinās vārdu "Battlefield". Spēles trešā daļa izsauca lielu satraukumu geimeru vidū. Toties tagad jau iznācis spēles ceturtās daļas video, kurā var aplūkot to, kāds būs produkts, aptuveni, pie tā izdošanas pavisam oficiāli.
Galvenā spēles odziņa, viennozīmīgi, bija daudzspēlētāju režīms. Spēles trešajā daļā vienspēlētāja režīms tika piemirsts, tomēr ražotājs ("DICE") tagad atgriežas pie pārbaudītām lietām un sola to atkal ieviest.
Tā vien liekas, ka ceturtā daļa būs vēl daudzsološāka nekā Call of Duty vai pašas Battlefield 3 iznākšana. Video - Youtube pieejams video, kā arī ražotājs pats to piedāvā savā mājaslapā!
Galvenā spēles odziņa, viennozīmīgi, bija daudzspēlētāju režīms. Spēles trešajā daļā vienspēlētāja režīms tika piemirsts, tomēr ražotājs ("DICE") tagad atgriežas pie pārbaudītām lietām un sola to atkal ieviest.
Tā vien liekas, ka ceturtā daļa būs vēl daudzsološāka nekā Call of Duty vai pašas Battlefield 3 iznākšana. Video - Youtube pieejams video, kā arī ražotājs pats to piedāvā savā mājaslapā!
Google finansēs
Pētījums, kuru veica Tobiass Preiss (Tobias Preis) no Varvikas biznesa skolas, sevī ietver ziņojumu par Google Trendiem laikam posmā no 2004 līdz 2011. gadam. Izrādās, Google meklētāju var izmantot arī... prognozēm!?
Pētījuma gaitā tika izmantotas tādas frāzes (mekletājā) kā "metals", "stock", "finance", "forex", "house", "unemployment" un "healt" (metāls, tirgus, finanses, forex, mājas, bezdarbs un veselība). Tāpat arī tika iekļauti daži brīvi izvēlēti vārdi, kuriem ar finanšu tirgu ir diezgan attāla saikne - "ring", "train", "kitchen" un "fun" (gredzens, vilciens, virtuve un jautrība/izklaide).
Pētījumā tika radīts virtuāls portfolio saistībā ar firmu Dow Jones Industrial Average (DJIA). Par tirgus statistiku (pirkšanu, pārdošanu) tika izmantoti dati, kas iegūti no Google meklēšanas rezultātiem svētdienās.
Ja meklēšanas daudzums šajā dienā bija salīdzinoši augsts ar iepriekšējo nedēļu, DJIA ieguldījumi tika sistemātiski pārdoti par nākamās dienas cenu, kāda noteikta tirgus aizvēršanās brīdī un aktīvi atkal tika iepirkti nākamās nedēļas pirmajā dienā.
Turpretī, ja svētdienā meklēšanas rezultāti ar šiem atslēgas vārdiem bija zemi, salīdzinot tos ar iepriekšējo nedēļu, pētījuma autori nākamajā dienā (tas ir, pirmdienā) iepirka akcijas.
Jāsaka gan, ka peļņa, kas iegūta, nebija nekāda lielā, tomēr, pats fakts, ka meklēšanas rezultātus un meklējumu daudzumu var izmantot šādiem mērķiem, jau pats pa sevi ir interesants!
Pētījuma gaitā tika izmantotas tādas frāzes (mekletājā) kā "metals", "stock", "finance", "forex", "house", "unemployment" un "healt" (metāls, tirgus, finanses, forex, mājas, bezdarbs un veselība). Tāpat arī tika iekļauti daži brīvi izvēlēti vārdi, kuriem ar finanšu tirgu ir diezgan attāla saikne - "ring", "train", "kitchen" un "fun" (gredzens, vilciens, virtuve un jautrība/izklaide).
Pētījumā tika radīts virtuāls portfolio saistībā ar firmu Dow Jones Industrial Average (DJIA). Par tirgus statistiku (pirkšanu, pārdošanu) tika izmantoti dati, kas iegūti no Google meklēšanas rezultātiem svētdienās.
Ja meklēšanas daudzums šajā dienā bija salīdzinoši augsts ar iepriekšējo nedēļu, DJIA ieguldījumi tika sistemātiski pārdoti par nākamās dienas cenu, kāda noteikta tirgus aizvēršanās brīdī un aktīvi atkal tika iepirkti nākamās nedēļas pirmajā dienā.
Turpretī, ja svētdienā meklēšanas rezultāti ar šiem atslēgas vārdiem bija zemi, salīdzinot tos ar iepriekšējo nedēļu, pētījuma autori nākamajā dienā (tas ir, pirmdienā) iepirka akcijas.
Jāsaka gan, ka peļņa, kas iegūta, nebija nekāda lielā, tomēr, pats fakts, ka meklēšanas rezultātus un meklējumu daudzumu var izmantot šādiem mērķiem, jau pats pa sevi ir interesants!
Kafijas tase par 605 000 asv dolāriem?
Ar kuru no pasaules cilvēkiem Tu būtu gatavs iedzert kafiju, par to maksājot... gandrīz vairākus desmitus tūkstošus dolāru? Protams, šeit iztēle un prioritātes katram savas, taču labdarības nolūkos notiekošā izsole, kuras aptuvenā gala cena tika lēsta 50 000 amerikāņu naudās, solās noslēgties ar kafijas dzeršanu kopā ar Apple priekšsēdētāju Timu Kuku (Tim Cook).
Lai nu kā, izsoles gala summa bija daudz augstāka nekā sākotnēji plānots. Precīzāk būtu teikt, tā ir noslēgusies ar visnotaļ negaidītiem rezultātiem. Uzvarētājs par kafijas tasi kopā ar Timu Kuku samaksās 605 000 ASV dolāru.
Lai nu kā, izsoles gala summa bija daudz augstāka nekā sākotnēji plānots. Precīzāk būtu teikt, tā ir noslēgusies ar visnotaļ negaidītiem rezultātiem. Uzvarētājs par kafijas tasi kopā ar Timu Kuku samaksās 605 000 ASV dolāru.
Vislabāk ir Windows uz Mac`a
Ārējie lasāmresursi: links
"Soluto" studija, kas nodarbojas ar statistiku un attālinātiem pētījumiem, savākusi datus par 224 144 "uzkāršanās" un "zilo ekrānu" gadījumiem. Visi šie dati vēlāk izmantoti, lai iegūtu diezgan interesantu statistiku un noteiktu, kura no operētājsistēmām ir visdrošākā un vismazāk problemātiskā.
MacBook Pro 13 pārspēj faktiski visus līdzvērtīgus sāncenšus no Acer, Dell un Lenovo rindām. Apple lielākais brālis MacBook Pro 15 arī nebūt neparāda sliktus rezultātus - tas ierindots sestajā vietā šajā pašā topā. Tomēr, šeit arī ir cita statistika (vai patiesība?) - Apple produkti ir vieni no dārgākajiem tirgū!
"MacBook Pro ir pats dārgākais PC no pirmā trijnieka, bet ja mums vajadzīga stabilitāte - šaubu nav. Pašlaik MacBook Pro ir labākais uz kā darbināt Windows sistēmu," norāda kompānija.
Lai nu kā, pašlaik vēl nav iespējams iegādāties MacBook Pro ar Windows sistēmu uz tā. Testi tika veikti, pašrocīgi uzstādot to un regulējot. Soluto arī norāda, ka šādā veidā patiesībā Windows sistēma strādā daudz labāk, nekā kad ražotājs datorā jau uzstāda sistēmu, daudzkārt to "apkarinot" ar visādām programmām, papildus, kas tikai palēnina datora veikstpēju un stabilitāti kopumā.
"Soluto" studija, kas nodarbojas ar statistiku un attālinātiem pētījumiem, savākusi datus par 224 144 "uzkāršanās" un "zilo ekrānu" gadījumiem. Visi šie dati vēlāk izmantoti, lai iegūtu diezgan interesantu statistiku un noteiktu, kura no operētājsistēmām ir visdrošākā un vismazāk problemātiskā.
MacBook Pro 13 pārspēj faktiski visus līdzvērtīgus sāncenšus no Acer, Dell un Lenovo rindām. Apple lielākais brālis MacBook Pro 15 arī nebūt neparāda sliktus rezultātus - tas ierindots sestajā vietā šajā pašā topā. Tomēr, šeit arī ir cita statistika (vai patiesība?) - Apple produkti ir vieni no dārgākajiem tirgū!
"MacBook Pro ir pats dārgākais PC no pirmā trijnieka, bet ja mums vajadzīga stabilitāte - šaubu nav. Pašlaik MacBook Pro ir labākais uz kā darbināt Windows sistēmu," norāda kompānija.
Lai nu kā, pašlaik vēl nav iespējams iegādāties MacBook Pro ar Windows sistēmu uz tā. Testi tika veikti, pašrocīgi uzstādot to un regulējot. Soluto arī norāda, ka šādā veidā patiesībā Windows sistēma strādā daudz labāk, nekā kad ražotājs datorā jau uzstāda sistēmu, daudzkārt to "apkarinot" ar visādām programmām, papildus, kas tikai palēnina datora veikstpēju un stabilitāti kopumā.
Ar harpūnu nomedī pats sevi!!
Šajā mazajā ciematā, kas atrodas 40 jūdzes uz ziemeļiem no galvaspilsētas Rio de Žaneiro, kāds vietējais iedzīvotājs savainoja pats sevi ar... harpūnu.
Tīrot to, jeb tā sakot, veicot apkopi, viņš nejauši nospiedis palaišanas mehānismu (mēlīti), un harpūna izšāvusi. Trāpīja tā - viņam pašam. Asais durklis, bulta, sauciet kā gribiet, ieurbās viņam kreisajā acī un iestrēga galvā.
Interesanti ir arī tas, ka viņš ieradās Santa Terēzas slimnīcā tikai 10 stundas (!!) pēc notikušā, un par ko īpaši brīnās ārsti - bija vēl pie samaņas.
Lai izvilktu nelūgto viesi ārstiem nācās četras stundas ar to pacīnīties, līdz tā atstāja kreisās acs dobumu!
Labi ka tā!
Abonēt:
Ziņas (Atom)