Priekšvārds no "Karalis stāsta" Haralds Stanghells

foto: no personīgā arhīva

Tiem, kam interesē Norvēģija, Norvēģijas karaliste un karaliskā ģimene, šī grāmata ir ieteicamā lasāmviela. Atļāvos pārtulkot un nopublicēt priekšvārdu no grāmatas.

Priekšvārds

Karaļa Haralda vēsture ir arī valsts modernā vēsture. Kā princis, kroņprincis un karalis viņš ir sekojis valsts sociālajai attīstībai kopš kara beigām līdz mūsdienām. Viņs ir piedzīvojis daudz dramatisku pārmaiņu gan pozitīvu, gan ne tik gaišu. Neviens cits līdz viņam nav tik ilgi sekojis līdzi valsts notikumiem un ik piektdienu saņēmis atskaiti par valstī notiekošo. Līdz viņam neviens valsts vadītājs nav tik un sistemātiski ceļojis kā viņš pa savu valsti.

Šī grāmata ir paša karaļa stāsts un domas par to, kas noticis pa šiem gadiem. Vēsturiskie notikumi, kas atsājuši iespaidu, kā arī nelielas dzīves epizodes kuras palīdzēja radīt mūsdienu Norvēģiju un tās sabiedrību. Es satiku karali, kas rūpējas par bērniem un svešiniekiem, par sportu un apkārtējo vidi, reliģiju un vēsturi. Viņš stāsta par to, kā 22.jūlija traģēija skāra karalisko ģimeni un par negaidīto braucienu 2020. gada 17.maijā pa Oslo ielām. Viņš tāpat atklāti sāsta par notikumiem iepriekš un par to, kā tie saistīti ar notikumiem tagad. 

Šī nav karaļa Haralda biogrāfija, nē. Šeit nav arī citu cilvēku viedokļu, kas kritizētu vai aprakstītu karali un viņa vēsturi. Karaļa ģimene un privātā dzīve ir ārpus grāmatas tēmām. Grāmatas saturs un mērķis ir parādīt karaļa uzskatus un notikumu vēsturi, kā tie saistās kopā un kā raksturo karali kopš viņš atrodas Norvēģijas vadībā. Vēlētos, lai grāmata ļautu rast ieskatu mūsu nesenajā vēsturē un notikumos, kas radījuši mūsu laikabiedrus un cilvēkus ap mums.

Pēc vienpadsmit mūsu tikšanās reizēm es sapratu ka esmu saticis atvērtu, tieši un patīkamu karaļa personu. Pēc karaļa Haralda paša vēlēšanās, mēs tikāmies pilī un Karaļa ciematā, kur bijām tikai mēs divatā. Pirms katras sarunas es diņam devu norādes par tēmām, par kurām vēlos runāt, tomēr iepriekš nekādas norādes viņš neprasīja un nelūdza iesniegt. Tāpat viņš nekad neatteicās atbildēt uz maniem jautājumiem, pat ja atbilde aizgāja ārpus jautājuma tematikas. Ar lielu pacietību un ne mazums humora karalis atzina, ka mūsdienu politiķi (varasvīri) katrs iet savu ceļu.

Pēc karaļa iniciatīvas sarunā piedalījās arī princese Astrīda, kad saruna attiecās par notikumiem ap ģimeni kara laikā. Tāpat grāmatā ir atsevišķas nodaļas, kas veltītas sarunai ar karaliemni Sonju un kroņprinci Haakonu par notikumiem, kas saistāsa ar 22. jūliju. Man tāpat bija tas gods būt viesim uz karaļa kuģa "Norge", kad karaliskā ģimene 2019. gadā devās trīs dienu ceļojumā pa Hordaland apvidu. Iespēja būt karaliskās ģimenes novērotājam bija neaizmirstama.

Šai grāmatā ir aprakstītas daudzas mūsdienās aktuālas tēmas, kā arī aizskartas tēmas, kas bija aktuālas agrāk. Karalis dzīvo mūsdienās, bet tāpat ļoti pieturas samērā jaunās Norvēģijas karalistes tradīcijām, kas aizsākās vien 1905. gadā. 

Karalis ir kā pulkstenis, bet tas neiet kopā ar laiku, viņš ir laiks, tā par karali Haakonu izteicies viņa biogrāfs Tors Bomanns Larsens. Viņš tāpat norāda karaļa ciešo saisti ar vēsturi un nāciju kopumā. Es piekrītu iepriekš teiktajam un ceru ka lasot grāmatu "Karalis stāsta" (Kongen forteller), jūs sapratīsiet to līdzvērtīgi kā es.

Oslo, 26. jūlijs 2020

Haralds Stanghells (Harald Stanghelle)

Cik ilgi alkohols paliek organismā?

foto: thoughtco.com

 

Tas, cik ātri alkohols tiek izvadīts no organisma, ir atkarīgs ļoti individuāli. Vispirms, vecums, ķermeņa svars, vai ir ēsts pirms tam, vai ir kādas zināmas/nezināmas aknu slimības un vai lietoti medikamenti. Viens varēs būt skaidrā daudz ātrāk, nekā cits. Pētījums norāda, ka praktiski divas trešdaļas eiropiešu lieto alkoholu regulāri.

Cilvēks, kam ķermeņa masas indekss jeb svars ir mazāks, izdzertā alkohola sekas jutīs daudz ilgāk nekā tas, kuram svars lielāks. Protams, ir izņēmumi, un viens no galvenajiem - potenciālās slimības un medikamenti organismā. Daži no medikamentiem sajaukti ar alkohola rada ļoti lielas problēmas un blakusefektus, kas negatīvi ietekmē gan pašsajūtu, gan uztveri.

Lielos vilcienos tiek lēsts, ka glāzīte stiprā dzēriena no organisma tiek izvadīta stundas laikā, alus - divu stundu laikā, vīna glāze - trīs stundas, bet ja dzertas divas glāzes kāda ne-stiprā dzēriena, tad četras stundas vai vairāk, atkarībā no daudziem faktoriem. Trīs glāzes - sešas stundas, un četras glāzes - septiāns stundas. Ilgi, ja ņem vērā, ka parasti miegam sanāk mazāk kā 7 stundas, ja tiek uzdzīvots. Īpaši svētkos.

Pētījumi norāda, ka alkohola pēdas var atrast ne tikai izelpā, bet arī urīnā, protams asīnīs un... pat matos. Urīnā alkohola pēdas paliek vidēji starp 12 un 48 stundām, citreiz pat līdz 80 stundām. Izelpā alkohols paliek vien 24 stundas. Vidēji, atkal protams sakot. Ja runa iet par matiem, tad tajos alkohola pēdas var atrast pat 90 dienas pēc pēdējās alkohola lietošanas, pat ja tas bijis mērenos apjomos.

Alkohols nereti iet kopā ar smēķēšanu. Tā vien pieminēt varu to, ka marihuāna organismā paliek vidēji 7 dienas, bet tie, kas to lieto regulāri - tiem pat līdz 30 dienām. Nikotīns organismā paliek vidēji trīs dienas, siekalās līdz četrām dienām bet matos - līdz 12 mēnešiem.

Sargāsim sevi un apkārtējos un centīsimies savus negatīvos ieradumus kontrolēt vai... atmest!