>.

piektdiena, 2020. gada 20. marts

Ūdens dzeršana nepalīdz tikt galā ar Covid-19

foto: timesofisrael.com

Kopš šīs pandēmijas sākuma globālajos medijos, sociālajos tīklos ir izplatījušās daudz dažādas versijas un ieteikumi, kas un kā labāk palīdz tikt galā ar šo slimību. Tomēr, lielākā daļa no šiem "ieteikumiem" ir cilvēku prātos radušās domas, kuriem ar reālo ārstēšanu nav nekāda sakara.

Ir bijuši dažādi jautri un vienlīdz interesanti ieteikumi, kā uzvarēt Covid-19. Viens no tādiem - kokaīna lietošana. Kad šis mīts tika apgāzts oficiāli, internetā parādījās mīts, ka ja cilvēki izvairīsies no saldējuma lietošanas, tas arī palīdzēs tikt galā ar šo slimību. Arī šo sociālo mītu izkliedēja, piedevām to izdarīja Unicef organizācija. Beigu beigās, laikam jau pie ideju ražošanas ķērās diezgan dīviani cilvēki, vismaz ja ne ar mērķiem ieviest šo ideju, tad ar ļaunām pieejām tam, kā ārstēt un kā palīdzēt izmisumā esošajiem. Ideja - dzerot balinātāju tas palīdz pret covid-19. Lieki teikt, ka nekāda sakara tur nav, bet tas ir vēl nāvējošāk nekā Covid-19, jo nāve var iestāties pāris minūšu laikā.

Pilsētvidēs un sociālajos medijos cilvēki runā, apspriež un cenšas radīt risinājumus. Protams, jāatzīst ka vairums šo ieteikumu ir tikai leģendas un cilvēku pieņēmumi, kuri nekādā veidā nepalīdzēs vairumam. Protams, pastāv iespēja, ka kādam tas palīdzēs, bet globāli tas neatrisinās problēmu. Un kas der vienam, neder visiem un otrādāk. Bet šos muļķīgos ieteikumus noteikti nevajadzētu ņemt par pilnu un izmēģināt. Tas var būt daudz nepatīkamāk kā sākotnēji domāts. Un arī mediķi nespēs šodien pietiekami ātri palīdzēt tiem, kas nodarbojas ar leģendu ieteikumiem un pašārstēšanos.

Viens no tā sakot, "sakarīgākajiem" ieteikumiem bija tāds, ka liela ūdens daudzuma lietošana palīdzot pret šo vīrusu un tā izplatību organismā, saslimšanu. Tomēr, pēc daudziem mediķu un organizāciju publiskotajiem datiem, nekas tāds nav patiesība. Drīzāk tas atkal ir blēņas un reālu labumu cīņā ar vīrusu neko nedos.

Sākotnēji ieteikumam bija sava veida dzelžaina loģika - cilvēkam vajag mitrināt mutes dobumu un rīkli dzerot ūdeni ik katras 15 minūtes. Līdz ar ūdeni vīruss nonāks barības vadā, un vēlāk kuņģī, kur kuņģa skābe to pilnībā iznīdēs.

Kā norāda ārsti, tad iespēja, ka cilvēks reizē noskalos visas baktērijas... vienkārši nepastāv. Pastāv liela iespēja, ka ja baktērijas, vīruss, ir nonācis mutē, barības vadā, tad vēl lielāka iespēja ir tam, ka tas ir arī deguna dobumā. Tāpat arī vīruss izplatās ne tikai caur deguna dobumu vai muti, bet arī caur acīm (pieskaroties tām).

Sava veida loģika tajā, ka kuņģī esošā skābe saēd pat metālu, palīdzēs tikt galā arī ar vīrusu ir. Bet ja iedziļinās realitātē un ikdienas dzīvē, tad tā var arī nenotikt. Covid-19 patogēns ir radniecīgs 2012. gadā Sauda Arābijā masveida saslimšanu izraisījušajam MERS vīrusam. Un šie abī vīrusi ir diezgan noturīgi pret atšākidītām skābēm, kuras ir sastopamas cilvēka kuņģa sulā īsi pēc pārtikas uzņemšanas. Pētījumos kas tolaik tika veikti, viena pacienta zarnu traktā tika atklāts vīruss, kurš tur bija jau iedzīvojies jeb kolonizējies, kas norādīja uz to, ka neskatoties uz kuņģa skābes saturu, tas spēj izdzīvot tiekot cauri kuņģim un nonākot zarnu traktā.

Pašlaik gan nav skaidrs vai tieši Covid-19 arī uzvedas tāpat, jo pētījumu tieši šai sakarā nav. Dažiem pacientiem ir novēroti tādi simptomi kā slikta dūša vai caureja, taču masveidā šie simptomi saslimušajiem netiek novēroti, kas liek domāt, ka vispārēji tie nav, un nav arī pierādīts, vai tie tieši saistīti ar vīrusu. Zināms vien tas, ka vairāk kā 50% tiem, kas saslimuši ar vīrusu, tas pēcāk konstatēts arī izkārnījumos. Tas nozīmē, ka izkārnījumos tas dzīvo daudz ilgāk nekā plaušās. Pat ja plaušas jau ir attīrījušās no vīrusa, izkārnījumos tas arvien ir vēl sastopams, kas liek domāt, ka pastāv atgriezeniska saslimšanas iespēja caur zarnu sieniņām.

Mutes dobuma un rīkles skalošana ar ūdeni tiešām palīdz pie dažādām elpceļu infekcijām, taču šoreiz šis vīruss uzvedas daudz savādāk un ar skalošanas metodēm ar to galā tikt diez vai izdoseis. Teorija par to, ka mutes skalošana varētu palīdzēt nāk no Japānas, kur 2005. gadā tika veikts pētījums, kurā 60 dienas ilgi eksperimenta dalībnieki skaloja mutes dobumu un rīkli ar ūdeni trīs reizes dienā. Pēcāk tika atklāts, ka viņiem tik tiešām ir daudz mazāka iespēja saslimt ar elpceļu slimībām. Tīrs ūdens pat pārspēja dažādus antiseptiskus šķidrumus un to izmantošanu.

Starp šo pētījumu un Covid-19 ir viena liela atšķirība - toreizējais pētījums tika veikts tikai par infekcijām, kas saistās ar augšējo ķermeņa daļu - sinusiem, rīkli un elpceļiem, bet kā zināms jau šodien, tad Covid-19 spēj skart arī zemāk esošās elpceļu daļas - plaušas un krūšu kurvi. Tāpat tolaik (Japānā veiktajā pētījumā) pacientiem tika lūgts pašiem ziņot par dažādiem simptomiem, tos neapsekoja ārsti, kuriem ir izglītība un zināšanas ievērot mazākās izmaiņas. Pats pacients sev ir ļoti slikts ārsts un arī novērotājs, ja vien nezin ko novērot.

Nav komentāru: