>.

sestdiena, 2017. gada 29. aprīlis

Monro un Hruščovs

foto: biography.com

Merilina Monro bija, ir un paliks viena no nekad negaistošajām zvaigznēm. Spilgta un kolorīta. Par viņu un ap viņu ir simtiem mītu un leģendu, gluži tāpat kā ap ikvienu pazīstamu cilvēku, īpaši, ja tas nācis no pagājušā gadsimta vidusdaļas, kad viss bija.. citādāk. Par viņas saikni ar PSRS ir daudz mītu. Viens no tiem saistās ar Hruščovu. Viņai esot bijušas ļoti tuvas attiecības ar Hruščovu, un tiek lēsts, ka vairāk nekā tikai tuvas. Cik patiesi tas ir, grūti noskaidrot, jo viss balstās tikai uz anonīmu cilvēku teiktā, novērojumiem, kuriem ir maz īstenu faktu, tomēr, pieņēmumam ir vieta būt, kaut vai tīri leģendas apvītās auras pēc.

Bez šaubām Monro bija tolaik brīvās, varenās pasaules simbols - ASV. Hruščovs turpretī bija skarbs un stingrs PSRS pārstāvis. Divi cilvēki, kas simbolizē pilnīgi pretējo viens no otra. Vai viņiem varēja būt kas kopīgs? Kas intīms? Kādu laiciņu atpakaļ par viņu saikni un to, kas tad īsti noticis izteicās Rafaels - toreizējais Holivudas zvaigžņu aģents.

Vēsturisks fakts: 1959. gadā PSRS līderis dodas savā pirmajā vizītē uz ASV. Monro tolaik jau bija "pati populārākā aktrise", personīgās studijas īpašniece un etalons iekāres jomā.

Viņa stāsts par šo tikšanos un laiku toreiz ir sekojošs: "Mums piezvanīja un teica, ka grib redzēt Normu (viņas īstais vārds). Es atvedu viņu uz Beverlihilzu. Pie viena no numuriem bija apsardze. Mēs iegājām iekšā un tur stāvēja vīrietis ar viskija glāzi rokās. Merilina metās pie viņa un viņi sāka skūpstīties. Pirms tam viņi nepateica neviena vārda, likās, ka šī saikne bija jau sen, ilga gadiem. Pēc tam viņi devās uz guļamistabu. Es pacietīgi gaidīju viesistabā, bet... iemigu. Kadpamodos redzēju viņus abus pilnīgi kailus. Viņi bezrūpīgi skraidīja pa istabu un smējās. Man likās ka viņa (Monro) nekad nebija tik laimīga..."

Gadu vēlāk pēc šīs tikšanās starp ASV un PSRS aizsākas konflikts. Tiek lēsts, ka tieši Monro bijusi tā, kas centusies šo konfliktu nogludināt, uzsākot intīmu saikni arī ar Kenediju. Tomēr viņas plāns nogludināt attiecības nesekmējās panākumiem, jo viņai tika liegts doties uz PSRS un Hruščovs vairs nevarēja atbraukt uz ASV. Grūti teikt kādu iemeslu pēc 1962. gada 5. augustā viņa iedzēra lērumu miegazāļu un... aizmiga nepamostoties. Viņu atrada ar noceltu telefona klausuli rokā. Kam viņa centās piezvanīt tā arī paliks mīkla.

Par Monro un viņas privāto dzīvi ir daudz stāstu un leģendu. Vēl vairāk ir stāstu par to, kas tad īsti pierakstīts viņas sarkanajā piezīmju grāmatiņā. Daži uzskata, ka tieši šie pieraksti arī bijis tas, kas laupījis viņas nākotni. Kā nekā, daudz ko no tā, ko viņa dzirdēja, viņa nesaprata, bet pierakstīja, un ja esi kontaktā ar valsts, pasaules, pirmajām personām, noteikti var dzirdēt daudz ko lieku.

Neiespējami arī ir pašlaik pateikt, vai šis sakaras ar Hruščovu bija vai nē, jo daudzas lietas tiek turētas slepenības zīmoga ietvaros. Bet nianses uzpeld. Tās var salikt ķēdītē un izskaidrot, bet vai tā ir patiesība vai nē - katram pašam lemts spriest. Skaidrs ir viens - viņas skaistums pazudināja viņu, viņas šarms apbūra pasauli un trauslums salauza...

Nav komentāru: