foto: mindblowingworld.com
Liekas, ka sevis uzlabošana ar plastiskās operācijas palīdzību nu jau nav nekas jauns. Cilvēki ne tikai pie vecuma robežas to dara, bet dara jau vēl esot gana jauni. Piedevām, visi cenšas ieekonomēt uz pat šo procesu. Nekāds noslēpums, ka tas viss ir samērā ne lēts prieks, un noteikti nāksies šķirties no diezgan lielas naudas summas, bet ja vēlamies, lai viss tiek kvalitatīvi un ar garantiju izdarīts - maksāt nāksies vēl vairāk.
Lieta tāda, ka katram implantam ir savs kods, unikāls, ko profesionālās un adekvātās klīnikās noteikti ieraksta arī līgumā. Kreisajās vietās neko tādu nedara, un līdz ar to pēcāk pierādīt, tiesāties par šausmīgu rezultātu... nav iespējams.
Te var piesaukt daudzus aktierus, aktrises, cilvēkus, kas ir ar plastiku sačakarējuši sev paši savu izsaktu vai kādu no orgāniem. Tas ir līdz asarām gan traģiski, gan smieklīgi, kā tik cilvēks sevi nemoka, jo sabiedrībā kādam nepatīk viņa bildes vai deguns, vai dibens, krūtis, vai dajebkas. Daba iedod, cilvēks jūtas apdalīts, un tad ir jadara kaut kas, vēlams, ne pašam. Bet arī tie, kas liekas profesionāli un kuriem ir mājaslapas (plastiskie ķirurgi), kuros pozitīvās atsauksmes kaudzēm krājas, nebūt nav tie, kas noteikti visu izdarīs pareizi. Ir veselas komandas, cilvēki, kas šīs pozitīvās atsauksmes tur atstāj, dzēš negatīvās, vairojot peļņu un to, ka... rezultāts būs šausmīgs, maksa neliela, un iespējas tiesāties - nekādas.
Vecums nebūt nenāk viens, sen to zin visi. Gravitācijas ietekmē viss iet uz leju, burtiski, tuvāk grīdai. Bet novecot skaisti arī ir jāmāk, tomēr mūsdienās, kur tiek tirgots viss, pilnīgi viss, vizuālais tēls ir galvenais, ko mēs tirgojam citiem un ja daudziem tas nepatīk, cilvēks uzreiz domā, ka vajag kaut ko labot. Kā tā, daba mani apdalījusi! Heh.... idiotisms. Daba nekad neapdala, tā iedod no visa mazliet, vienam vairāk, citam mazāk, bet tā, lai ir līdzsvars. Ja visi būtu skaisti, ideāli un perfekti pasaulē... arī nebūtu labi, jo visi būtu vienādi un... cilvēki atkal sajustos tā, ka jā, nu neviens neskatās uz mani, jo mēs visi esam tik lieliski. Tad kas,,,, sanāk būtu tie, kas gribētu veikt operācijas, lai izdarītu ko tādu, lai uz tiem skatītos..? Loģika tā liek domāt...
Un kas ir svarīgāks - cilvēki, ko satiekam ikdienā, kas ir tuvi un dārgi, vai tie, kas mums seko visādos sociālajos sviestos, portālos utt? Ja bilde savāc 10 patīk... šausmas, bet ja 1 000 000 tad ir ok? Degradācija jau nav nekas jauns 21. gadsimtā, bet nu izplatības tempi gan pārsteidz. Analfabētisms, loģikas trūkums, sapratnes trūkums - vairojas kā prusaki. Ja darba sludinājumos ir tik daudz kļūdu kā 4. klasē... ko vairāk runāt?! Ja ziņu portālos elementāras lietas pasniedz tā, kā to būtu robots rakstījis vai dators tulkojis... ko var prasīt no sabiedrības vispār?
Skaistums, LIKE, share.... trīs galvenās lietas, ar kurām jādzīvo, pārējais, kas gadsimtiem mums ir bijis svarīgs paliek maznozīmīgs. Vērtību skala mainās, un mainās arī kultūra, cilvēki, un, diemžēl, ne jau uz to labāko pusi. Viss iet uz elles pusi, uz beigu sākumu. Kāpēc? Jo lecot pakaļ sabiedrībai mēs neapzinamies to, ko zaudējam - sevi, individuālismu un spēju domāt pašiem, nevis darīt tā, kā vairums dara, ko vairums pērk, kas patīk! Meh, runāt par to varētu daudz, bet līdz cilvēka apziņai tas tāpat reti kad aiziet. Ja neesi populārs, skaists, varens, spēcīgs, ātrs utt utt, tātad - atkritējs, un ne tas, kurš grozās uzmanības centrā vai uz žurnālu vākiem, ziņās vai sociālo portālu topos. Ar topiem jādzīvo, tiem, kas to iesākuši, pārējiem - veiksmi ikdienā, un po**g par to visu pelēko masu, jo tie jau ir pelēkā masa, individuālisms šodien ir kas unikāls! Sevis saglabāšana, rakstura, izskata, uzskatu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru