Kosmoss un mazāk zināmas nianses

foto: marshall.org

Mikrobi
Cilvēks ir spējīgs uz neprātīgiem un ļoti apzināti saprātīgiem soļiem, bet katram solim ir savas ēnas puses. Liekas, ceļojums uz Mēnesi bija vienkāršs vai vismaz, ne tik sarežģīts, bet... ir daudzi bet, tomēr viens no tiem - mikrobi. Nils Ārmstrongs un Bazs Aldrins atgriežoties no Mēness lidojuma un pastaigas pa to, uz kādu laiku nonāca... karantīnā. Cilvēce un zinātne tik ļoti baidījās no dažādiem mikrobiem un patogēniem, ko tie varētu atnest līdzi, ka viņi no karantīnas tika izlaisti tikai pēc 3 nedēļām (jeb 21 dienas). Lieki teikt, ka šāda pat procedūra sagaidīja ikvienu, kas devās Apollo misijās. Pēdējie, kam šī procedūra bija jāiziet - Apollo 14 apkalpei, jo pēc tam oficiāli misijas uz Zemes pavadoni tika pārtrauktas.

Dimanti!!!
Uz Zemes tie rodas noteiktos apstākļos, bet kā viens noteikums - liels spiediens. Tomēr, uz Zemes esošie briljanti, dimanti, nav nekas, ja tos salīdzina ar tiem, kādi pieejami kosmosā. Ir viens, kura cena tiek aplēsta aptuveni 26,9 noniljonos dolāru (miljons 19 pakāpē).
Kosmosā ir spēki un vietas, kur cilvēka apziņa pat nespēj pabūt, bet ir zināms, ka šis dimants ir aptuveni 2 reizes lielāks par planētu Zeme. Reiz, sen sen sen, tas bija zvaigzne, kas sastāvēja no divām tuvu esošām zvaigznēm-māsām. Bet... laika gaitā vieta sāka apēst otru, ja tā var izteikties. Zvaigznes kodols tomēr palika neskarts un ogleklis tajā, liela spiediena un karstuma iespaidā pārvērtās par... dimantu. Nu par dimantu mūsu uztverē, jo kodola virsmas temperatūra ir arvien pietiekami karsta, lai turp aizlidotu un nolauztu sev gabaliņu - 1648 grādi pēc Celsija skalas.
Pēc pētnieku datiem, aplēsēm, trešā daļa no planētas masas ir tīrs dimants, bet pārējā tās daļa sastāv no grafīta, mazākiem dimantiem un citiem silikātu savienojumiem.
Pēc fizikāliem datiem - planētas masa ir astoņas reizes smagāka par Zemi!!! Cerams, neviens no mūsdienu pasaules bagātniekiem necentīsies to privatizēt vai pieteikt īpašumtiesības!

Aukstā metināšana
Uz Zemes un kosmosā procesi notiek pavisam citādi. Uz Zemes metāls pie metāla nepielīp, bet kosmosā, kur nav skābekļa, šis process notiek automātiski. Arī uz Zemes šāda tehnoloģija tiek izmantota, industriālajā rūpniecībā. Aizdomājoties par astronautiem, jāmin tas fakts, ka viņu līdzipaņemtie instrumenti vēl saglabā ap sevi skābekļa apvalku, kas tik ātri neizzūd, līdz ar to, zemes instrumentiem šāds process nedraud, bet laika gaitā... tie salīp kopā tā, ka tos... nevar atraut. Nu gluži kā piemetināts āķis metāla plāksnei.

Mūžīgais ceļojums
Kosmoss izplešas vienmēr, neapturami. Un pa cik Zeme un Saules sistēma ir viena sīiika tā daļiņa, mēs arī kustamies telpā. Vidējais ātrums ar kādu pārvietojas visa Saules sistēma, un Zeme līdz ar to - 530 km sekundē. Mūsu galaktika - Piena Ceļš, griežas ap savu asi ar ātrumu vidēji 225 kilometri sekundē. Dzīvē tas nozīmē, ka pēc vienas minūtes mēs atrodamies aptuveni 19 000 kilometru tālāk nekā iepriekš. Te gan jāmin arī fakts, ka daudzi pētnieki nepiekrīt tam, ka Piena Ceļa ātrums ir vienmērīgs, bet uzskata, ka tā ātrums mainās. Vidēji šīs svārstības tiek ierakstītas starp 130 - 1000 km sekundē. Einšteins noteikti nepiekristu, bet... viņa teoriju arī visi neatbalsta, diemžēl, lai cik tā pareiza nebūtu.


Vecā gaisma
Liekas, ka nekas nevar ceļot ātrāk par gaismu. Noteikti tā arī ir, bet... atkal viena anomālija - gaisma, kas tagad sasniedz Zemes virsmu ir aptuveni 30 000 gadus veca. Lieta tāda, ka šai gaismai ir vajadzīgi aptuveno 30 000 gadi, lai tā no Saules kodola izlauztos līdz virspusei un pēcāk gandrīz pēc 8 minūtēm sasniegtu Zemi.