Naksnīgā Zeme

Resursi: http://npp.gsfc.nasa.gov/

Kā izskatās Zeme, kas to apgaismo cilvēku radītās ugunis? Grūti teikt, jo nav tik jūtīgu aparātu, kas nodarbotos ar šāda veida izpēti un fotografēšanu! Meli, ir. Saucas Suomi NPP.

Nasa dod iespēju visiem interesentiem apskatīt to, kā tad izskatās mūsu Zeme no kosmosa, kad to apgaismo cilvēka radītās ugunis. Pilsētas, lauki, kalni, viss viss ko vien varam vēlēties aplūkot. Protams, no pieklājīga attāluma.

Pavadonis Suomi NPP (National Polar-orbiting Partnership) tika palaists kosmosā aptuveni pirms gada. Kopš tā brīža tas jau apriņķojis apkārt Zemei aptuveni 5 tūkstošus reižu. Tā bruņojumā atrodama infrasarkanā fotokamera VIIRS. Nu tas tāpēc, lai varētu veikt ļoti labu fotografēšanu nakts laikā, diennakts tumšajā pusē. Interesanti ir tas, ka sākotnējais mērķis, kāpēc tas tika sūtīts kosmosā ir mākoņu fotografēšana un uzraudzība. Tas ir diezgan būtisks noteicošais faktors tam, lai prognozētu laiku nākamajām dienām. Tomēr, kā redzams, tas noderējis arī kam daudz interesantākam.

Tas palīdzēja arī novērot elektrības zudumu mirklī, kad ASV sasniedza nešpetnā Sendija (ASV austrumu piekrastes teritorijas).

Zīmīgi, ka arī ar šo visu var novērot to, kurš uz planētas ir vislielākais kaitnieks – proti, izmanto visvairāk enerģijas, tādejādi radot visvairāk ogļskābās gāzes. Civiliem mērķiem vēl var pievienot mežu ugunsgrēku novērošanu, nelegālās nozvejas novērošanu un vēl šādus tādus mazāk nozīmīgus novērojumus.

ASV naksnīgo Zemi vēro jau teju 40 gadus – pirmo reizi tas tika sākts darīt laikā, kad tika palaists pirmais DMSP programmas pavadonis – 1973. gadā.

Mazas nianses par pavadoņa kameru – tā ir tik jūtīga, ka spēj sekot okeānā esošam kuģim, kuram, protams, strādā ārējā apgaisme, vai arī to, kā spīd augstākie atmosfēras slāņi (ziemeļblāzma un ne tikai).

Tomēr pavadoņa galvenais uzdevums paliek laika prognozēšana. Te vēl jāpiemin, ka šo projektu sponsorē ASV aizsardzības ministrija.