Astronomi, izmantojot matemātisku modelēšanu nonākuši pie
secinājuma, kādā veidā divzvaigžņu sistēmas, līdzīgas kā Alfa Centaura, vispār
rodas evolūcijas procesā un kā tās pastāv turpmāk. Izrādās, ka viss rodas no
trīsvienības – trīs zvaigžņu savienības, kurā laika gaitā tiek zaudēta viena
no... „māsām”.
Darba, modelēšanas, rezultāti, kas gan uzskatāmi par
teoriju, publicēti arī žurnālā Nature, bet īsāku ieskatu tajos dod Science Now.
Divzvaigžņu sistēmas ir ļoti labi pazīstamas astronomiem.
Tāda savā būtībā ir arī Zemei tuvākā zvaigžņu sistēma – Alfa Centaura. Šīs
sistēma patiesībā ir trīszvaigžņu, agrāk bijusi, savienība, kurā nu palikušas
divas galvenās zvaigznes, kuras arī mūsdienās kolorizē šo vietu. Sistēma sastāv
no divām, vienai ap otru riņķojošām zvaigznēm – viena ir tumšāka, otra – gaišāka. Vienu no
otras tās šķir salīdzinoši neliels attālums – vien „nieka” piektdaļa gaismas
gada. Būtiski šeit ir tas, ka spožākā zvaigzne patiesībā ir divas tuvu esošas
zvaigznes – Alfa Centaura A un Alfa Centaura B.
Astronomi noskaidrojuši, ka sistēmas, kas līdzīgas Alfa
Centaura, kurās zvaigžņu pāri atrodas ļoti lielos attālumos viena no otras,
rodas trīszvaigžņu sistēmas sabrukuma rezultātā. Notiek zvaigžņu satuvināšanās,
no pievelkas galvenokārt divi objekti, un divi spēcīgākie izgrūž trešo, tā
sakot, „lieko” prom no sev tuvās apkārtnes. Viss tas notiek tikai iekšējās
orbītas gravitācijas spēku ietekmē.
Rezultātā rodas stabila sistēma, kurā visu nosaka vecie
gravitācijas likumi un savstarpēja pievilkšanās (un arī atgrūšanās).
Vēl pavisam nesen sistēmā Alfa Centaura tika atklāta
eksoplanēta, kuras masa ir līdzvērtīga Zemes masai. Planēta riņķo ap zvaigzni
Alfa Centaura B ar periodu, kas izsakāms vien 3 zemes dienu garumā. Pilns
apriņķošanas cikls tikai trīs dienās – neticami, bet fakts, lai gan izmēri ir
līdzvērtīgi Zemei!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru