>.

ceturtdiena, 2021. gada 22. jūlijs

Ja Saule aizies bojā, dzīvība uz Zemes neizdzīvos

foto: phys.org
 

Pētniekiem patīk teoretizēt un izdomāt scenārijus - kas būtu, ja notiktu tā!? Tiek pieļauts, ka ja mūsu spīdeklis - Saule, aizietu bojā, uz Zemes nekas neizdzīvotu no šobrīd šeit esošā, bet... būtu iespēja rasties jaunai dzīvībai. Nu vismaz... teorētiski.

Saule ik mirkli izstaro Zemes virzienā vēju - lādētu daļiņu plūsmu, kas traucas mūsu planētas virzienā ar neiedomājamu ātrumu - 1.6 miljoni kilometru stundā. Par laimi, kamēr Zemei ir magnētiskais lauks, šie vēji mūs ļoti neietekmē. Kad uz Saules notiek liela veida izvirdumi un Zemes virzienā trāpa lādēto daļiņu vējš, lielāko daļu tā atstaro Zemes magnētiskais lauks, to, kas paliek pāri mēs redzam kā ziemeļblāzmu. Diemžēl nākotnē mēs lūkojamies ar satrauktu skatu, jo Zemes magnētiskais lauks nebūs tikpat spēcīgs vienmēr. Laika gaitā tas atslābst, un tam mazinoties jeb atslābstot, Zemes virsmu sasniegs arvien vairāk lādēto daļiņu no Saules. Tāpat arī Saules aktivitāte kļūst lielāka, kas nozīmē spēcīgākus vējus Zemes virzienā. 

Vienā no pētījumiem astronomi aprēķinājuši scenārijus nākamajiem Saules 5 miljardiem dzīves gadu. Tieši tik daudz laika tai palicis savā dzīves periodā pēc kura tā pārvērtīsies par sarkano milzi. Šai periodā Saules vēji laika gaitā iznīcinās Zemes magnētisko lauku. Tā nebūs vispār. Lielākā daļa Zemes atmosfēras tiks aizpūsta visumā, kas nozīmēs ka Zemes virsmu sasniegs viss Saules vēju radiācijas daudzums. Lieki teikt, ka viss dzīvais, kas tobrīd būs uz Zemes, tiks iznīdēts pilnībā. Reti kurš no mūsdienu organismiem spēs izturēt tik lielu radiācijas un starojuma devu (gan no Saules, gan no kosmosa). 

Ir zināms, ka līdzīgs scenārijs reiz noticis uz Marsa. Tikai te jāņem vērā tas, ka Marsa magnētiskais lauks ir krietni vājāks nekā Zemei. 

Pēc pāris miljardiem (plus mīnus pārsimt miljonu gadu) gadu uz Saules izbeigsies ūdeņraža krājumi un līdz ar to apstāsies arī kodolreakcijas tās kodolā. Bez degvielas (ūdeņradis ir Saules enerģijas degviela) Saules kodols sāks sarauties pašas Saules gravitācijas iedarbībā, bet tās ārējie slāņi sāks izplesties. Beigu beigās tā paliks par sarkano milzi kuras apjomi palielināsies miljoniem reižu. Izplešoties tā iznīcinās tuvāk esošās planētas - Merkūriju un Venēru. Arī Zemei draud tāds pats liktenis - tikt iznīdētai Saules ārējo slāņu izplešanās rezultātā kļūstot par sarkano milzi. Izplešanās procesa beigās notiks saraušanās - no sarkanā milža tā pārvērtīsies par balto punduri - vāji spīdošu Saules kodolu. Vēl pēc pāris miljardiem gadu arī blāvi izstarotā gaisma izdzisīs un tā paliks par tumšu objektu, kas iespējams vēl atstaros citu zvaigžņu gaismu.

Pēc viena no scenārijiem, Zeme var tikt izmesta tālāk kosmosā. Divreiz tālāk nekā pašlaik, tādejādi izdzīvojot kā planēta, bet ne kā apdzīvojama. Tas notiks tādā gadījumā, ja gravitācijas spēku summa to pieļaus pie objektu satuvināšanās. Pastāv arī iespēja, ka Zeme var saglabāt savu magnētisko lauku, pie viena nosacījuma: Zemes magnētiskajam laukam jābūt aptuveni 100 reizes spēcīgākam nekā Jupitera magnētiskajam laukam vai arī 1000 spēcīgākam nekā tas ir šodien Zemei. Un tādam tam japaliek visu laiku, kamēr notiek Saules izplešanās cikls. Diez vai Zemei ir iespēja iegūt spēcīgāku magnētisko lauku, ja gadu no gada tas arvien pavājinās.

Kas saistās ar dzīvību uz Zemes pēc Saules izplešanās (sarkanai milzis) un saraušanās, tad te jāsaka, ka iespēja ir, bet tad šai evolūcijai jānotiek izplešanās sākumperiodā, lai dzīvība spētu pielāgoties, kā arī saraušanās periodā tai ir jāturpinās. Piedevām, saraujoties un kļūstot par balto punduri, Saules vēji vairs nebūs traucējošs faktors evolūcijai kā tādai.

Grūti teikt, kāda šī dzīvība būs un vai tā būs balstīta uz mūsdienu izpratni par dzīvību, jo mums noteicošais faktors ir ūdens, bet radiācijas un karstuma iespaidā ūdens šeit to fāzi nebūs kā tāds. Vai ir atrasta dzīvība bez ūdens esamības? Nē! Vai teorētiski tāda ir iespējama? Mēs neesam vēl to atklājuši, bet tas nenozīmē, ka tādas nav. Ir tik daudz planētu, vietu kosmosā kur meklēt un ko apzināt. Cilvēce ir apzinājusi vien kādus 2 procentus no kosmosa, visuma un tas ir ļoti maz. Piemērs tam, ka ārpuszemes dzīvība var eksistēt un ir salīdzināms ar makšķerēšanu - ja iemetot spiningu ezerā mēs uzreiz nenoķeram zivi, vai tas nozīmē, ka ezerā zivju nav vispār?


Nav komentāru: