Vai siltāks laiks apstādinās koronavīrusu?

foto: entrepreneur.com

Tiek uzskatīts, ka vīrusu epidēmijas vairāk vai mazāk ir sezonālas. Daži eksperti tāpat arī uzskata, ka Covid-19 jeb SARS-CoV-2 izplatība mazināsies, kolīdz temperatūras paaugstināsies, tomēr, vai pandēmija arī var būt sezonāla?

Ir vīrusi, kuru izplatība novērojama tikai specifiskos gada mēnešos, posmos. Citreiz to izplatība un iespēja saslimt ir ļoti maza. Ziemas mēnešos iesnas ir ierasta lieta, tomēr vasarā ar to slimo maz cilvēku. Esot saistība tam, jo Covid-19 aizsākās tieši decembra vidū, kas liek domāt, ka tā varētu būt sezonāla. Bet tas ir tikai viens no pieņēmumiem. Jaunais vīruss ir maz izpētīts un pētījumu, kas skar tā iespējamo spēju izdzīvot siltākā vai aukstākā laikā, mainoties laikapstākļiem globāli, arvien nav pietiekami daudz lai varētu objektīvi spriest par to, kā būs patiesībā.

Ir viens pētījums, kuru veikusi Keita Templetone, Edinburgas universitātē, Lielbritānijā. Tur ir pētījumu dati, kas aptver 10 gadus ilgu laika posmu, un balstoties uz tā datiem, tiek lēsts, ka elpceļu vīrusi ir sezonāli, kas pārsvarā aptver tikai gada aukstākos mēnešus - no decembra līdz aprīlim. Tāpat arī ja skatās pašreizējo vīrusa izplatību, tad nākas saskatīt vienu kopsakarību - tas pārsvarā izplatās reģionos, kur temperatūras ir diezgan zemas (aukstas). Pētnieki domā, ka šis vīruss dod priekšroku reģioniem kur temperatūras ir zemas un kur ir samērā sauss gaiss. Pētījumā norādīts, ka augstākas (siltākas) temperatūras samazina vīrusa izplatību.

Tomēr, kā uzsver arī paši pētnieki, šie apsvērumi ir pārsvarā tikai teorētiski un tajos izmantota datorsimulācija nevis reālas valstis un vietas. Protams, izplatības apmēri un reģioni ir acīmredzami, tomēr vīrusus un to izplatību prognozēt ir diezgan grūti. Par piemēru tiek minēts Spāņu gripas uzliesmojums (laika posmā no 1918. līdz 1920. gadam), kas inficēja aptuveni 550 miljonus cilvēku. Tās izplatība aizsākās un bija īpaši aktīva un nāvējoša tieši vasaras mēnešos.

Pētnieki norāda, ka šīs gripas vīrusu uzbūve ir diezgan īpatnēja, kas ļauj tam ilgi izdzīvot, pārdzīvojot arī ne tik labvēlīgus apkārtējās vides apstākļus (vārds corona sengrieķu valodā nozīmē "vainags"). To uzbūve veidota tā, ka ap tiem ir eļļains apvalks, kas zināms kā lipīdu divslānis, kurā ir daudz proteīnu, kas spiežas uz āru, veidojot vainagam līdzīgu tā struktūru. Tieši eļļas (ne burtiski olīveļļa) apvalks ir tas, kas pasargā vīrusu no ārējiem apstākļiem un to ietekmes, ja vien tas neatrodas organismā (cilvēka). Siltumā tas ir daudz aktīvāks, tomēr aukstumā šī eļļa sacietē, radot sava veida čaulu, kas aizsargā tā kodola struktūru, liekot tam izdzīvot ilgāk un ir grūtāk prognozēt tā uzvedību un spēju pielāgoties. Vien neliela prognoze ir tā, ka daži pētnieki un epidemilogi uzskata, ka šis vīruss varētu būt daudz mazāk atkarīgs no apkārtējās vides ietekmēm.

Tieši no cilvēka uz cilvēku pārnesamība ir tas, kas ir jāsamazina cik vien iespējams. Tikai tad sāksies veids, kā pasaule var atbalt un izārstēt šo pandēmiju. Protams, arvien vairums pētnieku gaida pētījumus, lai izteiktos vairāk un konkrētāk spētu prognozēt to, kā tas turpinās izplatīties vai apstāsies.

Dezinfekcija, tīrība un izvairīšanās no tieša kontakta ar jebkuru cilvēku ieteicama. Iespējams, tas radīs antisociālas iezīmes, bet ja gribam eksistēt kā suga, šī ir vienīgā iespēja, norāda daži pētnieki!