foto: familysearch.org
Tika apgalvots, ka viņš
esot 204 gadus vecs. Lai gan cilvēki parasti tik ilgi nemēdz dzīvot, profesorei
Margaretai Kolinzai bijis pamats domāt, ka šis indiānis, kurš ilgu laiku
dzīvoja veco ļaužu pansionātā Montātā, bet pirms tam dzīvojis indiāņu rezervātā
Dienviddakotā, runā taisnību.
Arī veco ļaužu pansionāta
dakteri uzskatīja, ka indiānis tik tiešām varētu būt dzimis 1792.gadā. Lielo
vecumu apliecināja dažu vēl saglabājušos zobu, gan iekšējo orgānu stāvoklis,
kad viņam veicam pārbaudes. Lai gan Dzeltenās Lapsas veselības stāvoklis nebija
diez cik spīdošs, savam vecumam viņš izskatījās pietiekami labi.
Profesorei Dzeltenais
Lapsa esot stāstījis, kā viņš 1812.gadā, toreiz 20 gadus vecs jauneklis,
karojis pret amerikāņiem, bet, kad viņam bijuši 23 gadi, viņa tauta
parakstījusi vienošanos ar ASV valdību. Viņš lieliski atceroties arī to, kā
1849.gadā sācies „zelta drudzis” un simtiem laimes meklētāju devušies uz
Rietumiem. Savukārt 1878.gadā Dzeltenais Lapsa pirmo reizi mūžā ieraudzījis
„dzelzs zirgu” – lokomotīvi, kas braukusi uz Kaliforniju, bet 1926.gadā esot
iepazinies ar aeroplānu.
Dzeltenā Lapsa stundām
varējis stāstīt gan par vēsturiskiem notikumiem (turklāt precīzi, nejaucot
faktus un notikumus), gan savas tautas tradīcijām un paražām, gan savvaļas zvēru
tikumiem un uzvedību. Savukārt profesore bija bezgala laimīga, a atrada šo
„dzīvo vēstures grāmatu”, un centās piefiksēt visu, ko Dzeltenā Lapsa stāstīja.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru