Astronomija. Pētnieki, kas turpina analizēt un pētīt datus,
kurus mums arvien sūta kosmiskais teleskops „Hubble” nupat kā nākuši klajā ar
diezgan interesantu faktu: atklātas septiņas visvecākās līdz šim zināmās
galaktikas.
Vēl interesants fakts ir tas, ka par šo jaunumu viņi
pastāstīja telekonferencē, kuru organizēja NASA. Sīkāk un kodolīgāk to, kas tur
tika pateikts varam lasīt ScienceNow mājaslapā vai arī BBC News.
Gaisma, kas nāk no šīm galaktikām, tām kļūstot vecākām,
pāriet sarkanā gaismas spektrā (šis efekts pazīstams kā sarkanā spīdēšana).
Tāpēc, lai mēs jebkad varētu šādas galaktikas ieraudzīt, vajadzīga ļoti laba
kamera, kas spēj uzņemt tuvu ideālam esošus attēlus infrasarkanajā spektrā.
Uz „Hubble” tāda ir – platleņķa kamera numur 3 (varēja jau kādu
skaistāku vārdu iedot?). Tā tika pievienota kosmiskajam teleskopam jau 2009.
gadā, kad uz to tika nosūtīta misija, kuras mērķis bija labot un veikt tā
sakot, servisa apkopi kosmiskajam draugam.
Bildēs, kuru eksponēšanas laiks ir aptuveni 100 (!!!) stundas
astronomi ieraudzīja septiņas galaktikas, kuras radušās aptuveni 380-600
miljonus gadu pēc Lielā sprādziena. Tas ir periods Visuma vēsturē, kurš ilga
aptuveni pirmo miljardu gadu pēc tam, kad Visums bija radies. Pētniekiem
labpatīk to saukt par reionizācijas laiku. To tāpat arī pazīst kā laiku, kad
radās pirmās galaktikas, pirmās zvaigznes, viss viss pirmais. Un te arī beidzas
tumsas periods, jo rodoties zvaigznēm, galaktikām, rodas gaisma.
Visi šie procesi un atklājumi ir ļoti svarīgs solis virzienā,
lai saprastu kā viss radās un kā viss attīstījās un attīstas pašlaik, kāpēc
Visumam ir tāda formā kāda tam ir pašlaik, kāpēc tam ir tāda struktūra. Šo
jautājumu izpētē ir ieguldīti milzīgi līdzekļi un radīta sarežģīta aparatūra.
Tomēr astronomi gaida vēl kādu notikumu – 2018. gadu, kad kosmosā tiks sūtīts
Džeimsa Veba teleskops. Šī būs jaunākā astronomu spēļmantiņa, jo spēs redzēt
daudz tālāk un labāk nekā pašreizējais Habbls, kurš jau tiek uzskatīts par...
novecojušu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru