Visu laiku mums saka, ka Visums izplešass. Un tas jau ir palicis par neapstrīdamu faktu, kuru mēs tomēr nespējam uztvert pareizi, jo mums, cilvēkiem, Visuma uztvere ir diezgan, teiksim godīgi, ierobežota. Ja Visums izplešas, tad kas ir tur, kur viņa vēl nav jeb kur tas izplešas? Kas ir aiz Visuma robežām, aiz nezināma?
Lad runa iet par parastām lietām, mēs tās redzam un spējam novērtēt to atrašanās vietu attiecībā pret citiem objektiem. Mēs skatāmies uz tām izmantojot tikai pāris dimensijas. Bet Visumā šīs attiecības nedarbojas tikpat pareizi un uzskatāmi kā šeit, uz Zemes. Pat ja skatās uz kartēm - mēs trīs dimensiju modeļus ieslēdzam plakanā formā jeb divās dimensijās un uzskatām, ka tas ir pareizi un vizuāli novērtējami. Ja iet vēl tālāk, tad mēs spējam trīs dimensijas pārnest pat uz vienu dimensiju - ielas māju numuri. Darbojas tikai vienā dimensijā, bet ēkas - trīs dimensijās. Spēja ierobežot un pielāgot iespējams ir tas, kas mums liedz ieraudzīt Visumā esošos procesus un notikumus pienācīgā gaismā (jeb tumsā).
Runājot par Visumu, mēs nevaram pielāgot tos pašus loģikas un fizikas principus kādi ir mūsu, cilvēka, novērošanas arsenālā. Ja mēs sākam pūst balonu, skaidri ir daudzi fakti - tas izplešas (paliek lielāks), jo tajā nonāk gaiss. Paliek lielāks jo attiecībā arī pret citiem, tuvumā esošiem objektiem, tas paliek lielāks, tātad, gaiss tajā nonāk un tā forma paliek lielāka. Bet Visumā šie principi nedarbojas. Tas izplešas tālāk, virzās pār savām robežām tāpēc un kļūst par Visumu mūsu izpratnē, veidojoties vietā, kur jau viss ir. Viss, kurp tas izplešas jau eksistē, nu vismaz tāds ir mūsdienu Visuma uzbūves modelis. Aiz tā robežām nav nekā, nekas neeksistē ārpus Visuma robežām.
Lielais sprādziens un teorija ap to norāda, ka pats Lielais sprādziens arī bija viss Visums kopā. Tas nebija vienkāršs sprādziens Visumā, Visums ir šis sprādziens, burtiski. Pašlaik arvien valda domstarpības par jautājumu: "vai Visumam ir robežas" un kas ir Visums un kas nē (kas atrodas aiz tā robežām).
Lai vienkāršāk to saprastu, balona uzpūšanas piemērs derēs. Ja mēs atrodamies balonā, un tas tiek piepūsts, mēs skaidri redzam, ka tas izplešas. Tāpat mēs arī zinam un redzam, ka Visums izplešas. Bet kas atrodas aiz tā robežām - aiz Visuma jeb aiz balona sienām? Pat tad, ja tur kaut kas ir, mēs visticamākais, ar lielu varbūtību, to nekad tā arī neuzzināsim. Iemeslu tam ir daudz, un viens no tiem - cilvēka vēlme visu ielikt izmērāmos terminos un forumās, rāmjos un ierobežojumos.
Evolūcija mums ir devusi saprātu, intelektu, bet tāpat arī robežas visu to izmantot. Mēs nevaram saprast kaut ko tik milzīgu kā Visums un vēl mazāk mēs spējam saprast tos procesus, kas notiek uz tā robežām, tuvu tam, kas drīz kļūst par Visumu. Mūsu smadzeņu sapratnes robeža ir pārāk tālu no tā, lai mēs spētu pareizi un loģiski skaidrot to, kas ir aiz Visuma robežām. Vai cik liels Visums ir savā būtībā. Iespējams, ka Visums izplešas pats sevī - Visums visumā?
Mūsdienās novērojamā Visuma tā sakot, telpiskais attālums ir milzīgs. Teorētiski ir iespējams redzēt objektus, kas atrodas no mums 46.6 miljardu gaismas gadu attālumā, kas ir arī maksimums, cik liels esot Visums. Bet tas pie tā, ka tas ir tikai 13.8 miljardus gadu vecs. Daži teorētiķi lēš, ka Visums iespējams ir tik liels, ka no mūsu skatpunkta tā nosacītā robeža ir 90 miljardi gaismas gadu jebkurā virzienā.
Te jāsaka, ka Visums nevirzās prom no mums. Precīzāk būtu teikt, ka jebkura vieta attālinās no visām pārējām. Ja Visumā nebūtu nekā, tad arī izmērīt visu nebūtu iespējams. Vieta, laiks nosaka to, vai objekti attālinās vai satuvinās. Bet ja nekā nebūtu, laiks un Visums eksistētu tāpat. Teorētiski vismaz. Mūsu vieta Visumā nav unikāla, un visticamākais, mēs nebūt neesam vieni. Tikai attālumi un intelekta potenciāls ir dažāds. Vai citas civilizācijas varam uzskatīt par saprāta brāļiem vai daudz augstākām būtnēm? Ja mūsu Saules sistēma ir salīdzinoši jauna, kādu attīstību varētu sasniegt civilizācija, kas ir divreiz vecāka un kam evolūcija devusi citas iespējas un citu vidi?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru