Sankcijas un ekonomikās kasīšanās starp ASV un Ķīnu rit nu jau ceturto gadu. Neskatoties uz to, ka Tramps domāja ASV tas būs izdevīgi, iznāca citādāk, kā jau parasti, kad centies ierobežot to, kas tevi tā sakot, baro (ražo). Visu muļķīgo sankciju pēc ASV jau zaudētas aptuveni 245 000 darba vietu un iespējams, šis cipars ir daudz augstāks, tikai statistikai tas netiek nodots. Floridas štats no šīm sankcijām jau ir cietis aptuveni 1.9 miljardus ASV dolāru zaudējumus. Ieguvuma nekāda.... tikai zaudējumi pašiem.
Neskatoties uz visām sankcijām, ASV pati iegulda Ķīnā miljardiem dolāru ik gadu, to pat nenojaušot. Kā? Ar bitkoinu palīdzību. Redz, visa kriptovalūta tiek pielīdzināta ASV dolāram, un līdz ar to arī vairums apmaiņas notiek dolāros. Lieki teikt, ka pašlaik Ķīna, neskatoties uz visiem aizliegumiem, arvien iegūst 65% pasaulē jaunradušos bitkoinu.
Pēc aptuveniem datiem ik dienu tiek iegūti ap 900 jauni bitkoini. Ja skatās uz jūnija beigām, laiks par kuru pieejama statistika, tad ik dienas tiek iegūta peļņa aptuveni 31 miljona ASV dolāru apmērā. Ik gadu aptuveni 10 miljardi ASV dolāru peļņa. Kopš pagājušā gada vasaras tikai Ķīnā esošie maineri (mining) radījuši peļņu aptuveni 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Ik gadu peļņa divkāršojas, pat trīskāršojas, atkarībā no bitkoina vērtības tirgū.
Ķīnā bitkoina (btc) ieguve jeb mainings ir aizliegts, bet pati kriptovalūta nav tā sakot, nobanota jeb aizliegta. Grūti ir cīnīties ar vēja dzirnavām vētras laikā. 2017. gadā varas iestādes arī aizliedza iegādāties kriptovalūtu (btc) un slēdza daudzas apmaiņas vietnes. Iegādāties nevarēja, bet nebija aizliegts to turēt jeb tā sakot, būt tā īpašniekam. Ja pieder, pieder, jaunas tik nevajag pirkt.
Kāpēc aizliegums vākt bitkoinus? Jo daudzas fermas (vietas kurās ir daudz iekārtu kas krāj un apstrādā bitkoinus) izmanto elektroenerģiju, kas nāk no fosilajiem kurināmajiem - oglēm, naftas. Tā ir lēta un atmaksājas izmantot šādas iekārtas. Piedevām, bitkoina cenas svārstības arvien liek nojaust, ka tā cena tomēr augs. Cilvēki daudzkārt pieslēdzas pie elektrotīkliem nelegāli, tādejādi radot zaudējumus elektrokompānijām un iegūst tīru peļņu. Tāpat arī Ķīnas ilgtermiņa plāni - līdz 2060. gadam būt no golekļa dioksīda izmešiem brīvai. Tā sakot, zaļā valsts. Plāns ir labs, bet tikai kā tas izdosies, grūti prognozēt, jo fosilie kurināmie Ķīnā aizņem lielu tirgus un elektrotīkla daļu. Bez fosilās enerģijas Ķīnas strauji graujošā elektro vajadzība liekas neatrisināma problēma ar atjaunināmajiem enerģijas veidiem.
Tad kā Ķīna vājina ASV ekonomiku? Tā iegūst bitkoinus, pārdod iegūstot dolārus, un dolārus vēlāk apmaina pret citām valūtām, liekot dolāra kursam kristies, jo lielāks pārdošanas pieprasījums mazina valūtas vērtību. Piedevām tagad vēl Ķīna izdara visu, lai no savas valsts maineri pārvāktos uz ASV, kur elektrība ir lēta, bitkoina vākšana nav aizliegta. Tādejādi ir vairāki labumi - izmantot citas valsts elektrību, piesārņot vidi ar izmešiem un siltumu ko rada iekārtas, un vājināt vietējo valūtu. Donalda Trampa plāns tik tiešām liekas jo dienas, jo tizlāks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru