Jautājums vienkāršs - kāpēc bites aiziet bojā pēc kodiena? Šo jautājumu var izskatīt no vairākiem skatpunktiem, bet visparastākais - bioloģiskais mehānisms. Bites dzelonis ir veidots kā harpūna - tā gals ir ass, bet atpakaļvērstiem "zariem". Iedzeļot, bite to nav spējīga izvilkt un mirst, jo dzelonis ir tās ķermeņa daļa. Ir gan viena nianse - bite var iedzelt citiem, lielākiem, kukaiņiem un pie tam palikt dzīva, bet ne cilvēkam. Šeit atkal ir anatomiska atšķirība - cilvēkam un citiem zīdītājiem āda ir daudz biezāka, kā... kukaiņiem. Bite pēc dzelšanas cenšas arī aizbēgt, izvelkot dzeloni, bet pa cik tas ir viņas ķermeņa daļa, un izvilkt to viņa nespēj (pieļaujot domu, ka iedzelts tiek cilvēkam), tas, dažkārt līdz ar daļu pašas bites ķermeņa, paliek uz cilvēka ķermeņa daļas, kur tika mēģināts (un arī iedzelts) veikt uzbrukums.
Piedevām, dzeloņa galā atrodas tā sauktais "indes maisiņš", kas nostrādā tikai tad, kad dzelonis ir ieurbies pretinieka ķermenī/ādā. Indes tur nav daudz, bet tā ir diezgan nešpetns ķīmisko vielu maisījums. Šīs suslas (indes) galvenais uzdevums ir izjaukt šūnu membrānu un radīt pēc iespējas lielākas sāpes (te atkal jāskatās uz to, cik augsts vai zems mums katram ir sāpju/jūtīguma slieksnis), kā arī apturēt ainsriti, jo tieši asiņošana beigu beigās izdzen no brūces tur esošās indes un citus nepiederošus organismus cilvēka ķermenim; likt reaģēt histamīniem, kas rada alerģisku reakciju, kā arī savu darbību sāk feromoni, kas ir kā signāls citām bitēm - ŠEIT, UZBRUKT ŠEIT.
Interesanti ir arī tas, ka pat tad, ja bite aiziet bojā, bet tās indes maisiņš paliek neskarts, un saikne ar dzeloni nav zudusi, cilvēks var saņemt vairākkārtēju indes devu, jo refleksi bites ķermeņa daļā (dzelonis + indes maisiņš + to savienojošās šūnas) arvien notiek.
Kas vēl interesanti - iekost var un to dara tikai sieviešu dzimuma bites. Tikai sieviešu dzimuma bitēm ir orgāns, kas reizē spēj būt gan ierocis, gan arī kā rīks, kas tiek izmantots, lai vēlāk izdētu olas. Darba bites jau piedzimstot zin, ko un kā darīt un kož neatkarīgi no tā, kam, kur un kāpēc. Viņas zin, ka ja iekodīs, viņu dzēliens, 99% būs fatāls viņām, toties pastāv iespēja, ka ar savu nāvi tās izglābs stropu un karalienes dzīvību.
Bišu karaliene jeb māte (kā kurš to dēvē) arī spēj kost, bet tās dzelonis ir īpašs - tas ir vienkārši taiss, ass, bez atzariem (ne-harpūnas tipa). Līdz ar to, karaliene spēj iekost vairākas reizes un palikt dzīva bez jebkādiem bojājumiem sev pašai. Iespēja, ka bišu karaliene iekodīs cilvēkam ir pavisam niecīga, jo tās praktiski, nekad nepamet stropu. Izņēmums ir gadījumi kad cita bišu saime cenšas uzbruukt stropam, tad arī karaliene dodas karā, cenšoties nogalināt citas bites/vai ienaidnieka karalieni.
Lieki teikt, ka arī bišu kodiens spēj izsaukt spēcīgu alerģisku reakciju. Un pa cik šo mazo kukaiņu, kas apputeksnē itin visu, paliek arvien mazāk, tad jāsaka - tās jāsargā un jāuzmana, jo citādāk, ražas nebūs. Mušas, citi kukaiņi apputeksnēšanu tik labi neveic kā bites, jo tās apceļo miljardiem ziedu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru