>.

ceturtdiena, 2021. gada 22. jūlijs

Torija reaktors bez ūdens dzesēšanas

foto: schokingscience.com
 

Mūsdienu pasaulei vajag enerģiju, un daudz. Principā, jo vairāk, jo labāk jo cilvēks vienmēr atradīs veidus kā to izmentot. Pa cik Ķīna cenšas iekļauties savos plānos - bez CO2 izmešu valsts līdz 2060. gadam, tad ir jāsāk kaut kas domāt un ieviest tehnoloģijas kas līdz ši mērķim tiktu. Ķīna centīsies īstenot grandiozu projektu - sāls kodolreaktoru kura dzesēšanai nav nepieciešams ūdens. Tas ļautu šāda tipa reaktorus būvēt uz zemes, kur tā nekam citam nevar tikt izmantota - tuksnešos.

Sāls kodolreaktora pamatā ir šķidrs torijs. Tas ir elements, kam ir vāja radioaktivitāte, un šai tehnoloģijā tas aizveito radioaktīvo urānu. Šķidrs torijs normālos apstākļos ļoti ātri sacietē, kas nozīmē, ka ja šādā iekārtā notiek negadījums, nekādu radioaktīvo izmešu nav. Valdības plāni Ķīnā ir ambiciozi - līdz 2030. gadam uzbūvēt pirmo darbojošos staciju un pēcāk būvēt vēl vairākas nomalinātās valsts teritorijās - tuksnešos valsts centrālajā un rietumu daļā.

Ķīnas tehnoloģijas pamatā ir apļveida rotācija - šķidrs torijs iziet caur reaktoru, aizsākot kodolreakcijas procesu, pēcāk tvaiks tiek nodots uz turbīnām un torijs tiek atgriezts reaktorā nākamajam ciklam. Kodolreakcijas pamatā ir ideja, kas radusies jau tālajos 1940tos gados. Toreiz pētnieku prāti pieļāva varbūtību ka urāna vietā var izmantot šķidro sāli. Tolaik visu tehnoloģiju nobremzēja tas, ka bija grūti atrisināt problēmas, kas rodas procesā, proti, trubu plaisas, korozija un aplikums, kas veidojas uz trubām un visām citām ar sāli saskarsmē esošām ierīcēm.

Tiek lēsts, ka šāds reaktors spētu ražot vidēji ap 100MW enerģijas. Protams, ja salīdzina ar urāna atomreaktoriem, tas ir maz, tomēr tāpat spētu nodrošināt enerģiju aptuveni 100 000 iedzīvotājiem.

Kas saistās ar paša reaktora izmēriem, tad tie ir ļoti mazi - vien 3 metrus augsts un aptuveni 2.5 metrus plats. Protams, pārējās tehnoloģijas, kas ļautu tam darboties, aizņems daudz vairāk vietas, bet pats reaktora izmērs ir iespaidīgi mazs un kompakts.

Daudz informācijas gan par šo tehnoloģiju nav, tomēr zināms, ka šai tehnoloģijai ir diezgan daudz iespaidīgu figūru, kas to atbalsta. Kā divus var minēt Bilu Geitsu un Varenu Baffetu. Tāpat ir daudz kompāniju pasaulē, kas cenšas šo tehnoloģiju ieviest un attīstīt ar savu mecenātu palīdzību.

Pēdējais fakts ir tāds, ka Ķīna globāli ir atbildība par 28% no visa pasaulē saražotā CO2. Ja šis cipars mazināsies, būs tikai labi un veidi kā to panākt - ja tie ir zaļi, tad tik zaļo gaismu tiem! 


Nav komentāru: