Napoleona karaspēks atrada kaut ko patiešām interesantu - akmeni. Vismaz tolaik, atklājums nekādu izbrīnu neradīja. Tas mainījās mirklī, kad arheologi saprata, kas tas par akmeni un kādu vērtību tas dod - tā bija atslēga tam, lai saprastu senās Ēģiptes hieroglifus.
1799. gada 19. jūlijā franču karaspēks uzgāja akmens gabalu ar kaut kādiem uzrakstiem uz tā. To atklāja nevis arheoloģiskās ekspedīcijas laikā, bet gan celtniecības darbu steigā. Franču karaspēks bija ieņēmis Rozetas cietoksni Ēģiptē un viņiem bija vien pāris dienas laika, lai uztaisītu nocietinājumus pret Ottomanu impērijas uzbrukumu.
Viņi lietai pieķērās nopietni un sāka demolēt vecākās sienas, lai iegūtu celtniecības materiālus savu, steigā radīto nocietinājumu būvei. Vienā mirklī tie atklāja diezgan lielu akmens gabalu uz kura bija uzraksti trīs dažādās, liekas, valodās, un viena no valodām - sengrieķu. Boušards, kurš bija šo spēku vadītājs ieinteresējās, jo likās iespējams, ka viens un tas pats teksts varētu būt rakstīts trīs dažādās valodās. Un ja tā, tad kāpēc neuzzināt to, kas tur teikts? Vilinoši pat tolaik. Tā nu sanāca, ka uz Ēģipti līdz ar armijas spēkiem bija devušies arī franču arheologi, pie kuriem viņš vērsās pēc palīdzības izzināt akmenī iekalto.
Arheologiem tas bija kā brīnums, jo tieši šis akmens un tajā ierakstītais vēlāk palīdzēs saprast senēģiptiešu rakstību (hieroglīfus). Tomēr bija viens BET - vispirms viņiem bija jāsaprot kods, kādā uzrakstīts teksts. Arheologi tāpat arī atklāja, ka akmens nāk no daudz lielāka teksta, ka tā ir tikai daļa, kā daļa no grāmatas, viena lapa. Tomēr laika gaitā pārējais ticis pazaudēts vai vēl nav atrasts. Neskatoties uz to, rakstītais bija ļoti grandiozs. Tur aprakstīti notikumi par laikmetu kad Ēģiptē valdīja Ptolemejs V (pārņēma valdīšanu 204 gadā pirms mūsu ēras). Tolaik Ptolemeja karaļvalsts karoja ar kaimiņiem un vēl bija arī iekšējais karaļvasts dumpis (revolūcija, kā to teiktu mūsdienās). Akmenī rakstīto visticamākais iekaluši priesteri, kas tādejādi centušies parādīt savu uzticību un lojalitāti valdniekam (faraonam). Līdzīgi akmeņi ar identiskiem uzrakstiem esot tikuši izvietoti katrā templī, kas tolaik bijis karaļvalstī. Valodas, kādā ir uzraksti - Ptolemeja hieroglifi, dēmotiskāis ēģiptiešu raksts un sengrieķu rakstība.
1798, gadā Napoleona karaspēks centās iekarot Ēģipti, kas tolaik bija Ottomānu impērijas daļa. Šeit viņi ieradās ne tikai, lai nogalinātu, bet arī lai savāktu vēsturiskas, arheoloģiskas vērtības. Daudz dažādu artefaktu un rakstu, kas tika savākti, franči vēlējās aizvest uz mājām, uz Franciju, tomēr, arī briti vēlējās iegūt Ēģiptes bagātības. Tā 1801. gadā britu spēki nospieda franču armiju, ļaujot tai aiziet ar vienu noteikumu - atdot visu, ko tie savākuši. Tā 1802. gadā Rozetas akmens devās ceļā uz Londonu kur to izvietoja muzejā praktiski uzreiz pēc atvešanas.
Tomēr akmens nebija tikai apbrīnas vērts, tas bija atslēga lai saprastu senēģiptiešu zīmju - hieroglifu, valodu. Pa cik trīs valodās bija uzrakstīts viens un tas pats, tad pētnieki cerēja - tas palīdzēs saprast senēģiptiešu zīmju rakstus un tādejādi pavērs iespēju izprast daudz senākus rakstus. Visā Eiropā zinātnieki centās atšifrēt un iztulkot uz akmens rakstīto, tomēr vislielākais ieguldījums nāca tieši no Anglijas un Francijas. Tomas Jongs uz akmeni skatījās no matemātiskās pasaules puses. Iztulkojot sengrieķu valodā rakstīto, viņš centās pielīdzināt hieroglifus kādam konkrētam hieroglifam. Tieši viņš spēja piedot lielākajais daļai hieroglifu fonētisku skanējumu un saprata zīmju nozīmi vārdos. Tomēr darbs bija tikai daļējs, līdz 1822. gadā Žans Čampollions, francūzis pēc tautības, beigu beigās pavēra gaismu uz akmenī rakstīto pilnībā. Tieši viņš bija ēģiptoloģijas novirziena dibinātājs Francijā. Pēc sava atklājuma viņš esot ieskrējis sava brāļa ofisā un kliedzis: "Es sapratu!" un pēcāk noģībis un atžirdzis vien pēc piecām dienām. Saprast un izprast viņam palīdzējis tas, ka viņš bija liels Ēģiptes vēstures zinātājs un arī brīvi runāja koptu valodā. Tieši hieroglīfi uz akmens un koptu valodas zināšanas pavēra skaidrību - daudzi simboli no dēmotiskā ēģiptiešu raksta bija ļoti līdzīgi ar koptu valodas skaņām. Vēlāk viņš radīja alfabētu, kas sastāv no fonētiskām skaņām katram hieroglifam.
Vēlāk šis akmens kļuva par noteicošo simbolu Ēģiptoloģijā un sapratnē par to, kā tulkot piramīdās un citviet hieroglīfos rakstīto.
Ir gan vēl arvien strīdi par to, vai franči britiem Rozetas akmeni atdeva labprātīgi vai briti to nozaga - viss atkarīgs kurš stāsta stāstu. Bet fakts paliek fakts - akmens atklāšana iezīmēja būtisku laiku karā. Kāpēc tas ir tik būtisks? Tas dod senajiem rakstiem, hieroglīfiem, skanējumu un nozīmi, jo pirms tā atklāšanas un iztulkošanas neviens nevarēja saprast senēģiptiešu rakstīto un vēlmi to nodot tālākām paaudzēm. Rozetas akmens bija atslēga uz ko lielāku, senāku, kur zīmes pārvēršas stāstos, leģendās un mītos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru