Vai ēst olas ir labi?

foto: goop.com

Olās ir daudz dažādu vitamīnu, un tās ir ērti gatavot - ātri un labi. Bet cik patiesībā tās ir labas, vai arī cik kaitīgas, to katrs dietologs vērē savādāk. Ir pētījumi, kuros olu vērtība tiek uzsvērta (teksts angliski) kā ļoti būtiska, jo tieši ja salātos ir olas, cilvēka organisms uzņem daudz vairāk E vitamīna. Protams, ir arī pretēji viedokļi un fakti, kas daudziem liek uz olām skatīties ar aizdomas pilnu skatienu. Tam par iemeslu kalpo fakts, ka tajās ir daudz holesterola, jeb proti, vidēji vienā olā ir 185 miligrami holesterola (jeb holesterīna), kas ir vairāk nekā puse no 300 mg ieteicamās, maksimālās dienas normas. Un lieki teikt, ka tieši holesterols ir tas, kas rada sirds slimības.

Kas tad ir holesterols Tas ir dzeltenīgs tauks, kuru ražo mūsu zarnas un aknas. Tas sastopams ikvienā mūsu organisma šūnā. Mūsdienu sabiedrība ir ieaudzināta to atpazīt zem vārda "slikts" jeb pat kaitīgs un censties visām varēm no tā izvairīties. Bet vai tā tiešām ir patiesība? Nē, jo tieši holesterols ir būtiskākais "celtniecības elements" mūsu šūnu membrānu radīšanā. Bez tā tāpat neiztiek arī mūsu ķermenis, jo tieši holesterols ir tas kas palīdz mūsu organismam uzņemt vairāk D vitamīna un tādus hormonus kā testasterons un estrogēns.

Mūsu organisms arī pats sintezē jeb rada sevī viņu, bet mēs uzņemam to arī ar ēdienu, pārsvarā ar dzīvnieka gaļu, jūras veltēm (īpaši garneles) un arī ar olām, sviestu, sieru. 

Lai arī cik kaitīgs tas nebūtu, tas mūsu organismam ir nepieciešams, jo tieši holesterols ir tas, kas atbild par lipoproteīnu molekulu transportēšanu mūsu organismā ar asins palīdzību.

Ja holesterola līmenis ķermenī ir pazemināts, organisms to aizņemas no aknām, lai vēlāk caur asinīm to nogādātu uz citām ķermeņa daļām. Tas savukārt arī rada tik plaši pazīstamās kaites asinsvados, jo tieši zems holesterola līmenis liek aktivizēties pārmērīgām tā transportēšanas akcijām no aknām. Lai arī dietologi cenšas sasaistīt holesterola līmeni asinīs un sirds slimības, tomēr konkrēti precīzi pētījumi gan nav veikti, lai arī ko teiktu ārsti. Ir vien skaidrs tas, ka būtiskākais ir tas, cik augsts vai zems ir mūsu organismā pats holesterola līmenis. Pie paaugstināta tā daudzuma, protams uzņemt vēl holesterolu nebūtu pareizi, bet pie pārlieku zema tā līmeņa nevajadzētu izvairīties. Līdz ar to, ņemot vērā šos faktus, ASV un Lielbritānijā jau dietologi ir mainījuši savas tendences un ārstējot cilvēkus ņem vērā tieši šos faktus, pirms ieteikt vai piespriest cilvēkam tādu vai citādu ieteikto ēdienkarti.

Tad jautājums paliek atklāts - vai ēdot olas tiek ietekmēts holesterola līmenis? Pētījumā (teksts angliski) tiek norādīts ka tieši sakara gan tam nav un nav arī atrasts. Tātad, olu ēšana nekādīgi neietekmē kardiovaskulāro saslimšanu. Te var pieminēt vēl to faktu, ka mūsu organisms ir ļoti fantastisks "aparāts", jo spēj tikt galā un sintezēt nepieciešamās tam vielas. Un tas, cik daudz viena vai otra elementa mums vajadzīgs, ir tieši saistīts ar to, ko tieši un kādos daudzumos mēs ēdam. Tāpēc izstrādājot diētu turpmākiem mēnešiem, ieteicams ņemt vērā to, kas regulāri lietots uzturā pirms tam. Jo kas der visiem, neder vienam. Un vairumā gadījum ēšanas paradumi un uztura vēsture netiek uzskatīta par argumentu.

Kas saistās ar tiem, kuriem holesterola līmenis asinīs ir paaugstināts, tad šeit ir tā, ka uzņemot organismā vēl papildus holesterolu, kur tā jau tā pietie, mūsu organisms to cenšas aizvadīt līdz aknām, kur tas tiek sadalīts un izvadīts no organisma. Līdz ar to te sanāk tā, ka jau pa esošiem asinsvadiem tiek transportēts tas, kas tur ir pietiekamā daudzumā, un asinīs, kur tā jau tā pietiek, nonāk vēl papildus tā daudzums. Kā saka, transportēšanas laikā daļa šo elementu var "izkrist" no plūsmas un palikt uz vietas, pielīpot pie asinsvadu sieniņām (līdzvērtīgi kā vedot sienu auto, no tā izkrīt pa salmiņam un paliek uz ceļa). 

Un beigu beigās, statistika un pētījumi. Viens no pētījumiem uzskatāmi parāda to, ka olas ir kaitīgas un cilvēkiem vajadzētu atturēties no to lietošanas uzturā. Savukārt atkal cits pētījums norāda uz to, ka olu ēšana ir ne tikai ieteicama, bet ļoti vēlama, jo samazina sirds slimību risku. Man tiešām būtu grūti pateikt, vai ir ieteicams ēst olas vai nē, tomēr ja skatās uz pētījumiem un to rezultātiem, tad izrādās, olās esot specifisks elements, kas cilvēka organismu ilgtermiņā pasargā no saslimšanas ar Alcheimera slimību. Te gan man ir savs viedoklis - Alcheimers vairāk ir ģenētisks mantojums nevis saslimšana uz līdzenas vietas, bet tas ir tikai mans viedoklis. 

Ēst vai neēst olas - katra paša darīšana. Jādomā no tā, cik tas daudz mums dod un cik liels vai mazs ir mūsu svars un cik ātra vai lēna ir mūsu vielapmaiņa. Viegli būs klausīt kādu citu viedokli un pēc tam arī kādu citu vainot, bet labāk būs ja klausīsim mūsu pašu organismam jo tas pateiks, vai vēlams vai nē. Tajā tikai vajag ieklausīties, iemācīties to darīt! Iespējams, izklausās kā stāsts, mistika vai blēņas, bet... ir taču praktikas!