Smaržu eiforijā

Bez smaržām pasaule būtu ļoti pelēka, līdzīgi kā bez krāsām. Ja krāsas dod dažādību ikdienā, tad smaržas ir spējīgas uz ko vairāk - tieši tās spēj iekārdināt, likt iemīlēties un vienkārši justies savādāk. Krāsas uz cilvēku šādu efektu īsti neatstāj. Amerikāņu parfimērijas censoņiem jau ir izdevies radīt "donžuāna smaržu" kas būtiski palielina sekmes saistībā ar daiļo dzimumu. Tam gan dots nosaukums "Afīna feromons 10:13".

Patiesībā tas ir sviedru piliens, kas ķīmiski radīts, bet tā iespaids uz cilvēku ir pārsteidzošs. Tas darbojas daudz efektīvāk par jebkurām mūsdienu smaržām, lai cik tām nebūtu tērēts reklāmas kampaņai, jo tas vienkārši iedarbojas uz cilvēka maņu orgāniem un būtībā, gandrīz vai darbojas kā magnēts jūtu jomā.

Mūsdienu zinātne reizē laupa sākotnējo romantismu, gan arī apskaidro to, ka mīlestība, jūtas un iekāre, viss, viss ir patiesībā tikai bioķīmija mūsu pašu organismā. Un to mēs varam kontrolēt paši vai arī dot impulsu smaržojot konkrētus paraugus. Serotonīns un endorfīni nemainīgi tāpat paliek laimes un lieliskas pašsajūtas pamatā, neatkarīgi no laika un vietas. Bet mākslīgi radītie nebūt nav tie paši, kas dabiskos veidos iegūtu. Tomēr, stimulēt vienu vai otru ir mūsu ikdiena.

Izsenis ir skaidrs viens - cilvēka āda, tāpat kā dzīvnieku, izdala ļoti mazas, mikroskopiskas daļiņas (mikrodozas) ar savu specifisku smaržu. Pa cik mūsdienu cilvēks jau ik brīdi attālinās no dabas, tad mēs vairs šīs smaržas sajust nespējam, ja nu vienīgi specifiskas... smakas, ne smaržas. Bet ģenētiskā līmenī mēs arvien to jūtam un ja šīs smaržas pastiprināt, tad mūsu aizsērējušais deguns tās atkal sajūt, jaunā veidā, un organismā norisinās tie paši procesi, ko citkārt mēs būtu sajutuši bez smaržu klātbūtnes un sajūtu pastiprināšanas ar ķīmiskiem līdzekļiem. Visas šīs smakas iedarbojas uz mūsu feromoniem, sadalās divos veidos - attraktantos un repelentos. Pirmie - piesaista, otrie - atgrūž.

Šeit atkal varam piesaukt statistiku un teorijas, uz kurām balstās liela daļa pieņēmumu. Izrādās, ka 98% mūsu rīcības un darbību balstās uz neapzinātiem lēmumiem, kurus rada mūsu zemapziņa. Dabas instinkti nebūt nav miruši un tie ir daudz spēcīgāki par mūsu apziņu vai gribu. Biologi lēš, ka faktiski visu mūsu rīcību nosaka faktori, par kuru esamību mēs paši pat nemaz nenojaušam. Un visbūtiskākais faktors - smaržas (jeb feromoni, kas dalās attraktantos un repelentos). Grūti tam ticēt, pieejot ar mūsdienu modernā cilvēka skeptisko skatu uz pasauli.

Pētījumos pierādījies arī tas, ka tiem cilvēkiem, kas biežāk jūtas iemīlējušies, vispārējā veselība ir daudz labāka nekā tiem, kam šīs sajūtas (smaržu) trūkst. Feromoni trūkums cilvēka ikdienā vēl arvien atrodas uz jautājuma zīmes, jo ir pamats šaubīties tam, vai tikai smarža spēj darīt cilvēku laimīgu un vai tās trūkums izsaukt slimības. Bet, bet, bet... pierādīts, ka mīlestība stiprina imūnsistēmu. Tie, kas jūtas mīlestības spārnos, daudz vieglāk zaudē svaru, mazāk laika velta miegam, jo tieši "mīlestības hormoni" dod organismā enerģiju, radot eiforijas sajūtu, mazāk vietas atlicinot nogurumam.

Ja cilvēks ieelpo kādu smaržu un tā savienojoties ar deguna gļotādu rada kādu patīkamu asociāciju vai atmiņu, notiek sava veida elektriskais impulss, kas pa tieši nonāk smadzenēs un... notiek reakcija ikdienas dzīvē. Burtiski var teikt, ka smaržas tieši ietekmē rīcību konkrētā mirklī.