Kad ieteicams lietot alkoholu?

foto: hexjam.com

Alkohola lietošana ir cilvēces pamatos un tā ir bijusi sen. Varbūt ne vienmēr, bet sen. Ja ticēt pētījumiem, tad pat Ēģiptes piramīdas celtas balstoties uz ikdienas alus patēriņu jeb samaksas, daļēju, veidu. Skaidrs arī ir tas, ka tiem, kas nedzer, organisms pats sintezē nepieciešamās vielas, kas citkārt ir tikai alkohola sastāvā. Un arī fakts, ka alkohols ir nepieciešams cilvēkam, tikai, prooootams, ļoti minimālās devās. Bet kad tad dzert? Pirms 18 neiesaka, pēc 60 arī nē. Kad ir ideālais vecums, ieteicamais, kad mūsu organisms ar kreisajiem radikāļiem alkohola saturā, tiek galā visoptimālāk?

Lielbritānijā tiek veikti ļoti daudz pētījumu, tur pat valsts dod grantus (naudu) tam, lai veiktu izpētes šajā jomā. Tieši Lielbritānijas veselības departaments vēlējās noskaidrot to, kā alkohola patēriņš ietekmē dažāda vecuma cilvēkus. Te gan jāsaka, ka tieši specifiski bija vēlme uzzināt nevis to, ko visi jau sen tāpat zin - tas ir kaitīgi, bet gan to, kā cilvēki jūtas tad, ja lietojuši ļoooti lielu alko daudzumu, kā tie jūtas otrā dienā, kā uzvedas un tamlīdzīgi. Un šeit jau mēs paši noteikti zinam daudzus kuriozus gadījumus un stāstus.

Izrādās, ka kad cilvēks sasniedz 21 gada vecumu, viņa aknas atrodas ideālā stadijā un spēj divu stundu laikā attīrītorganismu no alkoholā esošajām kaitīgajām vielām. DIVU STUNDU laikā! Tiem, kas pēc 21, šis laiks jau paliek ilgāks un ilgāks. Protams, šeit vēl varētu runāt arī par bioloģisko un faktisko vecumu, bet šis aspekts netika nez kāpēc ņemts vērā pētījumu laikā.

Iespējams, ka kaut kur tajā jau ir sen zināma patiesība, jo ne velti daudzās pasaules valstīs alkoholu tirgo un atļauj lietot tieši no 21 gada vecuma.

Patiesībā, mani šis pētījums un tā dati vispār pārsteidz, pārsteidz jo cik nepareizi tas ir izdarīts. Iespējams, šis pētījums der tikai Lielbritānijas iedzīvotājiem, bet ne pārējais Eiropas, pasaules daļai. Kāpēc? Tāpēc, ka alkohols ir tas, kas tieši iedarbojas uz svaru, augumu un vispārējo sajūtu, faktu vai ēsts vai nē, un arī nacionalitāti. Piemēram, čukčas (par kuriem ir tūkstošiem joku), vispār nepanes alkoholu un pēc 300 gramiem vodkas var nonākt pat komas stāvoklī, šis pētījums noteikti neattiecas.

Kas saistās ar "otras dienas rītu" un slikto pašsajūtu, tad arī šeit ir kopīgas vadlīnijas un kopīgas nianses, kas gan, atkal atšķiras pa nācijām (faktors atkal netiek ņemts vērā). Vienoti ir tas, ka pēc alkohola lietošanas un tādas kārtīgas iešmigošanas otrā rītā cilvēks jūtas slikti. Vieni vairāk, citi mazāk, trešie vispār neko nejūt. Bet bioloģiski alkohols organismā faktiski izstumj no šūnām daļu šķidruma, lai tie nespētu tik operatīvi cīnīties ar dažādam indēm un radikāļiem tā sastāvā. Slāpes, galvas reibšana, slikta pašsajūta un pat vemšana ir vienots cikls "pohu" sakarā. Tieši pats alkohols reizē ar organismam derīgajām sulām šūnām, reizē vēl izstumj no šūnām fermentus, kas atbildīgi par indes daļiņu, radikāļu utt utt likvidēšanu. Cilvēkam paliekot vecākam šo izpalīdžigo fermentu šūnās paliek arvien mazāk un sekas pēc iedzeršanas/dzeršanas, ar gadiem paliek arvien lielākas un jūtamākas.

Viens labs mīts ir tāds, ka tie cilvēki, kas ir druknāki jeb kuriem tauku daudzums organismā (un ap to) ir lielāks, spēj izdzert daudz vairāk un labāk pārstrādā alkoholu kā tādu. Te jāsaka, ka tas ir mīts, jo taukaudi neko nedara, bet tieši otrādi - kaitē. Viņi neļauj organismam cīnīties ar alkoholā esošajiem kaitīgajiem savienojumiem, jo taukaudi tos vienkārši uzsūc un faktiski uzkrāj organismā ilgtermiņā. Viens konstatējums no pētījuma gan reizē rada smaidu un... citas sajūtas: alkoholu ieteicams lietot tikai tiem cilvēkiem, kas sasnieguši noteikto vecumu un ir pietiekami slaidi ķermeņa aprisēs.

Protams, jebkuram pētījumam ir savas ēnas puses, bet dažus faktus no katra var paņemt un aizdomāties. Neviens pētījums, lai kādi būtu tā rezultāti un apsekošanas tēma, neliks cilvēkiem mainīt gadsimta ieradumus, bet cerams, liks aizdomāties vispār!