foto: siww-pass.ch
Protams, vēsturē ir fakti, kas liecina par to, ka Šveice tomēr nebūt nav tik mazagresīva valsts, jo līdz pat 19. gadsimtam tā karoja, un karoja vēl kā. Tomēr Pasaules karu laikā daudzas valstis palika neitrālas. Trīs galvenās, ko šajā sakarā var minēt - Šveice, Zviedrija un Portugāle. Kad pasaulē plosījās Otrais pasaules karš, Turcija, Īrija, Grieķija un Nīderlande arī atpūtās un ļāva pārējiem vienam otru mušīt nost, noskatoties uz to no malas.
Jāsaka, ka viens no iemesliem, iespējams ir tas, ka visos laikos Šveice ir atradusies uz robežas starp divām karojošajām pusēm, tāpēc tā bija kā valsts, kurā noslēgt mieru vai no kuras novērot, zinot, ka tā nav ne viena, ne otra pusē. Jau kopš vēstures pirmsākumiem impērijas centās izveidot tā, lai starp divām no tām atrastos kāda neitrāla teritorija, kas vajadzības gadījumā tiktu izmantota pārrunām, mieram vai kam tamlīdzīgam, bet nekādā gadījumā - karam. Tā var minēt Mogoliju, kas bija kā robeža starp Krieviju un Ķīnu, Tibetu, kā neitrālu teritoriju starp Ķīnu un Indiju, Afganistāna - starp Krieviju un Indiju, Taizeme - starp Britu un Franču kolonijām Dienvidaustrumāzijā. Un vēl daudz daudz faktu. Eiropā šo lomu nospēlēja Šveice.
Vēl var minēt arī to faktu, ka stratēģiski šī vieta nav izdevīga. Hitlers uzbruka Francijai tikai (teorija) tāpēc, ka vēlējās atriebties par Pirmo pasaules karu un vēl to, ka valstu starpā ir ļoti vētraina vēsture. Krievijai pārsvarā visi ir uzbrukuši tikai tās lielo teritoriju un resursu pēc. Šveicei nav nekā no visa tā. Resursu tur ir maz, tā neatrodas Eiropas galveno tirdzniecības ceļu vidū vai krustcelēs… Vienīgais, kas bija ievērības cienīgs vāciešu acīs bija šveiciešu dzelzceļa/tuneļu sistēma, tomēr šveicieši izrullēja arī to - ļāva izmantot daļu no tās, ja vien netiek ieņemta viņu valsts un pakļauta pēc fakta.
Piedevām, paši šveices kareivji vienmēr bija ļoti labi bruņoti. Ikviens no karavīriem bija apmācīts kā uzstādīt sprāgstvielas uz tiltiem, kā šaut, tuvcīņas prasmēs, izmantot paslēptās artilērijas ierīces. Daži Šveici pielīdzina Eiropas Afganistānai, tikai bez stratēģiskām priekšrocībām. Neskatoties uz to, ka apkārt plosījās karš, viņus neaiztika. Vēl vairāk, šveicieši notrieca ikvienu vāciešu lidmašīnu, kas kara laikā pietuvojās pārāk tuvu to robežām vai ielidoja tajā (gaisa telpā). Jā, Hitlers centās iegūt varu pār viņu īpašumā esošajiem lidlaukiem, tomēr, ļoti nesekmīgi.
Lai nu kā, neskatoties uz visu augstāk minēto, Hitlera iekarošanas kāre tomēr ņēma pār viņu virsroku. Viņš centās iekarot Šveici; tika izstrādāts pat iebrukuma plāns - operācija Tannenbaums. Nezināmu un mistisku iemeslu pēc tā arī netika uzsākta.
Malači Šveices iedzīvotāji!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru