foto: en.wikipedia.org
Austrālija. Liels un krāšņs, dažādības pilns kontinents un ļoooti skaista valsts. Arī šajā valstī cilvēciskais faktors reiz ir nostrādājis egoisma pēc, bet vēlāk, neapjaušot sekas, tas ir izvērsies par diezgan lielu katastrofu. Runa iet par Tomas Austinu (Thomas Austin), kurš 1859. gadā medību nolūkos, no krātiņiem izlaida 24 trušus. Grūti teikt, cik veiksmīgas bija medības, bet fakts paliek fakts - pēc tam, šie mazie dzīvnieciņi vairojas uz urrā.
Visu saasina tas faktors, ka trušiem Austrālijā nav dabisko ienaidnieku. Līdz ar to, viņi vairojas un vairojas un vairojas, kā jau truši. Un visu saasina vēl tas fakts, ka kontinenta vidusdaļā klimats ir tik labvēlīgs, ka pāroties tie var visu cauru gadu.
Austrālijas valdība un dabas fonds ir veikuši daudzus pasākumus, bet neveiksmīgi. Ierobežot viņu populāciju neizdodas ne ar žogiem, ne ar slimību izplatīšanu trušu vidū.
Ko dara truši tik sliktu? Pirmkārt - tie apēd visu, ko vien redz, un ko vien var apēst, atstājot aiz sevis... neko. Tas vairo dabisko vides eroziju un citiem augiem liek iznīkt, kā arī iznīks tie augi, kas ir tieši trušu ēdienkartē. Tāpat arī lauksaimniecībai radītie zaudējumi daļēji noveļami uz trušiem. Ik gadu viņi rada zaudējumus aptuveni 100 miljonu ASV dolāru apmērā.
Tad nu jautājums: cik traki cilvēkam nebija ko medīt, ka bija jāizmanto truši, piedevām vēl, laikam jau mednieks arī ne Austins ne viņa kolēģi nebija īpaši labi, ja... 24 trušus nespēja piebeigt. Eh.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru