foto: youtube.com
Lieki teikt, ka asinis mūsu organismā ir faktiski viss: tās atbild gan par skābekļa piegādi, gan par nepieciešamo uzturvielu nogādi, gan... arī par atkritumu nogādi tur, kur tiem vajag nonākt, lai tos izvadītu tālāk.
Asins sastāvā ir 95% ūdens, tieši tāpēc tās tik viegli, liegi, plūst pa vēnām.
Bez ūdens asins sastāvā ir vēl daudz dažādu proteīnu un ķīmisku savienojumu. Homoglobīns ir galvenā sastāvdaļa, kas asinīm piešķir tik atpazīstamo, sarkano, krāsu. Kad hemoglobīns nonāk saskarē ar skābekli, tas rada optiski sarkanu nokrāsu (jeb citiem vārdiem sakot, absorbē visu gaismas spektru, atskaitot sarkano). Tas, ka skatoties uz vēnām, mēs tās redzam zilganīgā nokrāsā, faktiski nenozīmē to, ka arī pa mūsu dzīslām cirkulē zilas... asinis. Vēnas zilganīgas ir praktiski visiem cilvēkiem.
Par zilo asiņu esamību var pateikties arī medicīnas grāmatām, kas sākotnēji pieļāva iespēju, ka cilvēka organismā ir vai nu sarkanas, vai zilas asinis. Tāpat arī tur ir ilustrācijas, kurās redzamas gan sarkanas asinis, gan zilas. Bet tas nav domāts, ka asins maina savu krāsu, bet gan ilustratīvi informatīvs materiāls, lai norādītu uz to, kuras no asins līnijām ir vēnas, bet kuras ir artērijas. Lai tās atšķirtu tikai. Tas, ka mēs redzam vēnas zilganīgā nokrāsā ir tikai optiskā ilūzija, ko ar mums spēlē gaisma. Cilvēka āda sarkano gaismu absorbē daudz labāk nekā zilgano. Zilgano gaismu mūsu organisms atstaro, un tas, ko tas atstaro, mēs arī redzam. Pašām vēnām, kā tādām, vispār nav krāsas. Tās ir bezkrāsainas un uz asinīm neatstāj nekādu krāsas iespaidu.
Ziedojot asinis arī var novērot, ka to krāsa nav īsti sarkana. Iemesls - asinīs zūdot skābeklim, tā tas arī notiek. Asinis, kas zaudējušas savu skābekli, to iepriekš nogādājot organismam nepieciešamajās vietās, tiek sauktas par vēnozajām asinīm. Tieši no turienes, no vēnas, arī ziedojot asinis, mums tās ņem. Tomēr, vēnozās asinis parasti nepaliek izteikti zilas, bet gan saglabā izteikti sarkanīgu, par tumši sarkanīgu nokrāsu. Vienīgā reize, kad cilvēka asinis varētu būt nedaudz zilganīgas ir tad, ja cilvēks sirgst ar sulfhemoglobinemiju. Tā ir reta slimība, kurai novērojams izteikts vai daļējs hemoglobīna trūkums organismā. Tad asinis ir tumši, tumši sarkanas ar nedaudz zilganīgu piekrāsu. Moluskiem un dažiem arthropodiem (insektiem un krabjiem) asinis tiek tiešām ir zilā krāsā, jo viņu asinīs ir cits proteīns, kuru sauc par hemokianīnu. Kad tas nav saskarē ar skābekli, tas ir bezkrāsains, bet pie saskares ar skābekli paliek zils.
Cilvēka organismā dabiskos veidos asinis nekad nebūs zilas. Nekad. Tas ir mīts, ko savulaik izdomāja aristokrātija, lai kaut kā sevi izceltu citu vidū, liekot domāt, ka viņi ir savādāki. Labi, ka mūsdienās loģiskais saprāts un zinātne ņem virsroku pār meliem un izdomu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru