foto: themodintordaily.com
Nekāds noslēpums - cilvēkam paliekot vecākam, rodas ne tikai labumi, bet arī problēmas vai vismaz, negatīvas nianses. Atmiņas pasliktināšanos parasti "noraksta" uz vecumu, tomēr, izrādās, ka atmiņas, īstermiņa, pasliktināšanās cēļoņi nebūt nav tikai vecums. Iespējas, kā to skaidrot ir dažādas un katram no mums ir savi iemesli, skaidrojumi. Un atzīt to, ka pasliktinās atmiņa, vismaz pašam sev, ir kā pirmais solis, lai ko mainītu, labotu. Desmit vispopulārākie īstermiņa (jeb īslaicīgās) atmiņas pasliktināšanās iemesli:
1. Zāles.
Zāles un medikamenti ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēka īslaicīgā atmiņa pasliktinās. Vairums zāļu tieši iedarbojas uz īstermiņa atmiņu; par to arī tiek minēts instrukcijās, kas nāk zālēm līdzi (ak, kurš tā lasa?). Vislielākie kaitnieki atmiņa ir:
- pretsāpju un miega medikamenti;
- muskuļu relaksanti un trankvilizatori;
- vispārējā anestēzija;
- daži no antidepresantiem;
- medikamenti pret sliktu dūšu (benzodiazepīni);
- asinsspiedienu un holesterīnu samazinošie medikamenti;
- pretdrudža medikamenti;
- antihistimīni (alerģiju samazinošās zāles)
- ķīmijas terapijā izmantotie medikamenti.
Šeit vēl arī jāmin, ka atmiņu visvairāk par visu sabojā alkohola un tabakas lietošana. Ikdienā vai pa svētkiem, nav svarīgi, bet atmiņa un smadzenes no tā cieš visvairāk. Marihuāna, pēc pētījumiem, liek cilvēkam aizmirst zibenīgi to, par ko nupat kā domāji vai par ko runāji. Nu neatceries, un viss, lai gan vēl nupat kā tik tikko, izteici tos vārdus. Lieki teikt, ka visas narkotikas atmiņu ietekmē vēl vairāk nekā legālie medicīnas preparāti. Visam ir sava cena, tā sakot.
2. Radiācija.
Arī radiācija ietekmē atmiņu vispār, ne tikai īstermiņa. Īstermiņa atmiņu ļoti pastiprināti ietekmē apstarošana (piemēram, arī rentgens ir apstarošana). Pacienti, kuriem tiek apstarotas visas smadzenes, lai tos ārstētu no vēža, ļoti bieži sūdzas par īstermiņa atmiņas vai atmiņas kā tādas pasliktināšanos. Un tas vistiešāk ir arī ar to saistīts. Lieta tāda, ka pie apstarošanas smadzenes it kā pietūkst, un iet bojā to šūnas. Šeit kā piemēru var pieminēt 1945. gadā notikušo Nagasaki un Hirosimas bombardēšanu ar atmobumbām. Protams, tur radiācijas daudzums krietni pārsniedz normas robežas, bet arī šie cilvēki (Japānas iedzīvotāji) visam pa visu sūdzējās par atmiņas zudumu, pasliktināšanos (neskaitot, protams, ķīmiskos un termālos un radiaktīvos apdegumus). Jonizējošā radiācija!!!
3. Elektrotraumas.
Elektrotraumu ietekmi uz īstermiņa atmiņu pētījuši Montreālas Universitātes pētnieki (angliski) un nākuši pie secinājuma, ka simptomi, kas seko pēc elektrotraumas gūšanas ir tādi paši kā ja galvaskausam būtu izdarīts tiešs, fiziski spēcīgs trieciens. Smadzenēs rodas sava veida lēkmes, impulsu viļņi, kas vispirms bojā tieši īslaicīgo atmiņu. Šo viļņu pirmais upuris ir procesi, kas tieši saistīti ar īstermiņa atmiņas uzglabāšanu un apstrādi smadzeņu šūnās. Līdzīgi simptomi ir arī no elektrošoka terapijas. Tā pat var radīt īslaicīgu amnēziju.
4. Pēkšņa trauma vai slimība.
Pēkšņas traumas vai negaidīta slimība traucē smadzeņu darbību un līdz ar to - arī atmiņu kā tādu. Neizpaliek arī akūtas saslimšanas, kurām arī var pateikt paldies par savu negatīvo ieguldījumu atmiņas sakarā. Jebkura veida slimība vai trauma, tā vai citādi atstāj iespaidu uz atmiņu un smadzēnu darbību. Smadzenēs var notikt par reakcija, kas uz āru izpaudīsies ne tikai kā atmiņas zudums, pasliktināšanās, bet gan arī kā migrēnas lēkmes, insulti vai arī dažādas bakteriālas saslimšanas, vīrusu parādīšanās.
5. Slimības un saslimšanas.
Garīgās un psiholoģiskās slimības arī iespaido atmiņu. Īpaši - neirodeģeneratīvie smadzeņu traucējumi, kā piemēram, Hantingtona, Pārkinsona un Alcheimera slimības. To patiesais iespaids gan pilnībā nav izpētīts, taču skaidrs ir viens - jo nopietnāka slimība, jo vairāk ietekmes tā atstāj mūsos un mūsu pelēkajās šūnās.
Arī psiholoģiskās slimības - bipolārais traucējums, šizofrēnija, disociatīvie traucējumi smadzenēs, faktiski, rada stresa un panikas situāciju, ko varbūt mēs paši tik īsti un tieši neizjūtam.
Arī visu veidu vēžu saslimšanas, hormonālā disfunkcija, vairogdziedzera disfunkcija būs par iemeslu iespaidam uz atmiņu. Arī pārmērīga vitamīnu lietošana, uzņemšana, neko labu nedod. No daudziem organisms atbrīvojas bez komplikācijām, bet tādi vitamīni kā B1 un B12, kā arī kalcijs, atstās smagu iespaidu uz atmiņu.
6. Stress.
Stresa ietekme arvien, manuprāt, ir daudz nenovērtēta. Mūsdienās gan jau to iekļauj sarakstos kā vienu no visļaunākajiem kaitniekiem cilvēka organismam, visam kopumā, ne tikai smadzenēm. Lai arī ikdienas stress ikvienam no mums jau, faktiski, ir ierasta lieta, tā daudzums un veids arī ir noteicošais. Lieki teikt, ka jo vairāk stresa, jo tā ietekme ļaunāka.
7. Miega bads.
Miega bads laupa smadzenēm dabiskās aizsardzības spēju. Miega bads un ilgstoša hipoglikēmija (zems cukura līmenis asinīs) var radīt situāciju, ka cilvēks nespēj atcerēties lietas ko darīja minūti atpakaļ.
8. Vecums.
Gadiem ejot tas, ka pasliktinās atmiņa, ir tikai dabiski un normāli. Smadzenes noveco un arī to laiks ir ierobežots, dzīvošanas. Tomēr, ir arī izteikti tā, ka vecums ir pats kā simptoms tam, ka atmiņa pasliktinās daudz ātrāk nekā tam vajadzētu notikt tieši šūnu vecuma pēc. Der atcerēties, ka cilvēka organisms ir spējīgs radīt jaunas smadzeņu šūnas jebkurā vecumā, ra'dit jaunus neironu savienojumus tāpat. Vecums tam nav šķērslis. Par pamatu jāliek pareizs uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un jācenšas izsargāties no toksisku savienojumu nokļūšanas organismā (pārmērīga zāļu lietošana, alkohols, tabaka). Pie pozitīviem darbiem vienmēr būs labi rezultāti.
9. Pārāk maz fizisko aktivitāšu.
Zinātne ir pierādījusi saikni tam, ka fizisko aktivitāšu trūkums izraisa īslaicīgās atmiņas pasliktināšanos. Piedevām, ar gadiem tas paliek arvien izteiktāk. Tātad, jo cilvēks ir vecāks, jo aktivitātes ir vajadzīgākas tam. Pētījumā pierādīts, ka atsākot fiziskās aktivitātes, cilvēkiem atmiņas stāvoklis uzlabojās. Būt fiziski aktīvam nekad nenāks par skādi.
10. Pārāk daudz aktivitātes.
Kas par daudz, tas par skādi. Ķermenim un prātam ir jāatpūšas. To nevar nodarbināt visu laiku. Šeit jāmin par piemēru tie, kas strādā un strādā, maz atpūšas. Ne velti šiem cilvēkiem ir 3 piezīmju grāmatas, 2 telefoni un vēl asistents vai vismaz kāds palīgs. Atmiņas nav, līdz ar to, jāpieraksta. Pārāk lielas fiziskās, garīgās aktivitātes arī atstāj negatīvu iespaidu uz ķermeni/garu. Te vēl var pieminēt arī to, ka sēdēšana sociālajos tīklos bez pārtraukuma - arī negatīvs faktors. Ne tikai darbs, naudas pelnīšana, bet arī socializēšanās bez pārtraukuma, ir negatīva mūsu ķermenim.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru