Tieši cilvēka intelektuālās spējas daudziem pētniekiem liekas saistošas, tāpēc par šo tēmu ir radīts milzīgs daudzums grāmatu, testu, pamācību un tamlīdzīgi, kā sevi pareizi audzināt, pilnveidot, bet... to, kas ir katrā no mums iedots, jau izpētīt nevar līdz pēdējam atomam.
IQ testu arī ir daudz, un katrs no tiem ir savādāks. Aizpildot vienu, pēc rezultātiem mēs būsim ģēniji, pēc cita - garīgi atpalikušie. Protams, svarīgi ir apzināties, ka tie testi, kas ir par maksu, nekad neļaus gūt sarūgtinājumu tīri psiholoģiskā aspekta pēc - ja iegūsi labu rezultātu, pastāv lielāka iespēja, ka turpat iepirksi vēl kaut ko. Zemapziņas formula tādās vietās ir ielikta pavisam dziļi, lai tā darbotos kā naudas aparāts, sekmīgi.
Arī IQ testu rezultātiem ir dažādas klasifikācijas. Viena no tām ir večeslers (wechsler) - rezultāti, kas ciparu izteiksmē ir no 90-109 punktiem. Šāds rezultāts ir ļoti vidējs. 120-129 tiek uzskatīts par augstu, un 130 vai vairāk - par apdāvināto. 80-89 punkti nozīmē zem vidējā, 70-79 ir robežjosla un 69 vai mazāk ir ļoti zems rezultāts. Stenforda-Bineta skala (stanford binet) IQ testos iekļauj vēl kādu pozīciju - virs 145 punktiem tiek piešķirts cits apzīmējums - ģēnijs.
Kam ir dokumentēti visaugstākie IQ testu rezultāti var, bet pateikt, kurš ir visgudrākais - nē.
1. Viljams Sidis (William Sidis), ASV, 250-300 punkti (aptuveni)
2. Kriss Langans (hris Langan), ASV, 243
3. Pauls Džons (Paul Johns), Anglija, 240
4. Rolfs Mifflins (Rolf Mifflin), ASV, 238
5. Andreas Gunarsons, (Andreas Gunnarsson), Zviedrija, 235
6. Tomass R.A. Volfs (Thomas R.A. Wolf), Vācija, 235
7. Evangēlijs G. Katsioulis (Evangelos G. Katsioulis), Grieķija, 235
8. Skots Durgins (Scott Durgin), ASV, 235
9. Merilina vos Savanta (Marilyn vos Savant) ASV, 228
Merilina vos Savanta
foto: marilynvossavant.com
Neskatoties uz to, ka viņa atrodas IQ topa pēdējā vietā, viņa no šī topa ir vislabāk atpazīstamā būtne. Šo sievieti zin vairāk cilvēku nekā Viljamu Sidis`u (pirmā vieta). Viņa dzimusi Seintluisā 1946. gadā. Raksta slejas žurnālos, arī pati ir rakstniece, pasniedz lekcijas un raksta lugas. Viņas ceļš uz slavu sākās 1985. gadā, kad viņa iekļuva Ginesa rekordu grāmatā kā sieviete ar visaugstāko IQ pasaulē. Neskatoties uz vecāku protestiem, viņa studēja filozofiju. Vecāki domāja ka tā ir pilnīgi bezjēdzīga studiju programma. Pirms nodoties rakstniecībai, viņa pilnībā atdevās ģimenes biznesam un ieguuldīja sevi visu tajā. Jāsaka gan, ka Ginesa rekordu grāmatā viņas vārds vairs nav sastopams, jo, Ginesa rekordu grāmatas autori mainīja noteikumus, pēc kuriem tagad šajā kategorijā nav uzvarētāja, jo... nav kritēriju pēc kuriem noteikt, kurš ir uzvarētājs, un kurš zaudētājs.
Viljams Džeimss Sidis (William James Sidis).
foto: Viljama foto, kad viņš absolvē Hāvardu; wikipedia.org
Bez šaubām viņam ir visaugstākais jebkad dokumentētais IQ testa rezultāts. Tomēr, viņa IQ līmeni precīzi noteikt tā arī nebija iespējams. Viņš piedzima 1898. gadā, Ņujorkā, ASV, un jau no mazotnes bija uzskatāms par brīnumbērnu. 18 mēnešu vecumā viņš jau lasīja avīzi; 8 gadu vecumā zināja jau astoņas valodas, plus, izdomāja pats savu valodu, lai... tā sakot, nebūtu garlaicīgi. Viņš bija ļoti aktīvs sabiedrībā protestējot pret Pirmo pasaules karu, kas gandrīz beidzās ar to, ka viņu ieslodzīja cietumā. Viņa vecāki, paglāba viņu, panākot izlīgumu: vienu gadu viņš pavadīja sanatorijā (faktiski - slimnīcā).
Kad viņš aizpildīja IQ testu, tad... rezultāti bija vienkārši pārsteidzoši - viņu nevarēja iekļaut kaut kādos rāmjos vai noteikt precīzi, kāds ir rezultāts. Pēc viņa nāves, Abrahams Sperlings, Ņujorkas Testu Institūta direktors teica "viņa IQ bija kaut kur starp 250 un 300". Tajā laikā IQ testi bija sastādīti nedaudz citādāk, kā mūsdienās, jeb citiem vārdiem sakot - viņa IQ rezultāts bija 2,5 līdz 3 reizes augstāks par viņa toreizējo bioloģisko vecumu (aizpildot testu). Lieki teikt, ka viņa dzīve un viss ap viņu bija vienkārši izcils. Sniegums, darbība, bet atkal - grūti spriest par to, vai viņa rezultāts mūsdienās būtu tāds pats, un vai mūsdienu cilvēks būtu gudrāks vai nē par viņu.
IQ testu kā tādu bieži kritizē. Kritizē, jo testam ir savas būtiskās ēnas puses: cilvēks, kurš ir intelektuāli labi attīstīts, un tam ļoti labi padodas matemātika un valodas, citkārt var izkrist jautājumos, kas saistās ar jomām, kur viņa zināšanas nav tik labas. Bet tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir muļķis. Tāpat ir arī skaidrs viens - ciilvēkiem ar augstu IQ bieži nākas kļūdīties vienkāršos jautājumos, jo viņu prāts, smadzenes, strādā... tā sakot uz cita viļņa un redz lietas savādāk. Viens redz krēslu, cits redz kā tas būvēts, rasējumus, cits vizualizē tā ko darīja... kā saka, cilvēki ir dažādi tak. Vienota sistēma nav būtībā tas, ar ko mērīt individuālu intelektu.
Tāpat arī ir vēl viens faktors: testam ir laika limits. Bet ģenialitātei šāda limita nav. Ir cilvēki, kas nekad nav aizpildījuši IQ testus, vai arī tajos uzrāda ļoti zemus rezultātus, bet viņu prasmes un spējas sniedzas pāri visam. Stīvena Hakinga (Stephen Hawking) IQ tiek lēsts ap 160. Ģēnija līmenis, bet... diezgan daudz zem cipara 200. Viņa testu rezultāti pēc Mensa sistēmas ir daudz augstāki, bet... jāsaka, ka ģēnijiem izmērīt IQ un viņu potenciālu nav iespējams. Katrā no mums sēž ģēnijs, ja vien mēs spējam tam rast pieeju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru