Sabojāti superauto par 401 miljonu ASV dolāru

foto: stackpathdns.com

 

Kuģis, kurš veda aptuveni 4000 auto no tādām markām kā Lamborghini, Audi, Bentley un Porsche kļuvis populārs, jo savu kravu tas nenogādās laikā un neskartu. Uz tā izcēlās ugunsgrēks un visa apkalpe tika evakuēta no kuģa, atstājot superauto liktens jeb uguns, varā

Uz kuģa, kuram dots vārds "Felicity Ace", izcēlās ugunsgrēks, kad tas atradās netālu no Azoru salām. Bez apkalpes vai kāda, kas censtos kontrolēt ugunsgrēku, superauto liktens nav īsti zināms. Situāciju dara skarbāku vēl tas fakts, ka uz kuģa bez superauto atradās arī litija bateriju sūtījums, kas kā zināms, ugunsgrēku tikai pastiprina.

Kuģa īpašnieks, "Russel Group" paziņoja, ka kopējā kravas vērtība bija aptuveni 438 miljoni ASV dolāru, tai skaitā 401 miljons ASV dolāru tikai auto cena. Papildus automašīnām tika vesti arī smagie un busiņi. Volkswagen šai nelaimē cietīs vislielākos zaudējumus - aptuveni 155 miljonus ASV dolāru.

Ne tikai smagi redzēt kā sadeg superauto, bet vēl grūtāk apzināties ka sadeg arī daudz materiālu, kas varēja tiks izmantoti lai radītu jaunus elektroauto. Globālā pusvadītāju un elektroelementu krīze visu krāso vēl drūmākās krāsās. Kompānija kas nodarbojas ar kuģa aprūpi un pārvaldi paziņoja, ka kuģis arvien deg (jeb gruzd?) un turpina brīvi dreifot projām no Azoru salām. Pagājušo pirmdien uz kuģa domājamo atrašanās vietu tika nosūtīti divi kuģi, kas nodarbosies ar tā iespējamo dzēšanu. Vēlme ir atdzesēt kuģi un iespējams, kaut ko vēl saglābt no tā paliekām. Protams, neviens no superauto vairs nevarēs tikt izmantots jebkam citam kā varbūt metāla pārstrādei un lūžņiem.

Potenciālie klienti izteikuši sarūgtinājumu par šo sitāciju un VW grupas galvenais direktors norādīja uz to, cik neprognozējama un nedroša tomēr ir sūtījumu piegāde globālā mērogā.

Žēl, protams, žēl. Skaisti auto, luksuss un ātrums sadeg un neviens uzreiz necenšas neko darīt. Tikai pēc laika sūta turp laivas, kas iespējams, centīsies ko darīt, kad jau par vēlu. Labi vismaz ka neviens nav cietis vai gājis bojā šai dārgajā nelaimē!

Dažās Krievijas daļās atļaus bitkoin ieguvi (mining)

foto: tokeneo.com

Krievijas Ekonomiskās attīstības departaments nesen nācis klajā ar piedāvājumu legalizēt bitkoin ieguvi jeb mining tajās valsts daļās, kur elektrības ir pietiekami, un pat vēl paliek pāri. Pašlaik bitkoin ieguve notiek uz robežas starp legālo un pelēko likuma pusi, un to vēlas izmainīt. Tā šajos reģionos bitkoin ieguve tiktu uzskatīta par sava veida komercdarbību un tiktu aplikta ar nodokļiem kolīdz iegūvie bitkoini mining procesā tiek konvertēti uz rubļiem (vai arī iespējams, citām valūtām).

Valsts vēlas iegūt labumu no ēnu ekonomikas dalībnieka, bitkoi ieguves procesa. Avīze "Izvestia" 15. febrārī ziņoja, ka valsts vēlas ar šo piedāvājumu izvairīties no tām problēmām, kādas novērojamas tādās valstīs kā Irāna un Kazakstāna, kur kā zināms, arī notiek ļoti aktīva un liela mēroga bitkoin ieguve. Jaunais attīstības piedāvājums rada iespēju piedāvāt elektrību bitkoin maineriem bez potenciālā ļaunuma nodarīšānas elektrotīklam vai tā citiem lietotajiem. Viņiem vienkārši izsniegs noteiktu apjomu elektrības un uzliks limitu. Tāpat tiek plānots piesaistes plāns - piedāvāt zemākas cenas elektroenerģijai un tarifiem noteiktās valsts daļās, lai tur tad laika gaitā notiek šo bitkoin ieguves centru koncentrācija. Protams, līdz ar noteiktu ierobežojumu, bitkoin ferma varēs pieprasīt vairāk enerģijas nekā tām visām sākotnēji piedāvāts, bet... par citu cenu. Pašlaik nav noteikts tas, cik būs minimums šai robežai, kas būs par draudzīgu cenu.

Tiek lēsts, ka arī pats prezidents Putins esot izteicies, ka bitkoin ieguve valstij nestu daudz pozitīva un laba un ka to vajadzētu attīstīt un atļaut. Bet ne visur. Ir cilvēki, kas uzskata, ka bitkoin ieguve būtu jāatļauj visā valsts teritorijā, jo tā ka tā jau notiek - ar nodokļu maksāšanu vai bez. Tā uzskata dzesēšanas tehnoloģiju firmas Comino priekšsēdētājs Jevgēņijs Vlasovs. 

Krievijas centrālā banka gan par šo ideju nebūt nav priecīga. Tā arvien pieturas pie pieņēmumiem, ka visas kriptovalūtas ir jāaizliedz, norādot uz to, ka tās tieši apdraud valstī esošo finansiālo un ekonomisko stabilitāti. 

Pašlaik Krievija ir trešā lielākā bitkoin ieguves valsts pasaulē, uzreiz pēc Karakhstānas un ASV. ASV štats Teksasa, kas ir pats epicentrs bitkoin ieguvei ielūdz vēl vairāk lietotājus turp doties un izvietot savas fermas bitkoin ieguvei. Iemesls - gubernators Abbotts un Senators Teds Krūzs ļoti mīl bitkoin un redz tam gaišu nākotni un virzību augšup cenas ziņā.

Kas notiktu ja Krievija iebrūk Ukrainā?

foto: cdnuploads.aa.com

 

Ja Krievija īstenotu iebrukumu Ukrainā, globāli tas radītu ļoti, ļoti lielas tālejošas sekas. Vispirms jau ASV. Tas uzskatāmi būtu sliktākais ģeopolitiskais notikums pēdējo pārdesmit gadu laikā. 

Vispirms tiktu traucēta naftas piegāde, jēlnaftas, kas īsā laikā paaugstinātu naftas cenu vismaz līdz 100 ASV dolāriem par barelu, ja ne pat augstāk. Līdz ar to, ASV, kas ciestu visvairāk, nāktos paaugstināt procentu likmes it visam, lai nospiestu inflāciju. Lieki teikt, ka arī biržas ciestu, jo cenu svārstības izraisītu tikai ķēdes reakciju it visur. Grūti teikt, kādas būtu sekas vietēji, bet tās noteikti būtu izjūtamas. ASV un globālā politika pret Krieviju būtu diezgan skarba, un sankcijas būtu ļoti lielas. Krievija bez pārējās pasaules iztiktu vieglāk nekā pasaule bez Krievijas. Liekas, ka Putins to saprot un tāpēc cenšas situāciju izmantot sev par labu, jo atkarība no resursiem ir ļoti būtiska it visur (domāju, ka Krievija arvien nožēlo 1860to gadu Aļaskas pārdošanas darījumu ASV par kapeikām).

Vai iepriekš vēsturē ir bijuši gadījumi, kad var teikt, ka vietēji teorisma tipa akti ietekmējuši globālo ekonomiku? Jā, piemēru ir daudz - Kenedija nāve (slepkavība), Izraēlas atlētu noslepkavošana, Madrides bumbu sprādzieni, Londonas teroristu uzbrukumi un Bostonas maratona bombu sprādziens. Tie ir spilgtākie no notikumiem, kas globālajam tirgum ļāva atgūties tikai pēc gandrīz gada no to īstenošanas brīža. 

Visspilgtākais ekonomiskais lejupslīdes brīdis bija Persijas līča kara sākums. ASV 500 bagātāko kompāniju indekss S&P 500 pēc kara sākuma noslīdēja uzreiz par 17%, Tirgus atguvās tikai pēc 189 dienām.

Bet iespējams, cenu paaugstināšana it visam tieši ir plāns - iegūt vairāk par to pašu daudzumu preces. Krievija piegādā daudz naftas, pārtikas, kā arī ir viens no galvenajiem palladija ieguvējiem pasaulē. Pallādijs tiek izmantots elektriskajos pārveidotājos, kas šodien ir praktiski kā gaiss tehnoloģijām. 

Muskuļu vai naudas spēle? Labi, ka viss beigsies bez konfliktiem un asins izliešanas. Tomēr globāli radīts liels stress. 

Bankas digitālās valūtas un bitkoins, kāda starpība?

 Kriptovalūtas pēdējos gados ir radījušas daudz pārsteigumu un viens no tiem - to vērtību augšana. Tāpat ir arī ērtums un drošība, pietiekami. Centrālās bankas visās valstīs to saprot, un saprot arī to, ka no šiem pārskaitījumiem viņas neko neiegūst. Neko, pilnīgi un tas banķieriem un visiem naudas žuļikiem liek aizdomāties, ka nepieciešami mēri un veidi, kā visu pavērst sev par labu. Protams, arī valsts kase neko nepelna, ja neviens nemaksā neko bankai, un arī tas ir slikti.

It visam kam ir piekritēji, ir arī opozicionāri, ka nostājas un norāda uz kļūdām vai nepilnībām, kādas ir sagaidāmas, kad tiks ieviests teiksim, digitālais eiro. 

Centrālās bankas digitālā nauda/valūta jeb angliski CBDC nav tas pats kas kriptovalūta. Kriptovalūtas vērtību nekontrolē viena instance, banka šajā gadījumā, kamēr teiksim, eEiro kontrolēs Eiropas Centrālā banka. Tāpat ja kriptovalūtas ir bezvalstisks norēķinu veids, tad eErio ir tomēr kontrolēts resurss. Protams, ir arī plusi tam visam, jo kriptovalūtas var zaudēt savu vērtību pa stundām, kamēr eEiro vērtība paliek kāda tā ir. Bet pieejamība arī ir dalītās jūtās.

Vairums kriptovalūtu ir radītas tieši šī bezkontrolējamā aspekta pēc. Tās radītas, lai bankas un valsts vadītāji tās nevarētu kontrolēt. Tā ir tā odziņa kriptovalūtās. Galvenā to būtība. Pats bitkoin radītājs, Satoši Nakamoto, vēl 2008. gada globālajā krīzes laikā atzina, ka bitkoin radīšana notikusi tieši pateicoties šim aspektam - spējai radīt valūtu kuru nekontrolē neviena banka vai valsts.

Tiek uzskatīts, ka vairums centrālo banku radīto digitālo valūtu nebūs uz blokčain protokola bāzētas valūtas, kas nozīmē, ka principā bankas izdodot digitālo valūtu, arvien izmantos tos pašos vecos principus kā ar naudu, tikai šoreiz tā iespējams, nebūs vairs fiziskā formā pieejama.

Neskatoties uz visiem par un pret, pētījumā norādīts, ka aptuveni 86% no visām pasaules valstu bankām cenšas nodarboties ar digitālās valūtas izstrādi un apguvi.

Kāds labums bankām no digitālās naudas? Ļoti vienkārši - uzskaite. Fiziskā naudas forma ir izprintēta noteiktā apjomā, bet kur atrodas tas vai cits naudas vienības elements, neviens nezin. Izsekot tam nav iespējams nu nekādā veidā. Līdz ar to, izvairīšanās no nodokļiem, naudas atmazgāšana, terorisms utt utt. Bet ar digitālo naudu visa uzskaite būs ļtoi viegla, nu nosacīti, bet to būs iespējams izsekot un redzēt, kurš kuram un cik, kad pārskaitījis. Tā principā ir lieliska iespēja bankām izveidot naudas kustības statistiku un redzēt ikvienu digitālo naudas vienību kas kaut kur kustās. Protams, tāpēc ka bitkoinus un citas digitālās valūtas nevar izsekot, drošības iestādēm un līdz ar to arī valstīm, nav faktiski nekādas lielās iespējas redzēt, kurp un kā virzās šī nauda un kam pieder tas vai cits kriptovalūtu maks. Tik traki jau nav, ka nevar izsekot, var, bet tas prasa daudz resursu un laika. Tomēr divām kriptovalūtām izsekot nav iespējams vispār - Monero un Zcash. Tās ir faktiski neizsekojamas, jo slēpjas aiz kaudzes privātuma protokolu un pēdu slēpšanas veida, un lai noteiktu, ka šis maks pieder manam kaimiņam, kurā ir miljards dolāru, vajadzēs tik daudz laika un resursu, ka to neviens neziedos, piedevām, ja izrādīsies, ka tas nemaz nav mans kaimiņš, bet kāds cits persona X kaut kur uz zemes.

Digitālā nauda palīdzētu arī cilvēkiem kļūt piederīgiem sabiedrībai un tajā esošajai naudas apritei. Pasaules banka 2017. gadā paziņoja, ka pēc pētījuma datiem, aptuveni 1.7 miljardi cilvēku pasaulē arvien dzīvo bez bankas konta un tiem nav nekādas sapratnes par mūsdienu banku darbības pamatprincipiem kā tādiem. Tas ir ievērojams cipars un biedējošs pat.

Tiek lēsts, ka digitālās valūtas palīdzēs arī daudz ātrākai un ērtākai naudas sūtīšanai globāli. Pasaules bankas statistikas dati par 2018. gadu liecina, ka globāli minētā gada laikā pārskaitīts naudas apjoms, kas mērāms aptuveni 689 miljardu ASV dolāru apmērā. Tomēr daudzi pārskaitījumi aizņem pārāk daudz laika, kļūdas, cilvēciskais faktors, valūtas kursi un arī augstas izmaksas veicot pārskaitījumus liek dažreiz cilvēkiem atturēties no pārskaitījuma veikšanas. SWIFT tīkls, kas tiek izmantots, ir novecojis bez gala, un tā vietā ir nepieciešams kas jauns, un digitālās valūtas varētu to labot. Kriptovalūtās šādas aizķeres nav, līdzīgi kā tiek plānots, ka arī starpvalstu digitālo valūtu pārskaitījumos laika aizkaves nebūs. Nebūs arī augsto izmaksu. Kriptovalūtu pārskaitījumos maksa par pārskaitījumu var būt vienāda gan tam, kas sūta 10 000 eiro, gan arī tam, kas sūta 100 000 000 eiro. 

Domāju, ka laika gaitā eksistēs gan digitālās valsts izdotās valūtas, gan kriptovalūtas, gan arī nauda kā tāda. Būs grūti izdarīt tā, lai visi pasaulē uzreiz pārietu uz digitālo naudu, īpaši tie, kam šādas iespējas nav. Iespējams pēc kādiem gadiem 50 opcija ka pastāvēs tikai digitālā nauda ir reāla, bet ne tuvākajos 10 gados. Infrastruktūra un telefonu pieejamība tomēr ir vēl daudzviet problēma. Bet virzība uz to ir laba.

Bitkoin vēsture īsumā

 Janvāris bija diezgan nozīmīgs mēnesis bitkoin vēstures grāmatās. 2009. gada 3.janvārī Satoshi Nakamoto ieguva (mining procesā) pirmo bitkoin mining bloku, kuru parakstīja ar specifisku tekstu: "The Times Jan/03/2009 Chancellor on brink of second bailout for banks". Tā aizsākās bitkoin virzība pretī nākotnei. 

Sešas dienas vēlāk, 9.janvārī, publiskai izmantošanai tika izlaists pirmais bitkoin klients ar versijas numuru 0.1. Tas rūpējās par pārskaitījumiem, darījumiem un aizsāka oficiāli bitkoin transakciju iespējamību. Pirmais pārskaitījums notika 12.janvārī, kad NAkamoto nosūtīja Hal Finney 10 bitkoinus ar bloka numuru 170.

Bet tas tā sakot ir vietēji un pašu izstrādātāju vidū esoši pārskaitījumi, bet kā tad globāli? Tiek uzskatīts, ka pirmā apmaksa esot bijusi tā, kuru veicis Laszlo Hanyecz, kurš samaksāja 10 000 bitkoinus par divām picām 2010. gada 10.maijā. Visi uzskata, ka tā ir pirmā publiskā pirkuma esamība, tomēr domas dalās, un daudzi uzskata, ka tomēr pirmais pirkums, maksājums, notika 2010. gada 24.janvārī, kad BitcoinTalk forumā lietotājs Sabuinr piedāvāja iegādāties wallpaperu par 1 dolāru, maksājot par to ar bitkoiniem. Viņš ielika sava maka adresi, un mazāk kā mēnesi vēlāk svaigi iegūti bitkoini, (divas tā sakot porcijas) 50 BTC apmērā tika nosūtītas uz šo adresi. Bilde jeb wallpapers bija vienkāršs 1280x960 pikseļu izmēra bilde. Diemžēl nav zināms īsti, kas uz tās bija attēlots. Tomēr šo transakciju neuzskata par pirmo, bet iespējams, ka tā tas tiešām ir. 

2011. gada 20. janvārī bezpeļņas organizācija EFF kļuva par pirmo organizāciju pasaulē, kas pieņēma ziedojumus izmantojot kriptovalūtas, un tādejādi deva iespēju vēlāk šādiem notikumiem atkārtoties. Tomēr 2010. gada jūnijā viņi pārstāja pieņemt bitkoinus kā ziedojumus. Tas bija īsi pirms WikiLeaks sāka pieņemt bitkoinus kā ziedojumus. Vēlāk, proti, 2013. gada maijā, EFF atkal atsāka pieņemt ziedojumus izmantojot bitkoinus. 

2011. gada janvārī notika vēl viens diezgan nozīmīgs atgadījums - trīs cilvēki katrs iegādājās pa 4 bitkoiniem, izmantojot Zimbabves dolārus. Tolaik viņi katrs samaksāja 100 000 000 000 000 jeb īsāk sakot 100 triljonus Zimbabves dolāru. Ja ņem vērā apjomu, tad pat līdz šodienai tā ir lielākā summa (kaut gan Zimbabves dolāros, bet tomēr) kāda jebkad samaksāta par 4 bitkoiniem.

2012. gads arī bez notikumiem bitkoinu sakarā nepagāja secen. Seriālā Labā sieva - "The Good Wife", 3 sezonā 13 epizode ir nodēvēta par "Bitkoini iesācējiem". Šī epizode, kas ēterā tika izlaista 15. janvārī, pievērsa sev aptuveni 9.45 miljonus ASV skatītāju. Tolaik viens bitkoins maksāja vien 6.90 ASV dolārus. Tā arī ir pirmā reize, kad seriālos, vai raidījumos tiek runāts par to. Iepriekš par bitkoinu un kriptovalūtām tikai minēts bija ziņās un paziņojumos.

2013. gada 7. janvārī BitPay, bitkoin maksājuma serviss, ieguva globālu atbalstu un tā virzībai pretī darbībai ieguva 510 000 ASV dolāru investīcijas. Vēlāk BitPay ieguva investīcijas vēl 2 miljonu ASV dolāru apjomā. 

2014. gada janvārī viss tā sakot, aizsākās daudz lielākos apmēros. Interese par kriptovalūtām iedegās vēl vairāk cilvēku prātos un līdz ar to, arī biznesa industrija tam sāka pievērst uzmanību. Zynga, mobilo aplikāciju izstrādātājs (spēle FarmVille noteikti daudziem būs pazīstama), paziņoja, ka spēlē dažādus priekšmetus utt, varēs iegādāties izmantojot bitkoinus. Sākotnēji iegādes apjomi gan bija ļoti ierobežoti, jo daļēji tas tāpēc, ka caur BitPay viss norēķinu process patiesībā vēl bija arī izstrādes un testēšanas stadijā.

Vēlāk, proti, 21. janvārī 2014. gadā ASV izklaides megapole Las Vegasa paziņoja, ka pilsētā esošie kazino un viesnīcas pieņems bitkoinus kā maksājuma veidu. Ne visās vietās, bet atsevišķās vietās. Diemžēl. Pirmie celmlauži, kas pieņēma bitkoinus bija divi kazino - D Las Vegas Casino Hotel un Golden Gate Hotel un Kazino. 

2015. gads aizsākās ar to, ka bitkoins zaudēja jau tā neesošo sev vērtību vēl vairāk - 30.9%. CoinBase jau tolaik tā sakot, centās palīdzēt bitkoin virzībai uz labākiem laikiem. Vēlāk janvārī tika palaists CoinBase apmaiņas vietne, kas tādejādi savā veidā stimulēja bitkoin virzību un attīstību. 

Tolaik CoinBase galvenais mērķis bija attīstīt bitkoin pazīstamību un spēju būt kā maksājuma veidam. Viņi centās pārliecināt tādas kompānijas kā Overstock, Dell, Expedia, Dish Network un Time Inc, izmantot bitkoin kā vienu no maksājuma veidiem. Tāpat notika darbs pie sadarbības izveides ar jau esošiem maksājuma gigantiem - Stripe, Braintree un PayPal, lai tie arīdzan ievieš bitkoin kā maksājuma alternatīvu.

2016. gadā tika radīts Bitcoin Classic. Nekādu popularitāti vai lielu atiznību gan tas neizpelnījās, bet tas deva iespēju alternatīviem projektiem rasties. Galvenais iemesls - ātra iespēja iegūt naudu (un pazust). Pats Bitkoins turpināja augt un attīstīties, un 2016. gada janvārī tika reģistrēts pirmo reizi, tā kopējā datu apstrādes tīkla rekords - tas pārsniedza 1 exahaša apjomu.

2017. gada janvāris nozīmīgs ar to, ka bitkoins sāka augt un pieņemties vērtībā. Pirmo reizi tā vēsturē tas sasniedza 1000 ASV dolāru par vienu bitkoin atzīmi. Vēlāk tas sasniedza arī 20 000 ASV dolāru atzīmi, bet gada beigās sākās briesmīga lejupslīde. Atkal.

2018. gada janvāris paliks atmiņā ar to, ka ļoti daudzas valstis iestājās pret bitkoina kā valūtas, alternatīvas valūtas, izmantošanu. Nahreinas, Bosnijas un Hercogovinas, Ķīnas, Ekvadoras, Ēģiptes, Ganas, Hondurasas, Indijas, Indonēzijas, Kirgizistānas, Kosovas, Mozambikas, Nīderlandes, Jaunzēlandes, Polijas, Slovēnijas, Dienvidkorejas un Tadžikistānas centrālās bankas pilnīgi noliedza un centās pār visām varēm iznīdēt bitkoin kā maksājuma veida esamību. Vēlāk šīm valstīm pievienojās vēl citas, un toreiz arī Facebook pilnībā aizliedza visu reklāmu, kas vien saistās ar bitkoiniem un kriptovalutām. Bet viss nebija tik negatīvi, jo ir arī šeit kas pozitīvs - Samsung apvienojās ar vienu ķīnas ražotāju, lai izlaistu mikročipus un pusvadītājus, kas domāti bitkoin mining ierīcēm. Vēlāk Šveicē esoša vietējā minucipalitāte sākā pieņemt bitkoinus kā maksājuma veidu un Pītera Tiela Organizācija iegādājās bitkoinus.

Pēc 2019. gada bitkoins un ziņas par to, ap to, par kritptovalūtām retu reizi ir pametušas ziņu sarakstus. Vienu brīdi tas pieaug vērtībā, citā krītas, viss atkarīgs no kuras puses ekonomikas ziņu vējš pūš vai cik ļoti kāds to paceļ gaismā vai cenšas iemīt dubļos. 2021. gada janvārī tas sasniedza 40 000 ASV dolāru vērtību, pirmo reizi savā vēsturē. 2022. gada janvārī bitkoin apstrādes tīkla kopējā veiktspēja sasniedza 203.5 eksahašus sekundē. 

Skaidrs ir viens - tā radītājs pavēra acis cilvēcei uz digitālo naudu un iespējam. Tagad reti kurš nedomā par digitālo naudu, jo tā arvien vairāk ienāk dzīvē. Un principā, ir arī daudz lētāka izmantošanā nekā fiziskā nauda. 

Valstis, kas cenšas ieviest digitālo valūtu

foto: cbdsloth.com

Pēdējos gados kriptovalūtas noteikti ir tā lieta, kas rada vislielāko ažiotāžu un interesi. Kriptovalūtu vākšana, ieguve, peļņa liekas arvien lieliska, bet ļoti riskanta. Daudzas valstis cenšas cīnīties ar kriptoindustriju, aizliedzot mining vai aizliedzot kriptovalūtas vispār. Iemeslu ir daudz, viens no tiem - pārlieku lielais enerģijas patēriņš, lai radītu jaunu valūtu, otrs, manuprāt ir tas, ka bankas un valsts neko nepelna uz to rēķina. Un garām aiziet miljardi. 

Kurās vietās jau darbojas valsts izstrādāta valūta jeb centrālās bankas digitālā nauda?

Bahamas

Sand dollar jeb smilšu dolārs kā to varētu latviskot Bahamu salās apgrozībā nonāca jau 2020. gada oktobrī. Tā bija pirmā digitālā vietējās bankas izdotā valūta pasaulē. Bahamās tas ir ļoti ērti, jo reģions atrodas uz ļoti daudz salām, un ceļošana ir ļoti neērta un arī dārga. Tāpēc digitālā valūta šeit ir ļoti ērta un praktiska lietošanā. Piedevām vēl visam, tika teikts, ka 20% no valstī esošajiem iedzīvotājiem vispār nekad nav bijis bankas konts. 

Nigērija

Nigērija bija pirmā valsts Āfrikā, kas ieviesa digitālo valūtu pagājušā gada oktobrī. Valūta saucas eNaira. To var izmantot gan veikalos, gan arī veicot pārskaitījumus starp esošo eNaira maku lietotājiem. 2021. gada janvāra beigās kopējais eNaira lejupielāžu skaits sasniedza gandrīz 700 000. Nigērijā dzīvo aptuveni 219 miljoni cilvēku. (2020. gadā tas bija vien 206 miljoni). Pēc vietējo statistikas centru datiem aptuveni 90% vietējo iedzīvotāju lieto mobilos telefonus, bet vien tikai 10-20% lieto telefonus, kuros var tikt izmantotas aplikācijas (gudrie telefoni jeb smartfoni).

Lai lietotu eNaira aplikāciju cilvēkam nepieciešams arī nacionālais identifikācijas numurs jeb NIN (national identification number). Tas rada daudz protestus un domstarpības, jo daudzi eNaira atbalstītāji norāda uz to, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuriem nav bankas konta un gandrīz vai arī sava NIN.

Austrumkarību apvienības valūta

Valstis Karību jūras arhipelāgā izveidojušas savu digitālo valūtu, tādejādi lai veicinātu naudas pārskaitījumus starp cilvēkiem un lai palīdzētu tiem, kuriem nav pašiem savas bankas konta. Šai apvienībā ir iesaistītas tādas valstis kā Antigua un Barbuda, Dominika, Grenāda, Monseratta, Svētā Kitta un Nevisa, Svētā Lučia un Svētais Vincents. 

Te, lai lietotu aplikāciju, nav nepieciešams bankas konts, bet tikai lejupielādēt aplikāciju izmantojot smartfonu. 

Tāpat ir arī valstis, kas nodarbojas ar savas digitālaš valūtas izstrādi, piedevām, straujos tempos, lai tā sakot, nepaliktu aizmugurē.

Zviedrija

Zviedrijā būs e-krona. Pašlaik notiek tās testēšana un tad jau redzēs arī rezultātus. Galvenais e-kronas izstrādes iemesls esot tāds, lai gados vecākus cilvēkus un cilvēkus ar speciālām vajadzībām neatsātu ārpus naudas apmaiņas procesa un paša fakta kā tāda. Tāpat arī tiek domāts par to, lai nākotnē, digitalizējoties valūtu vairumam, valsts būtu spējīga atrasties starp labākajiem nevis iepalicējiem šai sektorā. 

Ķīna

Ķīna bija viena no lielākajām valstīm, kas ar digitālās valūtas ieviešanu nodarbojas ļoti nopietni un jau diezgan sen. Šogad esot plāni e-CNY jeb e-juaņas pieejamību un izmantojamību novest līdz pēc iespēas lielākam maksimumam un efektivitātei. Liek lēsts, ka pašlaik to izmanto jau aptuveni 100 miljoni cilvēku un miljardiem juaņu tiek pārskaitīts starp lietotājiem.

Ziemas olimpiskajās spēlēs arī var izmantot digitālo e-juaņu, arī apmeklētājiem tiek piedāvāta šāda iespēja.

Jamaika

Jamaikas premjerministrs Andrjū Holness apstiprināja, ka Jamaikas Banka izlaidīs digitālo Jamaikas dolāru 2022. gadā. Testēšana un izstrāde turpinājās visu 2021. gadu.

Ukraina

Ukrainas Nacionālā banka nodarbojas ar digitālās valūtas izstrādi un testēšanu jau kopš 2016. gada.

Indija

Tiek lēsts, ka Indija izlaidīs valsts atbalstītu un radītu digitālo naudu, valūtu nākošogad. Digitālā rūpija arī tiks balstīta uz blokčaina tehnoloģiju un pēc dažiem datiem, ziņām, būs gatava lietošanai līdz 2023. gada marta beigām. Tās uzturēšanu un regulēšanu nodrošinās Indijas Nacionālā Banka.

Eirozona

Eiropas Centrālā banka pagājušā gada jūlijā paziņoja, ka viņi aktīvi meklē iespējas radīt un izstrādāt digitālo eiro. Pagājušo trešdien ECB paziņoja, ka digitālais eiro būs gatavs kaut kad nākotnē. Potenciālās iespējas un realizācija tā izstrādei tiks vairāk paziņotas 2023. gadā. Bet iespējams, tas viss tiks izdarīts daudz ātrāk, kā digitāls pārsteigums, jo ikviens saprot, ka bankas ir tieši tās, kas palaiž garām miljardus.