Kriptovalūtas pēdējos gados ir radījušas daudz pārsteigumu un viens no tiem - to vērtību augšana. Tāpat ir arī ērtums un drošība, pietiekami. Centrālās bankas visās valstīs to saprot, un saprot arī to, ka no šiem pārskaitījumiem viņas neko neiegūst. Neko, pilnīgi un tas banķieriem un visiem naudas žuļikiem liek aizdomāties, ka nepieciešami mēri un veidi, kā visu pavērst sev par labu. Protams, arī valsts kase neko nepelna, ja neviens nemaksā neko bankai, un arī tas ir slikti.
It visam kam ir piekritēji, ir arī opozicionāri, ka nostājas un norāda uz kļūdām vai nepilnībām, kādas ir sagaidāmas, kad tiks ieviests teiksim, digitālais eiro.
Centrālās bankas digitālā nauda/valūta jeb angliski CBDC nav tas pats kas kriptovalūta. Kriptovalūtas vērtību nekontrolē viena instance, banka šajā gadījumā, kamēr teiksim, eEiro kontrolēs Eiropas Centrālā banka. Tāpat ja kriptovalūtas ir bezvalstisks norēķinu veids, tad eErio ir tomēr kontrolēts resurss. Protams, ir arī plusi tam visam, jo kriptovalūtas var zaudēt savu vērtību pa stundām, kamēr eEiro vērtība paliek kāda tā ir. Bet pieejamība arī ir dalītās jūtās.
Vairums kriptovalūtu ir radītas tieši šī bezkontrolējamā aspekta pēc. Tās radītas, lai bankas un valsts vadītāji tās nevarētu kontrolēt. Tā ir tā odziņa kriptovalūtās. Galvenā to būtība. Pats bitkoin radītājs, Satoši Nakamoto, vēl 2008. gada globālajā krīzes laikā atzina, ka bitkoin radīšana notikusi tieši pateicoties šim aspektam - spējai radīt valūtu kuru nekontrolē neviena banka vai valsts.
Tiek uzskatīts, ka vairums centrālo banku radīto digitālo valūtu nebūs uz blokčain protokola bāzētas valūtas, kas nozīmē, ka principā bankas izdodot digitālo valūtu, arvien izmantos tos pašos vecos principus kā ar naudu, tikai šoreiz tā iespējams, nebūs vairs fiziskā formā pieejama.
Neskatoties uz visiem par un pret, pētījumā norādīts, ka aptuveni 86% no visām pasaules valstu bankām cenšas nodarboties ar digitālās valūtas izstrādi un apguvi.
Kāds labums bankām no digitālās naudas? Ļoti vienkārši - uzskaite. Fiziskā naudas forma ir izprintēta noteiktā apjomā, bet kur atrodas tas vai cits naudas vienības elements, neviens nezin. Izsekot tam nav iespējams nu nekādā veidā. Līdz ar to, izvairīšanās no nodokļiem, naudas atmazgāšana, terorisms utt utt. Bet ar digitālo naudu visa uzskaite būs ļtoi viegla, nu nosacīti, bet to būs iespējams izsekot un redzēt, kurš kuram un cik, kad pārskaitījis. Tā principā ir lieliska iespēja bankām izveidot naudas kustības statistiku un redzēt ikvienu digitālo naudas vienību kas kaut kur kustās. Protams, tāpēc ka bitkoinus un citas digitālās valūtas nevar izsekot, drošības iestādēm un līdz ar to arī valstīm, nav faktiski nekādas lielās iespējas redzēt, kurp un kā virzās šī nauda un kam pieder tas vai cits kriptovalūtu maks. Tik traki jau nav, ka nevar izsekot, var, bet tas prasa daudz resursu un laika. Tomēr divām kriptovalūtām izsekot nav iespējams vispār - Monero un Zcash. Tās ir faktiski neizsekojamas, jo slēpjas aiz kaudzes privātuma protokolu un pēdu slēpšanas veida, un lai noteiktu, ka šis maks pieder manam kaimiņam, kurā ir miljards dolāru, vajadzēs tik daudz laika un resursu, ka to neviens neziedos, piedevām, ja izrādīsies, ka tas nemaz nav mans kaimiņš, bet kāds cits persona X kaut kur uz zemes.
Digitālā nauda palīdzētu arī cilvēkiem kļūt piederīgiem sabiedrībai un tajā esošajai naudas apritei. Pasaules banka 2017. gadā paziņoja, ka pēc pētījuma datiem, aptuveni 1.7 miljardi cilvēku pasaulē arvien dzīvo bez bankas konta un tiem nav nekādas sapratnes par mūsdienu banku darbības pamatprincipiem kā tādiem. Tas ir ievērojams cipars un biedējošs pat.
Tiek lēsts, ka digitālās valūtas palīdzēs arī daudz ātrākai un ērtākai naudas sūtīšanai globāli. Pasaules bankas statistikas dati par 2018. gadu liecina, ka globāli minētā gada laikā pārskaitīts naudas apjoms, kas mērāms aptuveni 689 miljardu ASV dolāru apmērā. Tomēr daudzi pārskaitījumi aizņem pārāk daudz laika, kļūdas, cilvēciskais faktors, valūtas kursi un arī augstas izmaksas veicot pārskaitījumus liek dažreiz cilvēkiem atturēties no pārskaitījuma veikšanas. SWIFT tīkls, kas tiek izmantots, ir novecojis bez gala, un tā vietā ir nepieciešams kas jauns, un digitālās valūtas varētu to labot. Kriptovalūtās šādas aizķeres nav, līdzīgi kā tiek plānots, ka arī starpvalstu digitālo valūtu pārskaitījumos laika aizkaves nebūs. Nebūs arī augsto izmaksu. Kriptovalūtu pārskaitījumos maksa par pārskaitījumu var būt vienāda gan tam, kas sūta 10 000 eiro, gan arī tam, kas sūta 100 000 000 eiro.
Domāju, ka laika gaitā eksistēs gan digitālās valsts izdotās valūtas, gan kriptovalūtas, gan arī nauda kā tāda. Būs grūti izdarīt tā, lai visi pasaulē uzreiz pārietu uz digitālo naudu, īpaši tie, kam šādas iespējas nav. Iespējams pēc kādiem gadiem 50 opcija ka pastāvēs tikai digitālā nauda ir reāla, bet ne tuvākajos 10 gados. Infrastruktūra un telefonu pieejamība tomēr ir vēl daudzviet problēma. Bet virzība uz to ir laba.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru