Pēdējos gados kriptovalūtas noteikti ir tā lieta, kas rada vislielāko ažiotāžu un interesi. Kriptovalūtu vākšana, ieguve, peļņa liekas arvien lieliska, bet ļoti riskanta. Daudzas valstis cenšas cīnīties ar kriptoindustriju, aizliedzot mining vai aizliedzot kriptovalūtas vispār. Iemeslu ir daudz, viens no tiem - pārlieku lielais enerģijas patēriņš, lai radītu jaunu valūtu, otrs, manuprāt ir tas, ka bankas un valsts neko nepelna uz to rēķina. Un garām aiziet miljardi.
Kurās vietās jau darbojas valsts izstrādāta valūta jeb centrālās bankas digitālā nauda?
Bahamas
Sand dollar jeb smilšu dolārs kā to varētu latviskot Bahamu salās apgrozībā nonāca jau 2020. gada oktobrī. Tā bija pirmā digitālā vietējās bankas izdotā valūta pasaulē. Bahamās tas ir ļoti ērti, jo reģions atrodas uz ļoti daudz salām, un ceļošana ir ļoti neērta un arī dārga. Tāpēc digitālā valūta šeit ir ļoti ērta un praktiska lietošanā. Piedevām vēl visam, tika teikts, ka 20% no valstī esošajiem iedzīvotājiem vispār nekad nav bijis bankas konts.
Nigērija
Nigērija bija pirmā valsts Āfrikā, kas ieviesa digitālo valūtu pagājušā gada oktobrī. Valūta saucas eNaira. To var izmantot gan veikalos, gan arī veicot pārskaitījumus starp esošo eNaira maku lietotājiem. 2021. gada janvāra beigās kopējais eNaira lejupielāžu skaits sasniedza gandrīz 700 000. Nigērijā dzīvo aptuveni 219 miljoni cilvēku. (2020. gadā tas bija vien 206 miljoni). Pēc vietējo statistikas centru datiem aptuveni 90% vietējo iedzīvotāju lieto mobilos telefonus, bet vien tikai 10-20% lieto telefonus, kuros var tikt izmantotas aplikācijas (gudrie telefoni jeb smartfoni).
Lai lietotu eNaira aplikāciju cilvēkam nepieciešams arī nacionālais identifikācijas numurs jeb NIN (national identification number). Tas rada daudz protestus un domstarpības, jo daudzi eNaira atbalstītāji norāda uz to, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuriem nav bankas konta un gandrīz vai arī sava NIN.
Austrumkarību apvienības valūta
Valstis Karību jūras arhipelāgā izveidojušas savu digitālo valūtu, tādejādi lai veicinātu naudas pārskaitījumus starp cilvēkiem un lai palīdzētu tiem, kuriem nav pašiem savas bankas konta. Šai apvienībā ir iesaistītas tādas valstis kā Antigua un Barbuda, Dominika, Grenāda, Monseratta, Svētā Kitta un Nevisa, Svētā Lučia un Svētais Vincents.
Te, lai lietotu aplikāciju, nav nepieciešams bankas konts, bet tikai lejupielādēt aplikāciju izmantojot smartfonu.
Tāpat ir arī valstis, kas nodarbojas ar savas digitālaš valūtas izstrādi, piedevām, straujos tempos, lai tā sakot, nepaliktu aizmugurē.
Zviedrija
Zviedrijā būs e-krona. Pašlaik notiek tās testēšana un tad jau redzēs arī rezultātus. Galvenais e-kronas izstrādes iemesls esot tāds, lai gados vecākus cilvēkus un cilvēkus ar speciālām vajadzībām neatsātu ārpus naudas apmaiņas procesa un paša fakta kā tāda. Tāpat arī tiek domāts par to, lai nākotnē, digitalizējoties valūtu vairumam, valsts būtu spējīga atrasties starp labākajiem nevis iepalicējiem šai sektorā.
Ķīna
Ķīna bija viena no lielākajām valstīm, kas ar digitālās valūtas ieviešanu nodarbojas ļoti nopietni un jau diezgan sen. Šogad esot plāni e-CNY jeb e-juaņas pieejamību un izmantojamību novest līdz pēc iespēas lielākam maksimumam un efektivitātei. Liek lēsts, ka pašlaik to izmanto jau aptuveni 100 miljoni cilvēku un miljardiem juaņu tiek pārskaitīts starp lietotājiem.
Ziemas olimpiskajās spēlēs arī var izmantot digitālo e-juaņu, arī apmeklētājiem tiek piedāvāta šāda iespēja.
Jamaika
Jamaikas premjerministrs Andrjū Holness apstiprināja, ka Jamaikas Banka izlaidīs digitālo Jamaikas dolāru 2022. gadā. Testēšana un izstrāde turpinājās visu 2021. gadu.
Ukraina
Ukrainas Nacionālā banka nodarbojas ar digitālās valūtas izstrādi un testēšanu jau kopš 2016. gada.
Indija
Tiek lēsts, ka Indija izlaidīs valsts atbalstītu un radītu digitālo naudu, valūtu nākošogad. Digitālā rūpija arī tiks balstīta uz blokčaina tehnoloģiju un pēc dažiem datiem, ziņām, būs gatava lietošanai līdz 2023. gada marta beigām. Tās uzturēšanu un regulēšanu nodrošinās Indijas Nacionālā Banka.
Eirozona
Eiropas Centrālā banka pagājušā gada jūlijā paziņoja, ka viņi aktīvi meklē iespējas radīt un izstrādāt digitālo eiro. Pagājušo trešdien ECB paziņoja, ka digitālais eiro būs gatavs kaut kad nākotnē. Potenciālās iespējas un realizācija tā izstrādei tiks vairāk paziņotas 2023. gadā. Bet iespējams, tas viss tiks izdarīts daudz ātrāk, kā digitāls pārsteigums, jo ikviens saprot, ka bankas ir tieši tās, kas palaiž garām miljardus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru