Mēness ir vitāli svarīgs debesu ķermenis bez kura Zeme nevarētu eksistēt. Nu vismaz ne tik labi kā tas notiek mūsdienās. Tas spēlē ļoti nozīmīgu lomu mūsu ikdienas dzīvē - atstaro Saules gaismu, ietekmē zemes gravitācijas lauku un rada gan paisumus, gan bēgumus. Bet kas notiktu tad, ja Mēness atrastos divreiz tuvāk Zemei nekā tas ir pašlaik? Pirmā atbilde ir vienkārša - paisuma un bēguma viļņi būtu 8 reizes lielāki.
Ierastā krasta līnija ap okeāniem, kādu mēs to zinam šodien izmainītos. Lielākā daļa piekrastes atrastos zem ūdens, lielākā daļa salu tāpat. Arī gravitācijas ietekme starp abiem kosmosa ķermeņiem palielinātos, kas radītu daudz un dažās nepatikšanas mums, šeit mītošajiem. Pirmais, ko mēs izjustu - pastiprināta vulkānu aktivitāte, zemestrīces un zemes garozas pārbīdes. Tāpat arī ģeolokācija un mākslīgo pavadoņu darbība būtu jāpārveido, jo Mēness ietekme radītu traucējumus to darbībā. Pašlaik tie konstruēti ar niansēm, kas saistās par to, cik tālu atrodas Mēness un cik liela, jeb maza, ir tā ietekme. Tāpat arī Zemes rotācijas ātrums samazinātos. Arī mūsdienās Zemes rotācijas ātrums samazinās, tomēr mēs to neizjūtam. Pašlaik pēc aprēķiniem Zemes rotācijas ātrums samazinās ik pa sekundes tūkstošdaļai katrus 100 gadus.
Uz Zemes mītošajiem dzīvniekiem tāpat būtu daudz pārmaiņu. Nakts kļūstot daudz gaišākām daudziem būtu jācenšas piemēroties jaunajiem apstākļiem.
Par laimi šāds scenārijs nav gaidāms. Teorētiski ir iespējams, ka milzīgs asteroīds ietriecas Mēnesī un tas tiek izrauts no ierastās orbītas un tiek pagrūsts tuvāk Zemei. Tikai šāda trieciena rezultātā Mēness Zemei pietuvotos spirālveida apriņķošanas veidā nevis uzreiz. Tas būtu ilgs process, bet teorētiski esot iespējams, kā par to mēdz šad tad jokot astronomi. Tomēr tuvākajos gadsimtos neesot plānots šāds scenārijs, bet izskatīt to teorētiķiem patīk, un kam gan nepatīk?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru