Ir meli, ir patiesība un ir... statistika. Pēc pēdējās 2021. gads ir bijis diezgan traks. Nu jau zināms, ka ogļskābās gāzes apjomi atmosfērā sasnieguši augstāko punktu vēsturē - tās apjoms palielinājies par 150% kopš pirmsindustriālā laikmeta. Tā vismaz ziņo Lielbritānijas Metereoloģiskais ofiss. Lai tomēr kaut kā censtos pagarināt mūsu spēju dzīvot uz šīs planētas pasaulei pilnībā jāizskauž CO2 izmeši (tiem jābūt 0% globāli) līdz 2050. gadam.
Liekas, ka tas ir neiespējami, bet daudzas lietas agrāk likās neiespējamas. Tomēr pat tad, kad pasaule vairs neradīs CO2 izmešus, planētai vajadzēs laiku, lai tiktu galā ar to, kas nonācis jau atmosfēras augstākos slāņos. Cik ilgs laiks, grūti teikt, jo planētas atdzesēšana no mūsu saimnieciskās un ikdienas darbības nenotiek vienā gadā vai gadu desmitā.
Ir teorija, kas liek cerēt, ka mēs tomēr spēsim kaut kā mazināt temperatūru uz Zemes globāli, izmantojot cilvēka radītus līdzekļus/veidus. Tika plānots, ka šovasar uz Zemes atmosfēras augstākajiem slāņiem tiks nosūtīta speciāla zonde, balons, kas veids pētījumus un teorētiski pieļaujamo temperatūras regulēšanas iespēju. Tomēr, sakarā ar visu pan-dē-miju darbs ir iekavējies un pašlaik nav zināms, kad tas tiks realizēts.
Lieki teikt, ka planēta uzkarst arī no Saules gaismas. 30% no visa siltuma, radiācijas kas nāk no mūsu centrālā spīdekļa, tiek atstarots atpakaļ kosmosā, pateicoties Zemes atmosfēras slānim. Pārējie 70% silda planētas virsmu un vidi zem atmosfēras slāņa. Naktī šis siltums tiek nosūtīts atpakaļ kosmosā. Agrākos laikos, jeb pirmsindustriālajā laikā, saņemtais siltuma daudzums dienā un naktī aizvadītais prom bija aptuveni vienādi, kas garantēja uz Zemes vienlīdz patstāvīgu temperatūru. Tomēr cilvēks nāca, radīja un visu sabojāja. Mūsdienās CO2 tā sakot, uzsūc šo siltumu un naktī tas vairs nevar pamest planētas virsmu caur atmosfēru. Tas tur vienkāršāk sakot, iestrēgst, paliek un turpina uzkrāties.
Katrai sliktai lietai esot arī labā puse, ja vien to mākot saskatīt. Un arī temperatūras regulēšanā ir viens labs faktors, kura sākums gan ir negatīvs - vulkānu izvirdumi. Kad notiek vulkāna izvirdums, tas izmet gaisā daudz putekļu daļiņas, kuras nonāk līdz atmosfēras augstākajiem slāņiem un liedz Saules gaismai nokļūt uz virsmas un atmosfēras zemākos slāņos. Piemērs tam, ka tas tik tiešām palīdz ir 1991. gadā notikušais kalna Pinatubo izvirdums Filipīnās. Pēc tā temperatūra Ziemeļu puslodē nokritās par pusgrādu pēc Celsija skalas. Šādus datus varēja novērot 15 mēnešus pēc notikušā izvirduma. Tātad, vulkānu izvirdums nav slikta lieta no temperatūras regulēšanas viedokļa.
Par ko gāja runa sakarā ar eksperimentu? Teorija ir šāda - balonā speciālas mikroskopiskas daļiņas tiek nogādātas atmosfēras augstākajos slāņos (robeža aptuveni 20 km augstumā un nedaudz vairāk), kur tās tiek izkaisītas. Tās ir pietiekami mazas lai tās ieraudzītu no zemes, bet pietiekami efektīvas, lai cīnītos ar augošo temperatūru. Tās tad arī būtu atbildīgas par to, lai vairāk atstarotu Saules gaismu un siltumu un lai tas mazāk nonāk uz Zemes virsmas.
Šādas daļiņas, aerosols, būtu jāizsmidzina ik pa pāris gadiem, jo arī šī materiāla spēja eksistēt, pastāvēt, ir laika ierobežojošs faktors. Protams, tas cīnītos tikai ar to, cik daudz siltuma Zeme saņem no Saules, bet necīnītos ar siltumnīcas efektu ko mēs paši radam, CO2 ko mēs radam šeit, esot uz Zemes.
Šī pieeja ir daudz efektīvāka, vismaz pašlaik, datormodelēšanā. Praktiski vēl nekas nav pierādīts. Kas saistās ar vulkānu izvirdumiem - tos izsaukt jau cilvēks mācētu, un sēru saturošās mikrodaļiņas tik tiešām palīdzētu temperatūras samazināšanā, bet ir viens faktors, kas nelabvēlīgi ietekmētu mūsu dzīvi - sērs noārda ozona slāni, kas ir galvenais, kas mūs sargā no Saules un kosmosa nelabvēlīgās vides. Ja Zeme pati rada vulkāna izvirdumu, tur neko neizdarīt, bet cilvēkam labāk turēties tālāk no šādu lietu izsaukšanas mākslīgā ceļā.
Ja eksperiments izdosies, tad nākamais solis būs nogādās atmosfēras augstākjos slāņos aptuveni 1 līdz 2 kilogramiem speciālu mikrodaļiņu pulvera, kas galvenokārt sastāv no kalcija karbonāta. Dzīvosim, redzēsim vai mēs spējam labot to, ko paši esam sabojājuši un turpinam bojāt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru