Kapeņu lāstu mistikas vai blēņas?

foto: hdwallsource.com (c)

Pasaules vēsturē bijuši daudz un dažādi atklājumi, kas satriekuši pētnieku prātus. Viens no tādiem skaļākajiem un arvien būtiskākajiem ir 20.gadsimta 20tos gados ar Ēģipti saistītais. 1922. gada 4.novembrī britu arheologa Hovarda Kārtera vadītā grupa atrada neskartu apbedījuma vietu liekas, jau sen izpētītā vietā - Valdnieku ielejā Ēģiptē. Toreiz atradums pārsteidza un pārsteidz vēl arvien - tika atrastas faraona Tutanhamona kapenes, neskartas. Mūmija, kas neskarta arvien atradās kapenēs, bija viens no visiem atradumiem, jo līdzās tai atrada tūkstošiem dārglietu un mākslas priekšmetu. Viss bija labi, bet kā tā, ka visi, kas tika saistīti ar šo atklājumu pēcākos gados aizgāja bojā, piedevām, nāves apstākļi bija ļoti savādi.

Kapenes tika atrastas netālu no Luksoras - Valdnieku ielejā. Atradumu bija tik daudz, ka Kārteram vajadzēja aptuveni 10 gadus, lai tos visus uzskaitītu, aprakstītu un dokumentētu.

1922. gada 26.novembrī viņš un viņa grupa ieiet kapenēs. Tolaik vēsturē Tutanhamons nebija tik ļoti populārs, kāds viņš kļuva pēc šī atraduma. Slavu ieguva arī viņa finansētājs jeb naudas maiss - lords Karnarvons.

Arheoloģiskie ieguvumi tolaik šeit ir neizmērojami, taču, visu slavu un prieku pavada kas nelāgs. 1923. gada 5.aprīlī negaidīti mirst lords Karnarvons. Žurnālisti, kas raduši no nekā uztaisīt sensāciju, par šo gadījumu ieinteresējas vēl vairāk nekā par pašu atklājumu. Tiek spekulēts ar dažādām versijām - asins saindēšanās, moskīta kodiens. Tomēr šīs versijas ilgi neaizturas un rodas viena, konkrēta, kas cilvēku prātus urda daudz ilgāk un vairāk - faraonu kapeņu lāsts. Un šo versiju izplata un tā pieaug cilvēkiem tik ļoti, ka beigu beigās izrādās, ka no šī lāsta cietuši vēl 22 ekspedīcijas (izrakumu) dalībnieki. 13 no bojāgājušajiem bija klāt mirklī, kad kapenes tika atvērtas. Visas ažiotāžas virpulī cilvēki piemirsa to faktu, ka cilvēkiem mirt ir dabiski, un tie mirst tā vai citādi, nesaistīti ar kapeņu atraksānu, ieeju vai kādu lāstu. Mistiski vien paliek tas, ka no visiem iesaistītajiem vienīgais Kārters nodzīvoja pietiekami ilgi - līdz 1939. gadam.

Ja skatās atpakaļ vēsturē, tad šādi gadījumi ir ne retums, tomēr konkrēti par šo gadījumu cilvēki sliecas (mūsdienās) domāt, ka žurnālisti, kas dzenās pēc slavas, tolaik no sagadīšanās uzpūta vienu lielu pīli, lai tikai iegūtu slavu savulaik. Ja ticēt dažādiem avotiem, tad pašā ēģiptiešu reliģijas un maģijas praktikas vēsturē līdz tam nebija tāda apzīmējuma kā "lāsts". Reti kuram ienāca prātā traucēt faraonu atdusas vietu no vietējiem iedzīvotājiem, tāpēc šāda apzīmējuma vienkārši nebija. Ārzemnieku pūļi, kas siroja pa valsts  teritoriju vēl gadsimtiem pēc faraonu nāves, gan par šādām niansēm neiedomājās, un sekojošās nāves visi skaidroja tolaik savādāk, nesaistot ar faraonu kapeņu apgānīšanu.

Bet ja skatās vēl par šāda tipa lāstiem, tad ir vēl gadījums, kuru varētu pieminēt un, kas gan liekas vēl nedaudz mistiskāks par Tutanhamona it kā esošo lāstu - Tamerlana kapenes (Timūrs, Timurs, vēl dēvēts arī par Timuru Klibo).

Viņa atdusas vietu atrada 1941. gada 22. jūnijā (tad to arī atvēra). Pēc leģendas bija tā, ka ja viņa pīšļus patraucēs, sāksies liels karš. Tolaik, zinot šo apgalvojumu vai leģendu, tas tomēr netraucēja atvērt kapenes. Arheoloģiskos darbus tolai kvadīja padomju antropologs Mihails Gerasimovs.

1942. gada rudenī kinooperators Maliks Kajumovs, kas piedalījās kapeņu izpētē, ļoti izmisīgi cenšas tikties ar ģenerāli Žukovu. Tikšanās laikā viņš tam lūdz lai pīšļus nogādā atpakaļ kapenēs un netraucē. Tas notiek novembrī - tā paša gada novembrī (1942), kad Staļingradas kaujā iestājas lūzuma punkts. Vai tas saistīts vai nē, grūti teikt, bet tieši sakritības ir vismistiskākās.

Krāpniecības jaunā forma

foto: infosecinstitute.com (c)

Pasaulē ir daudz dažādu veidu, kā notiek krāpšana un labuma iegūšana nelegālā vai arī īsti neētiskā veidā. To ir tik daudz, ka grūti visus uzskaitīt, un ik dienas tiek izdomāts kas jauns. Tā nu arī DarkWeb jeb interneta tumšajā pusē, radies jauns veids, kā apkrāpt tirgotājus. Runa iet par naudas atgriezšanas sistēmu, ko piedāvā teju katrs interneta veikals.

Šīs shēmas mērķis ir online veikali, kas ļoti lojāli piedāvā klientiem atgriezt naudu pilnībā vai daļēji iegādājoties preces. Lieta tāda, ka naudas atgriezšana notiek pēc shēmas, it kā kad tiek iegādāta prece, bet tas faktiski nenotiek. Te iesaistās vairākas puses - online veikals, banka un it kā esošs klients. Ik mēnesi šādā veidā tiekot zaudēti pusmiljons eiro. Tas ir tā, pēc aptuvenām aplēsēm.

Kā tas viss notiek? Viltus pircējs (neeksistējošs) paziņo, ka ir iegādājies preci, kas tā arī nav atnākusi (nav notikusi piegāde). Saskaņā ar online veikalu politiku, šādā gadījumā, ja ir pierādījums tam, ka pirkums tiešām noticis, viņi ir spiesti atgriezt iztērēto naudu klientam. Veikali, ņemot vērā lielo konkurenci, tiešām atgriež naudu lai nezaudētu savu reputāciju un turētu klientu apmierinātības indeksu pēc iespējas augstāku. Viss jau būtu labi, jo viltus pircējs ir viltus pircējs, bet šeit iesaistās kibernoziedznieki, kas par noteiktu cenu piedāvā dokumentus, izdrukas, kas nepieciešamas tam, lai apliecinātu pirkuma esamību.

Šī shēma plašāk aizsākās jau kopš 2017. gada, bet nu jau ieiet stabilā ienākumu veidā dažādiem šo pakalpojumu (viltus krāpniecība un manipulācija ar dokumentiem, izdrukām) sniedzējiem.

Visu šo vairo tas, ka DarkWebā ir simtiem uzņēmumu kuros redzams, ka veikals tik tiešām atgriež naudu par it kā izdarītu (nekad nenotikušu) pirkumu. Daudzi no viltus klientiem šo triku izmēģina atkal un atkal, piedevām, atstāj pozitīvas atsauksmes par veikala naudas atgriezšanas politiku. Izrādās, sava veida labums arī ir veikaliem, tikai par to nākas maksāt augstu cenu.

Atklājot viena veida shēmu, tiek radīta cita, un veikaliem ir arvien grūtāk tikt skaidrībā, bija viltus klients vai nē, jo sistēma ir labi nostrādāta un darbojas. Šādu secinājumu var izdarīt, ja balstās uz to, kādus komentārus un izteikumus atstāj "apmierinātie viltus pircēji".

Viltus čeku izdruka un atskaišu izveide ir tikai viens no soļiem. Pēc drošības speciālistu viedokļa, tās ir tik labā līmenī, ka ilgi nepētot, ir grūti atklāt to, ka tās ir viltus. Tāpat speciālisti lēš, ka šāda veida sistēmas tikai iegūst popularitāti, jo šādā veidā reti kurš veikals ies riskēt ar to, ka oficiāli atzīs savas kļūdas un nespēju saskatīt autentiskus dokumentus, atšķirt tos no labiem viltojumiem. Piedevām, atzīstot to, tas nozīmētu reputācijas zaudēšanu, klientu uzticību un līdz ar to - klientu zaudēšanu un veikala iespējamo slēgšanu.

Reputācija un klienti ir galvenais, un nauda spēlē tikai zemāku nozīmi šajā faktorā. Patīkami vismaz, ka klients beidzot ir augstāks par naudu.

Trumps vēlas nāvessodu narkotirgotājiem

foto: maryknollogc.org (c)

ASV prezidenta Donalda Trampa plāns, kā cīnīties ar narkotirgotājiem ir vienkāršs - nāvessods. Tādā veidā viņš cer mazināt aizliegto vielu izplatību un sodīt tos, kam viegla nauda ir primārais. Šāds solis no Trampa puses ir diezgan radikāls, lieki teikt, bet vai tas jebkādā veidā palīdzēs tikt galā ar narkotiku epidēmiju?

"Izārstēt Ameriku" programmas ietvaros šis ir viens no veidiem, kā to izārstēt. Kutelīgi un vienkārši, bet šaubos vai efektīvi. Protams, radikāli soļi ir jāsper tad, kad to prasa nepieciešamība, bet tādā veidā nāksies novākt lielu daļu valsts iedzīvotāju. Un ekonomiskā situācija rada to, ka vairāk cilvēku pievēršas vieglai, nelegālai, naudas ieguvei. Cīnīties ar ekonomisko situāciju būtu pirmais, nevis censties nocirst nezālei galotni, nedomājot par to, ka vieglas naudas problēma rodas cilvēkos no neizbēgamības fakta. Protams, nav ļaunuma bez labuma - atkarīgos, kam šo vielu lietošana jau ir dziļš pieradums, centīsies ārstēt, ņemot palīgā valstī izstrādātas palīdzības programmas un tās noliekot daudz augstāk par citām.

Viņa administrācija cer šādā veidā ierobežot to cilvēku skaitu, kas centīsies tirgot narkotikas vai nonākt ar tām tuvākā saskarē. Paralēles var vilkt ar Ronalda Reigana kampaņu tālajos 80tajos, kuras sauktis bija "Vienkārši saki NĒ!" (Just Say No).

Ko saka eksperti? Vairums domā, ka šāda veida taktika būs solis atpakaļ un to, ka valdība ar šādiem radikāliem soļiem cietīs neveiksmi. Tāpat daudzi norāda uz to, ka būtu jācīnās nevis ar sīkiem vielu tirgotājiem, bet gan jācenšas nonākt pie sākumavota - to ražotājiem un sākotnējiem izplatītājiem. Ja tieši šī ķēdes sākumposma nebūtu, pārējās nianses arī nebūtu aktuālas.

Lieki teikt, ka nāvessoda izpilde ir diezgan dārgs process, no visiem viedokļiem un aspektiem. Un masveidīga to izpilde būtu diezgan liels sadārdzinājums valsts budžetā, kas jau tā ir pārtērēts simtiem reižu par iespējamo un parādu slogs ik dienas aug un aug.

Runājot par statistiku, šeit piesaucami biedējoši skaitļi. ASV 66% nāves gadījumu, kuros iesaistītas narkotikas, runa iet tieši par smagajām, jeb opiātu tipa narkotikām. Un tieši DarkWeb jeb tumšais interneta tīmeklis ar tur esošajiem nelegālajiem veikaliem, ir vislielākais tīkls, kurā var iegādāties šāda tipa vielas, piedevām, diezgan viegli un lēti. Pēdējos gados vislielākā pircēju aktivitāte bijusi Ohaijo, Ņujorkas, Pensilvānijas un Floridas štatos, bet kopumā no šiem veikaliem preces izsūtītas uz 43 štatiem.

Diez vai nu jau lavīnas efektu var apturēt. Viegla nauda un slepenība vienmēr ir ērti, un cīnīties jau ar izplatītu tīklu ir grūti. Vienu veikalu aizverot, rodas 2 jauni. Kriptovalūtas izskaust - arī pārāk radikāli, tomēr tad nebūtu iespējas norēķināties. Tomēr arī šeit cīnīties nav ērti, jo iespējams, šāds norēķinu veids der ne tikai iedzīvotājiem, bet arī pašai valstij, tāpēc to neaiztiek primāri.

Šaubos vai šāds lēmums nesīs ko labu pašam Trampam un cīņai pret narkotikām. Atjaunot 80to gadu pret-narkotiku karu un kampaņu navjēdzīgi, jo toreiz tas izgāzās un šaubos vai cilvēki ir gājuši tālāk izdomā par aizliegto vielu tirgoņiem.

Skolnieki - narkotirgoņi

foto: newscientist.com (c)

Interneta tumšā puse tikai liekas tumša. Izrādās, ka pat skolnieki ir spējīgi tur uzturēties, izmantot to, lai iegādātos dažādas aizliegtas vielas (psihotropās) un izmantojot kriptovalūtas (BitCoin), norēķināties, saņemt sūtījumu un pēcāk tirgot šīs vielas saviem vienaudžiem. Bizness jaunatnes vidū, kas tā vai citādi ir nelegāls un nāk ar visām likuma sekām.

Vispopulārākās trīs, ko iegādājas skolas vecuma bērni - ekstazī (jeb MDMA), ketamīns un kokaīns.

Izdevums "Mirror" par šo visu veica pētījumu un tā sekas ie diezgan biedējošas, ar tendenci tikai pieaugt. Kāds bērns esot atzinies, ka nedaudz ilgāk par gadu viņš esot nopelnījis aptuveni 7000 britu poundus no tā, ka pārdod narkotikas saviem vienaudžiem. Vistrakākais esot bijis tas, ka no sākuma nekas neliecināja par iespējamiem draudiem - atkarību. Betkā atzinās puika, viņš esot tās ne tikai pārdevis, bet arī pats lietojis. Vecāki par to neko neesot zinājuši un uzzinājuši vien tad, kad populārā naktsklubā viņš pārdozējis ketamīnu.

Pēc pusaudža vārdiem viss esot sācies ar to, ka viņš ieguldījis aptuveni 100 britu poundus kriptovalūtās (BitCoin) un uzsācis narkotiku pirkšanu pārdošanu DarkWeb`ā pēc tā, kā to viņam pastāstījuši viņa vienaudži, kas šajā biznesā jau esot bijuši iepriekš.

Lai vecākiem nerastos aizdomas par to, ar ko viņš nodarbojas, viņš esot vienojies ar skolu, kurā mācījies, ka paciņas, kas domātas viņam, turp pienākot, par 20 britu poundiem tiks atdotas viņam. Līdz ar to, nekādas saistības ar māju un vecākiem nebija. Tā nu viņa pirmie pirkumi bija 3 grami ketamīna (10 britu poundi par gramu) un 3 grami kokaīna (20 britu poundi par gramu).

Neskatoties uz visām niansēm, kas vajadzīgas, lai izmantotu DarkWeb`u, viņš esot viegli ar to visu ticis galā. VPN un Tor interneta pārlūks esot bijis tīrais sīkums. Tāpat arī reitingi, pēc kuriem var izvēlēties preces (vielu) tirgotāju tur esot ļoti labi, jo varot redzēt iepriekšējo pircēju atsauksmes. Tāpat arī forumos tur varot sazināties un apmainīties ar informāciju, ko un kā labāk darīt, no kā izvairīties. Lietotāji esot ļoti draudzīgi un izpalīdzīgi.

Paciņas pienākušas vakuma iepakojumā, visi pirkumi uzrādījušies kā iepirkumi Ebay veikalā. Lai tālāk tirgotu nelegālo produktu viņš izmantojis SnapChat un pēc vajadzības piegādājis preci izmantojot savu divriteni.

Lieki teikt, kādas sekas tas var radīt globāli un lokāli, ja vien sabiedrība un vecāki nepievērš tam visam uzmanību daudz rūpīgāk nekā vajadzētu. Bērna izaugsme, netraucētība attīstībai šeit nav piesaucama. Narkotikas ne pie kā laba nenoved un viegla nauda vienmēr robežojas ar kādu risku - dzīvības, visbiežāk. Ne velti statistika par 2016 gadu ir graujoša, kas norāda, ka no narkotiku lietošana bērnu vidū pieaugusi no 18% līdz 25%, kas pats par sevi jau ir ļoti biedējošs cipars un tendence.