Nedaudz par monētām #2

Iepriekšējais raksts: spied šeit

Naudas viltošana, kā izrādās, arīdzan nav nekas jauns. Vikingu apmetnē viņi atrada monētu, kas uzreiz tika saistīta ar arābu valstīs radītajām. Tās vecums tika datēts kā aptuveni tūkstots gadus veca. Pie izpētes tika secināts, ka tā ir sudraba, bet nedaudz vēlāk, tai nonākot zem rentgena stariem, nācās tās sastāvu krasi mainīt. Izrādās, ka sudrabs tajā ir tikai pārklājumā, bet izgatavota tā ir no... vara. Lielisks viltojums, par kura esamību tālaika tirgotāji, domājams, neko nenojauta. Pēc ekspertu viedokļa - viens no labākajiem šīs monētas viltojumiem, kas atrasts.

Kas saistās ar to, kādus attēlus atveidot uz monētām, tad arī šeit ir ļoti daudz dažādu tēmu. Nav tā, ka visas monētas un tur redzamie simboli, ir ļoti ieturēti. Piemēram, 1921. gadā tika izlaista 25 feniņi uz kurām attēlota ragana. Monēta netika izlaista nejauši vai kā joks, bet gan ar diezgan lielu vēsturi. Lieta tāda, ka Garcas kalnu apkaimē ir ļoti daudz mežu, biezu mežu, un apkārtnē klīst daudz leģendu un nostāstu par un ap raganām. Brokenas smaile savulaik bija visaugstākā vieta ziemeļaustrumvācijas apkārtnē (1142 metri). Un šo vietu vienmēr ir saistījuši kā raganu pulcēšanās punktu.

1820. gados iebraucamās vietas īpašnieks šai vietā bija kāds kungs vārdā Rūdolfs Šadē. Viņš bija izmanīgs biznesmenis jau tolaik un visādos veidos centās pievilināt vairāk klientu. Tā viņš tipogrāfijā pasūtīja banknošu sēriju ar četriem dažādiem nomināliem uz tām. Tā varēja tikt izmantota un lietota tikai šai vietā, viņa iebraucamajā sētā (mūsdienās tur ir viesnīca un kalnu atpūtas komplekss). Viņš centās parādīt to, ka ir patriots un vietējās apkaimes vēstures cienītājs, ko centās nodot arī apmeklētājiem. Tāpēc uz naudas zīmēm tika izmantotas ainas no Gētes "Fausta". Spilgtos toņos esošās banknotes atspoguļoja burvjus, kas steidzās uz šabašu, kā arī Faustu, kas kopā ar Mefistoteli danco burvju ielenkumā. Iespaidīgs veids, kā popularizēt savu biznesu un vairot uzmanību vēsturei. Un ticiet vai nē, tas tolaik nostrādāja un vēsture nonākot līdz mūsdienām, arvien vilina cilvēkus turp... iegūt kaut daļiņu tās agrākās auras, kas tolaik tur bija.

Vācijas apkaime vēsturiski tagad ir pazīstama ar dažādiem noslēpumainiem un nestandarta lēmumiem monētu (un notikumu) sakarā. Citviet šai pat apkaimē tika izlaistas naudas vienības ar uz tām attēlotu tā saukto "mežonīgo cilvēku". Vienā rokā tam ir vāle, bet ar otrā rokā viņš tur ar saknēm izrautu egles stumbru. Viss tas tikai tāpēc, ka savulaik viens no šiem īpatņiem esot ticis noķerts un nodots valsts pārziņā. Tomēr "meža vecis" ilgi nav pacietis nebrīvi un, ja ticēt nostāstiem, nomiris brīvības alku ierobežots.

Te ir daudz dažādu leģendu un nostāstu un vēl viens no tiem vēsta par to, ka jau kopš senseniem laikiem šī kalna apkaime ir kara vieta divām savstarpēji naidīgām rasēm - rūķiem un milžiem.

Varētu domāt, ka šāda tendence - kalt monētas un printēt naudu ar mistiskām radībām uz tām, nākusi tikai iedzīvošanās pēc. Nebūt nē. Fantastiskas būtnes atainot uz naudas nākusi no senatnes jau. Jau V-IV gadsimtā pirms mūsu ēras Pisandijā (kalnu apvidus Mazāzijā) izlaida sudraba monētas, kas svēra ne vairāk kā vienu gramu. Uz tām bija iekalts medūzas apveids.

Ja rūpīgāk sāk pētīt monētu vēsturi un uz tām esošās radības, tad dažādības šeit ir daudz. Ir monētas ar dažādiem mošķiem, dažādiem nelabajiem un visādiem citiem radījumiem, kas nu mūsdienās uz naudas vairs netiks likti, dažādu iemeslu pēc. Puscilvēks - pusvērsis, kas galīgi nav pielīdzināms Minotauram ir viens no pašiem spilgtākajiem, jo vizuāli ar Minosas mitoloģiju nesaskan galīgi, tomēr ir savulaik nonācis uz monētas atveidojuma. Atšķirība ir pavisam liela - ja Minotaurs bija ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, tad šis, otrais, ir ūdens dievība, kam ir vērša ķermenis un bārdaina vīrieša galva. Līdz ar to nākas secināt, ka šādā veidā, iespējams, cilvēki piedeva nozīmi tam, kam viņi ticēja un no kā baidījās, ko pielūdza, uzskatāmi to ieviešot ne tikai reliģijā, mistikā, bet arī ikdienā, kā atgādinājumu tam, ka virs viņiem ir kāds, kas pārāks par tiem, no kā jābaidās, kas jāpielūdz, kam jātic neprasot par tā reālo eksistenci, kā to darītu mūsdienu cilvēks.

Atskatoties uz monētu vēsturi un naudas ietekmi skaidrs ir viens - tās katrā laika posmā pielīdzina arvien stingrākiem mēriem un brīvdomība izpaliek. Ir standarti, kas jāīsteno ražojot tās un dažādas normas, kas jāievēro, lai tās varētu tikt pieņemtas apgrozībā un tikt izmantotas kā norēķinu līdzeklis. Tomēr, vēsturē skatoties, cilvēks pret naudu izturējās daudz mazāk svarīgi nekā mūsdienās. Nauda bija gan kā norēķinu līdzeklis, gan arī kā atšķirības zīme konkrētai vietai. Un individuālisms, tomēr laikam bija kas svarīgāks senajiem cilvēkiem, daudz svarīgāks nekā vienota valūta visur bez jebkādas rozīnītes uz tās!