Nedaudz par monētām #1

foto: wikipedia.org (c)

Nauda. Monētas. Zelts. Tas viss tiek saistīts ar labklājību. Tik ierastas lietas, bet reti kad nākas aizdomāties par to, kā tās cēlušās. Nu tieši, kāpēc monētas ir apaļas? Mūsdienās ir tikai apaļas monētas, lai gan cilvēce savos pirmsākumos nebūt ne vienmēr izmantoa apaļas monētas. To forma ir mainījusies līdz ar laiku, gadsimtiem, idejām un dažādiem valdošo aprindu untumiem. Tomēr, kā tad tā, ka esam nonākuši tieši līdz šai, liekas, ērtajai, formai?

Carolīnas salu arhipelāgā ir viena saliņa, kas saucas Jap (Yap). Tur par maksāšanas līdzekli tiek izmantoti lieli akmens diski, ko sauc par Rei (citkārt arī Fei). Tie ir milzīgi akmens diski, kuru kopskaits ciematā ir aptuveni seši līdz septiņi tūkstoši. Šī maksāšanas sistēma un tā sakot, "akmens nauda" tika lietota gadsimtiem ilgi. No apgrozības tā izgāja tikai pagājušā gadsimta 20tos gados (aptuveni 1920, konkretizācijai). Tomēr gadsimtiem ilgā uzticība šai naudai ir saglabājusies citā formā - labākā dāvana, kā saka vietējie, ir vecā nauda. Problēma vien tāda, ka ar to ir divas iespējas kā rīkoties - atstāt veco naudu (akmens disku), kur tas ir, vai arī aiztransportēt to līdz savai mājai, būdai. Liekas, nieks vien ir, bet nekā - dažas no naudas monētām ir pat trīs metrus diametrā.

Nevarēju vien atrast to, vai izmēram ir kāda saistība arīdzan ar to vērtību, bet domājams, ka tā varētu būt. Lai gan kas to zin kā vien vietējie.

Tas ir viens no daudziem monētu un naudas veidiem. Pasaules vēsturē ir daudz dažādu veidu un priekšmetu, kas var tikt izmantots par naudu, maksāšanas veidu. Tā piemēram, Okeānijā, Āfrikā un Dienvidamerikas reģionos, šur tur, savulaik par norēķinu veidu tika izmantotas molusku čaulas. Lai arī šeit par svaru nevar teikt, ka naudu būtu grūti pārvietot, tomēr ir atkal cita problēma - to vērtība. Vienas čaulas vērtība bija ļoti maza, kas nozīmēja, ka tās vajadzēja daudz, lai veiktu kādu pirkumu. Tā nu tās tika vērtas uz auklām, krātas maisos, un tad ar visu šo lielo masu - uz veikalu. Interesanti, ekstravaganti, bet tomēr, jāsaka, diezgan neērti. Lai gan nav ļaunuma bez labuma - spota zāles apmeklējums pēc iešanas uz veikalu vairs nav vajadzīgs, ja tiek veikti lieli iepirkumi.

Ķīnā ļoti ilgu laiku tika izmantotas ovālas bronzas monētas. To vidusdaļā bija kvadrātveida caurums. Šo īpašību Ķīnas nauda saglabāja gandrīz divus tūkstošus gadu (kvadrātu vidū). Tam bija tīri praktisks pielietojums - caur šo kvadrātveida caurumu tās savija uz diega un tādejādi nevajadzēja ne maku, ne arī maisu, lai to nēsātu līdzi.

Tāpat savulaik arī monētas Ķīnā (aptuveni pirmais gadu tūkstotis mūsu ērā, veidotas no bronzas) bija vēl savdabīgākas - to formās bija naži, zvaniņi, zivis un citi sadzīvē izmantojami priekšmeti, lietas. Daudz vērtīgākas tolaik bija monētas, kas atveidoja mūzikas instrumentus. Skaisti un nesajaucami praktiski, vai ne?

Šo formu īpatnībai ir vēl viena iezīme, kas mums, eiropiešiem, nebūt neliekas sakarīga - forma nozīmē to nominālu jeb vērtību. Tā mazākizglītotie nevarēja sajaukt to vērtību, jo zināja un iegaumēja vizuāli to vērtību. Lasīt nebija nepieciešamības, un daudziem tas ir vēl mūsdien, jo lasīšana esot nepraktiska ikdienai.... nez kāpēc.

foto: deviantart.com

Laikam ejot cilvēks saprata vienu praktisku iezīmi - nestandarta monētas, lai arī izskatās daudz savdabīgāk, ir daudz nepraktiskākas par apaļām: apaļās ir draudzīgākas lietošanā, kamēr, piemēram, kvadrātveida monētas bojā makus, kabatas un var arī pat radīt brūves uz rokām/pirkstiem. Piedevām, apaļas formas monētas izgatavot ir daudz lētāk, nekā, piemēram, septiņstūru 50 pensus (Lielbritānijā izmantojama monēta arvien).

Savu iezīmi monētu izplatībā Eiropā atstājis arī Napoleons. 1804. gadā viņš ievieš 5 franku monētas. To izmērs bija diezgan liels un arī svars - pienācīgs. Grūti teikt, vai šo abu iemeslu pēc vai kāda cita, Francijas toreizējie iedzīvotāji nevēlējās šo naudu lietot. Tā nu Napoleons izdomāja viltīgu, bet ļoti efektīvu plānu - uz vienas no monētām viņš lika uzlikt nominālu - 5 miljoni franku. To uzzinot, franči momentā, tā sakot, izgrāba naudu no bankām. Visticamākais, cerībā iegūt šo monētu. Neviens tā arī nezin teikt, vai šāda monēta tika izgatavota vai nē, jo vēl līdz šim brīdim, neviens arī nav ieradies bankā lai to samainītu. Tomēr, vēsturnieki domā, ka "jā", jo kā gan varētu neticēt Napoleona vārdam.

Ne mazāk fantastisks atklājums savulaik tika izdarīts arī Ēģiptē, aptuveni jūdzi (~ 1.69 km) no Tutanhamona piramīdas, Valdnieku ielejā. Tur tika atrasta monēta, uz kuras skaidri redzama tā pati mistiskā seja, kāda 1975. gadā amerikāņu kosmosa kuģis "Viking" nofotografēja uz Marsa. Vai drīkstētu vilkt paralēles, ka aptuveni 4000 gadus agrāk uz Zemes bijuši citplanētiešu viesi, kas atstājuši savu naudu? Pērkot kaut ko... bet ko? Iespējams, tā ir laba fikcija, bet iespējams, atbildes šeit nebūs nekad, skaidras un pamatotas. Tomēr, fakts ir un paliek fakts.
Šo monētu pēcāk nodeva izpētei, sīkai un rūpīgai. Tika atklāts, ka tā izdota laika posmā, kad valdījis faraons Amenhoteps I (1525. - 1504. gads pirms mūsu ēras). Uz monētas sāniem atstātas dažādas mistikas zīmes. Uzņēmumi tika izsūtīti visiem speciālistiem, kas varētu sniegt kaut jebkādu atbildi, kas tur rakstīts. Tomēr nekādas nojausmas par tur esošo informāciju, to jēgu, nevienam tā arī neradās, pat ne aptuveni.

foto: http://oldestcoins.reidgold.com

Pirmās zelta monētas parādījās pirms aptuveni diviem ar pus tūkstošiem gadu - Lidijā, vergturu valstī, kas atradās Mazās Āzijas rietumu daļā (jeb vienkāršāk sakot - mūsdienu Turcijā). Tolaik šī valsts tirgojās ar Grieķiju un austrumos esošajām "valstīm". Uz monētas tika atveidota skrienoša lapsa - Bassarejs, kas tolaik bija augstākais dievs Lidijā. Pēc tam, kad Lidiju iekaroja persiešu valdnieks Kīrs, šāda tipa monētas sāka kalt arī citviet Tuvējo un Vidējo austumu valstīs. Vispopulārākās kļuva monētas uz kurām redzams Persijas valdnieks Darija I, kas šauj no loka.

Laiks gājis uz priekšu, bet neko jaunu un daudz praktiskāku mēs neesam izdomājuši. Mainās metāli, monētu nomināls, atveidojumi uz tām, bet tās arvien paliek tādas pašas - skanošas un norēķinu veids. To dažādā vēsture un izcelsme jau gadiem apaug ar leģendām. Tomēr, tiem kas tās kolekcionē, tās arvien saistās ar ko citādāku, īpatnējāku, jo aiz katras no tām ir vesels stāsts, vēsture un daudz neatbildētu jautājumu.

Otrā daļa par monētām - nedaudz vēlāk.