Mīti par komētām

foto: mshanken.com

Komētas ir skaistas debesu ceļotājas, vai ceļotāji... grūti teikt. Laikam jāvadās no vispārinājuma, nepiesaistot tās nevienam no dzimumiem, tā būtu ērtāk. Ir daudzi mīti, kas saistās ar tām un ap tām. Par dažiem no tiem varēšu pastāstīt sīkāk.

• Senatnē komētu parādīšanās tika saistīta ar dažādām māņticībām un pareģojumiem, kas neko labu beigu beigās nenesa. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Romas imperators Nerons, kurš Galileja komētas parādīšanos tulkoja kā savu drīzu bojāeju un... lika nogalināt visus savus iespējamos pēcnācējus. Vēl var pieminēt pāvestu Kalikstu III, kurš komētu uzskatīja par sātanu, un centās to visādi izslēgt... no baznīcas... jā, tieši tā, komētu izslēgt no kristietības. Ir arī tie, kas komētas parādīšanos tulkoja labvēlīgi. Tā piemēram, Viljams Iekarotājs Galileja komētas parādīšanos 1066. gadā uzskatīja par zīmi, tā sakot, no augšas, burtiski, un domāja, ka tādejādi tiek parādīts tas, ka viņa karadarbība būs sekmīga. Vadoties no tā, viņš iebruka Anglijas teritorijā. Tuvāk mūsdienām cilvēki palika nedaudz, nedaudz prātīgāki. 1909. gadā radās teorija, ka komēta, pietuvosies Zemei un uzsprāgs, aiz sevis atstājot "jautrās gāzes" mākoni. Daudzi to uztvēra burtiski un noticēja šai... teorijai, jo gadu vēlāk Eiropā un arī ASV aizsākās diezgan būtisks "tusiņu" laiks, grandiozu tusiņu laiks. Sprādziens nenotika, visi palika dzīvi un... veseli, bet izpriecas turpinājās uz urrā. Patīkamas māņticības, ne?
• Kosmosā komētas kustības ātrums samazinās, piedevām ļoti. Tie var būt daži simti, pat daži desmiti metru sekundē. Jo tā nonāk tuvāk zvaigznei (Saulei), jo tās ātrums pieaug. Tuvākos izmēros runājot - par Sauli, tas ir tā, ka ja tālā kosmosā pa savu orbītu komēta kustas kā gliemezis, tad Saules tuvumā tās ātrums jau ir ap 40 kilometriem sekundē. Lai kā negribētos piesaukt loģiku, bet grūti bez tās: ja komēta kustēsies ļoti lēnu, Saules gravitācija to pievilks un tā aizies bojā/izzudīs.
• Arī komētām ir ierobežots dzīves cikls. Iik reizi palidojot garām kādai zvaigznei, piemēram, Saulei, tā zaudē daļu no savas masas. Beigu beigās, šāda apriņķošana samazina tās izmērus ļoti būtiski un jo biežāka apriņķošana, jo tā paliek arvien mazāka un mazāka un var gadīties, ka tā vairs neatgriežas vai arī esot tās tuvumā, vienkārši eksplodē. Šo un vēl daudzu faktoru pēc, ir ļoti grūti konkrēti pateikt, cik ilgs būs konkrētas komētas dzīves cikls. Bet acis tās priecē ļoti, ne tā!?
• Komētu atklāšana un pamanīšana nebūt nav viegla. Tiek lēsts, ka vien mūsu Saules sistēmā to skaits var būt vairāk imiljoni. Grūti teikt, jo novērotas tiek lielākās, potenciāli bīstamākās mūsu planētai, bet arī to novērošana daudzkārt tiek apgrūtināta dažādu aspektu pēc, kas notiek kosmosā un kurus mēs ietekmēt nekādīgi nevaram.
• Iespējams, ka tieši komētas atnesa uz Zemi dzīvību. Par pamatu šādam apgalvojumam ir kosmiskās zondes iegūtie dati no komētas Wild 2 jau 2009. gadā. Komētas astē esošo daļiņu analīze parādīja, ka tās sastāvā ir glitīns (aminoskābe). To uzskata par būtisku faktoru olbaltumtipa dzīvības pastāvēšanai. Ja tā, tad tieši komētas ir tās, kas uz Zemi nogādāja gandrīz 10 triljonus kilogramu materiāla, lai vēlāk šeit varētu veidoties dzīvības dažādās formas. Papildus šai teorijai vēl nāca atklājums 2011. gadā, kurā tika noskaidrots, ka ūdens, kāds atrodams komētu sastāvā pēc ķīmiskās analīzes (jeb sastāva) ir burtiski identisks tam, kāds sastopams Zemes okeānos. Ja tā, tad tieši komētas uz Zemi nesa gan ūdeni, gan dažādas oblaltumvielas, to pirmatnējos veidos un sekmēja dzīvības rašanos.
• Komētu pašaizsardzība arīdzan ir viens būtisks faktors, kuru nu jau ņem vērā, būvējot zondes, kas paredzētas, lai pietuvinātos tām. 1980tos gados Galileja komētas apciemojumu sagaidīja vairākas zondes - gan padomju Vega, gan Eiropas kosmosa aģentūras (Giotto) gan arī divas japāņu zondes. Kolīdz tās pietuvojās komētai līdz atzīmei 10 tūkstoši kilometru, tās nonāca burtiski kara laukā - mikrodaļiņu uzbrukums turpinājās nepārtraukti (aste). Giotto paspēja pietuvināties komētai 660 kilometru attālumā līdz tika iznīcināts pilnībā. Padomju zondēm veicās nedaudz labāk, bet japāņu zondes vispār nespēja pietuvināties komētai tik tuvu, lai iegūtu kaut kaut kādus datus. Šie gadījumi kalpoja par labu mācību inženieriem un nākotnes projektiem. Nākamā zonde - Stardust, kuras mērķis bija pēc iespējas sīkāk izpētīt komētu Wild 2, tika aprīkota ar keramiskajām bruņām. Tieši pateicoties bruņām, Stardust spēja pietuvoties komētai līdz 250 kilometru attālumam. 
• Komētām ir divas astes - viena vērsta uz zvaigznes (Saules) pusi un otra - kustības pretējā virzienā. Jonizētā gāze komētas "priekšgala astei" arī sastāv no putekļu daļiņām. Tiek lēsts, ka šīs priekšpuses astes garums, kas stiepjas uz zvaigznes pusi, garums ir sešas reizes lielāks par aizmugures astes izmēriem. Aizmugures aste jeb īstā aste, kā to saprotam mēs, putekļu daļiņas spēj atstāt aiz sevis pat simtiem miljonu kilometru garā ceļā.
• Komētas kodols sastāv no sasaluša sniega,ledus un dažādiem akmeņiem. Tas vienkārši izsakoties. Parasti kodola diametrs nepārsniedz 15 kilometrus. Komētas, atšķirībā no planētām un zvaigznēm, nav pareizes formas (sfēra), jo to masa ir pārāk niecīga lai tās gravitācija to spētu pārveidot par sfēru (sfēra ir visierastākā forma kosmosā). Komētas kodols tiek uzskatīts par vistumšāko kosmisko objektu, jo tā atstaro tikai ap 4% saules gaismas.
• Komētām ir pašām sava atmosfēra. Nelielais mākonis, kurā tā ietīta savā kustībā ir putekļu, gāzu un tvaiku veidojums. Kolīdz tās pietuvojas Saulei, ledus tās dzīlēs sāk kust un pārvēršas gāzē. Tas veido brīvu atmosfēru, kas savos izmēros var sasniegt tiešām kolosālus apmērus, kamēr kopējā tās (atmosfēras) masas ir niecīga. Piemēram var minēt Holmsa komētu, kuras vizuālās atmosfēras diametrs 2007. gadā sasniedza 1 400 000 kilometru (mūsu Saules diametrs ir 1 392 000 kilometri). Tieši šīs īpatnības pēc šo kometu varēja novērot bez teleskopiem vai speciālas tehnikas, lai gan tā atradās Perseja zvaigznājā.
• Komētas cilvēki novēro jau tūkstošiem gadu. Pats termins komētēs (matainais) esot radies ap piekto gadsimtu pirms mūsu ēras. Tieši tā grieķu toreizējie zinātnieki un filozofi sāka dēvēt debesu ķermeņus kurus tiem nācās novērot. Visbiežāk novērotais un tā sakot, vispopulārākais - Galileja komēta (tolaik, visticamākais, izmantots cits nosaukums). Viņu var novērot ļoti periodiski - aptuveni ik pa 76 gadiem. Nākamo reizi Galileja komēta mūs apciemos 2061. gadā.
• Komētas var sadurties ar Zemi un visticamākais, reiz sensensen atpakaļ, tas tā arī notika. Pētnieki sliecas domāt, ka aptuveni 28 miljonus gadus agrāk Zemē ietriecās komēta. Tās paliekas 1996. gadā atrada Sahāras tuksnesī. Toreiz tika atrasts arī dīvains minerāls, kurš pēc savas struktūras atgādināja vairāk tumšos dimantus. Nodēvēja to par Ipatiju (Ipatija bija zinātniece, seiviete, grieķu izcelsmes, kas dzīvoja Aleksandijā laika posmā no 370.-415. gadiem). Pēc ilgiem pētījumiem tika secināts, ka Ipatija tik tiešām ir komētas kodols. Tieši šī katastrofa agrāk radījusi daudz un dažādu dabisko stiklu paliekas Lībijas tuksnesī. Lieki teikt, ka stikls un stikla tipa izstrādājumi, paliekas, rodas tikai pie ļoti augstām temperatūrām, kuras tuksnesī, lai nu kā, dabiskos apstākļos (Saules temperatūra) rasties nevar.