Marsa apguves iespējas

foto: wikipedia.org

ASV prezidents Džordžs Bušs savulaik nāca klajā ar ļoti tālejošiem plāniem saistībā ar Marsu. Ambīciozais projekts paredz arī pilotējamu lidojumu turp (bet vai atpakaļ - noteikti nē). Pēc šī detalizēti ieskicētā plāna līdz 2030. gadam ir jāveic visi sagatavošanās darbi, tajā skaitā zinātniski pētnieciskais darbs, konstrukciju izstrāde un sagatavošana, nesējraķetes sagatavošana, paša kosmiskā kuģa, kā arī pilotējamā moduļa izstrāde. Pāris vārdos aprakstot šo visu, grūti aizdomāties par darbu apjomu, kas tajā visā jāiegulda un izmaksām. Tomēr, kosmosa apguve notiek un to apturēt neviens nevēlas. ASV jau tāpat ir ieguldījusi milzīgus līdzekļus Marsa izpētei un robotizētas izpētes tehnikas nosūtīšanai turp. Tolaik kas Bušs jaunākais tā sakot, prezentēja šo ideju-plānu, viss izskatījās cerīgi, bet gadiem ejot, cilvēce saprata, ka tomēr apgūt it kā netālu planētu nebūt nav tik vienkārši, viegli un lēti. Ir daudz traucējošu un daudz neparedzamu faktoru, ar kuriem cilvēks, tehnika, var saskarties ceļā turp un jau esot tuvmā vai pat uz Marsa.

Protams, arī Padomju savienības plānos jau izsenis Marss ir bijis kā viens no apguves punktiem. Marsa apceres domas Padomijā aizsākās jau pagājušā gadsimta 60tos gados, kad 1964. gadā Koroļovs Hruščovam piedāvāja projektu ekspedīcijai uz Marsu. Nevar vainot tālaika cilvēku ambīcijas, jo tās vienmēr ir visiem bijušas augstas, bet tehnoloģiskais faktors no augstumiem cilvēku nolaida atpakaļ uz Zemes, tā to pierāda vēsture, jo arvien neviens uz Marsa vēl nav izkāpis.

Toreizējais projekts bija tiešām grandiozs - nesējraķete H-1 nogādā uz Marsa divus, iespējams pat trīs, cilvēkus. Tolaik cilvēki sapņoja grandiozāk un plāns paredzēja arī kosmosa pirmatklājējus nogādāt atpakaļ uz Zemes. Kā alternatīva bija patstāvīgas bāzes vietas izveide uz Marsa. Abas ieceres bija labas, īstenojamas, vismaz tā likās tā laika cilvēkam.

Spiegošana un izpēte valstu (ASV un PSRS) starpā nobremzēja PSRS projektu, jo ASV ieguldīja Apollo programmā tādus līdzekļus, kas vairākkārt pārsniedza PSRS budžetu šajā jomā. Hruščovs tolaik esot ne pajokam sadusmojies, uzsitis kulaku galdā un aizliedzis Koroļovam nodarboties ar Marsa projektu, liekot visus spēkus ieguldīt Mēness apguves programmas īstenošanā. Laikam jau šī plānu maiņa atstāja lielu iespaidu uz visu PSRS toreizējo kosmosa programmu, jo pārslēgties no viena projekta un pielāgot tehniku otram, bija pagrūti. Tā PSRS zaudēja Mēness apguves sacīkstes, kolīdz 1969. gadā ASV kosmonauti izkāpa uz Mēness. Nākamais PSRS vadonis - Brežņevs nolēma nepieļaut priekšgājēja kļūdas un centās īstenot tuvējā kosmosa apguvi ar zondēm, visus padomijas kosmonautikas spēkus virzot uz projektu "Dimants", kas savā būtībā bija vairāk uz militāro, nevis civilo, orientēts plāns.

Grūti teikt, kā būtu Koroļovam gājis, ja viņam ļautu īstenot Marsa projektu. Skaidrs vien tas, ka viņam šī ideja radās jau 1960. gādā, un pēc plāna Marsa apguvei vajadzēja īstenoties jau 1976. gadā. Ja vien... ja vien. 1976. gadā tad, tīri teorētiski, pēc plāna uz Marsa būtu izkāpis cilvēks. Visas skices, plāni, aprēķini bija ļoti rūpīgi un detalizēti, kas varēja garantēt arī izdošanos. Iespējams. Kā nu būtu bijis, grūti teikt. Koroļovs savos plānos arī aptvēra tādas nianses kā Mēness kolonizāciju un patstāvīgas bāzes izveidi tur, Marsa pavadoņu Deimosa un Fobosa apguvi. Plāni tik tiešām bija grandiozi, bet acīmredzamā aukstā kara ietekme izdarīja savu.

Pēc sakāves Mēness sacīkstēs, PSRS ilgi nevarēja atgūties. Jā, bija daudz dažādu veiksmīgu lidojumu uz Mēnesi, lai iegūtu grunts paraugus - zondes arī atgriezās ar tiem; bija arī īstenoti tādi projekti kā "Burāns" un "Mir", bet patiesībā, ir daudz arī tādu projektu, kas beidzās nesekmīgi. Marsa sakarā vien aptuveni 20 projekti beidzās nesekmīgi. Pēdējie smagākie triecieni Krievijas kosmosa apguves programmas ietvaros bija divu automatizēto starpplanētu staciju pazaudēšana - "Mars-96" un "Fobos grunt".

NASA kopīgi ar EKA (Eiropas Kosmosa Aģentūra) cenšas īstenot projektu "Eksomarss" (Exomars), kas ir diezgan grandiozs projekts ar vairākpakāpju secību. 2016. gadā uz Marsu tika nosūtīta orbitālā  zonde "Šiaparelli" (Schiaparelli), plāna otrajā fāzē 2018. gadā turp tiks nosūtīts robotizētais izpētes aparāts "Exomars Rover".

Kā redzam, plāni šodien ir daudz piezemētāki gan ASV, gan Krievijas izteikumos. Protams, šie ir tikai oficiālie plāni, bet tāpat - vairs nav tā mēroga, kāds tas bija pagājušajā gadsimtā, kad cilvēki sapņoja vērienīgi. Iespējams, zināšanas un saprastie fakti pēdējos 50 gados devuši savu - piezemētību un vēlmi īstenot nedaudz, bet īstenot, nevis projektu atcelt vai nosūtīt metāllūžņos. Tomēr, apguve notiek, kaut maziem soļiem, bet notiek. Ir tak teiciens, ka jebkurš ilgs, garš ceļojums sākas ar pirmo soli - kaut vai maziņu, bet soli.