Kā izskaidrot pašaizdegšanos?

foto: hongkiat.com

Pats formulējums "pašaizdegšanās"jau vien ir diezgan mistisks, jo kā gan cilvēks, kas sastāv no vairāk kā 70% ūdens, kas degšanu izslēdz kā tādu. Tomēr, ir dokumentēti daudzi gadījumi, vairāk uz mistiskās robežas, kad cilvēks izkūp burtiski gaisā. Paliek vien kādas ķermeņa daļas, piedevām, blakus degošajam ķermenim esoši viegli uzliesmojuši priekšmeti paliek uguns neskarti. Kā tā? Lūk, šis un tas par šo tēmu.

1993. gada 6. decembris, Minska. Kādā dauddzīvokļu mājā tās iedzīvotāji ievēroja, ka sienas un grīdas paliek karstas. Sapratuši, ka stāvu zemāk ir ugunsgrēks, devās apskatīties, pie reizes laicīgi jau izsaucot ugunsdzēsējus. Notikuma vietā ieradās ugunsdzēsēji, bet arī tie nedaudz apmulsa: dzīvoklī, par kuru bija aizdomas, ka tas deg, nekas par ugunsgrēku neliecina - nav ne dūmu ne arī kaut kādu skaņu, kas liecinātu par vispār kaut kādu aktivitāti aiz durvīm. Uzlaužot durvis - arvien nekādu pazīmju par uguns klātbūtni. Ieejot virtuvē viņi ieraudzīja dzīvokļa īpašnieci, jeb precīzāk to, kas no viņas bija palicis pāri - pelnu kaudzīte un kājas, kas starp citu, liesmās nebija cietušas....

Vecākais ugunsdzēsības inspektors ar šādu situāciju saskārās pirmo reizi, jo, pirmkārt, ķermenis bija sadedzis pilnībā, bet kājas - pat nebija apdegušas; otrkārt - apkārt esošie priekšmeti, kas sadegtu vispirms, bija pilnīgi neskarti. Apkārt cietušajai nebija nekādu pazīmju, kas varēja izraisīt aizdegšanos: gāzes plīts ieslēgta, cigarešu izsmēķu nekur nebija, elektrības vadi veseli. Aizdegšanās iemeslu loģiski izskaidrot neizdevās.

Speciālisti, kas dodas uz ugunsgrēka vietu, parasti novēro vienotu ainu - melni griesti un sienas, pussadegušas mēbeles. Šeit neko tādu nevarēja novērot. Patiesībā, pats ugunsgrēks norisinājās vien viena kvadrātmetra lielā platībā, un tā vien liekas, ka uguns izplatības robežas bija mistiski noteiktas, jo uguns ietekme, ne arī darbība, nebija izgājusi no noteiktā apgabala. Pat kalendārs, kas bija virs sadegušās saimnieces galvas, palika neskarts. Sadega tikai viņas ķermenis un krēsla sēžamā daļa. Nekas cits, pilnīgi nekas cits. Pat kājas, kā jau minēts, atrodoties ārpus kaut kāda mistiskā apļa, palika neskartas. Kas vēl būtiski tad kājas bija kā norautas, nevis vienviet pārogļojušās, kā tam vajadzētu būt pie tik lielas temperatūras un vispārējām loģiskām sakarībām.

Parastā ugunsgrēkā liesmas temperatūra, pēc speciālistu aprēķiniem, parasti sasniedz ap 1000 grādu pēc Celsija skalas. Šī temperatūra nav pietiekami liela, lai sadedzinātu visu iedzīvi, pilnībā, atstājot vien pelnu kaudzīti. Kas saistās ar cilvēku, tad mūsu ķermenis šādā nelaimē nesadeg, jo temperatūra ir tomēr par mazu. Grūti teikt, kā tagad krematorijā, bet tolaik krematorijā nevarēja sadedzināt par kaulus, neskatoties uz to, ka tur temperatūra sasniedz atzīmi2000 grādu pēc Celsija skalas. Lai cilvēka ķermeni sadedzinātu pilnībā, un sadegtu arī kauli, paliekot vien par pelnu kaudzīti, nepieciešama temperatūra, kas sasniedz aptuveni 5000 grādus pēc Celsija skalas.

Šim konkrētam gadījumam, kā arī simtiem tam līdzīgo, neviens speciālists loģisku izskaidrojumu nav varējis sniegt ne tolaik, ne arī mūsdienās. Un šādi gadījumi notiek arvien. Sava veida skaidrojumu šai "spontānajai pašaizdegšanās" mistikai var tikai izteikt minējumu veidā. Ideja ir tāda, ka ja nav acīmredzamu faktoru, kas ārēji izsauc aizdegšanos, tad vaina ir pašā cilvēkā. Bet tas ir diezgan muļķīgi un absurdi no citiem aspektiem, jo tas, kas sastāv no 70% un vairāk ūdens, degt nevar nekādā veidā. Ir bijuši mēģinājumi skaidrot to ar ilglaicīgu alkohola lietošanu, konservantu uzkrāšanu organismā, bet arī šīs teorijas paliek tikai kā teorijas, jo būtisku faktu tām par labu, nav.

Brazīlijā, 1991. gadā, pludmalē pēkšņi un negaidīti aizdegās kāda jauna sieviete. Kā vēlāk teica aculiecinieki, tad liesmas parādījās pēkšņi un no nekurienes. Neskatoties uz to, ka līdzās bija lērums ūdens un cilvēku, neviens glābt viņu nepaspēja. Viņa sadega pāris minūšu laikā. Vēlākā izmeklēšana nekādus rezultātus nesniedza un skaidrojums tā arī palika... nekāds.

Dokumentēti ir daudz gadījumi, un tie visi ir līdzīgi viens otram - viss notiek pēķšņi, acumirklī un lai arī kas ir blakus, cilvēku glābt neizdodas. Līdzās esošie priekšmeti, mantas, paliek uguns neskartas. Speciālistiem laika gaitā ir izveidojusies vēl kāda interesanta teorija kāpēc notiek spontānā pašaizdegšanās. Skaidrojums ir... uz robežas ar mistisko. Katra cilvēka šūna veic diezgan sarežģītus oksidēšanās procesus, kas savā būtībā ir aukstā kodolsintēze. Tas savukārt nozīmē to, ka katra šūna savā veidā ir atomelektrostacija (mikroizmēros), kas dažādu apstākļu pēc var radīt situāciju, kad šūnā esošais kodols atbrīvo visu šūnā uzkrāto enerģiju (faktiski - atombumbas sprādziens mazos mērogos, šūnu līmenī). Kolīdz vienā no šūnām notiek šāda veida nobīde, notiek ķēdes reakcija visa organisma mērogos un... milzīgs enerģijas daudzums rada liesmas, kas nāk no ķermeņa iekšpuses un nevar tikt apdzēstas ne ar kādiem līdzekļiem (5000 grādu pēc Celsija skalas).

Ir arī tie, kas pārdzīvojuši šo šausmīgo brīdi. Situāciju šie cilvēki komentē dažādi. Kāda sieviete izteicās vienkārši: "Sākumā es pat nesapratu, kas ar mani notiek. Līdz šim brīdim es arvien vēl nezinu kāpēc tas notika un kā sākās un kāpēc tieši ar mani tā."

Vai tiešām mēs par savām šūnām un savu organismu zinam tik maz? Un vai tiešām aukstā kodolsintēze šūnās var būt par iemeslu tam, lai spontāni sadegtu viss cilvēks....?