Kas ir zudušās tehnoloģijas?

foto: asalle.edu

Šis vārdu savienojums... ir interesants no daudziem skatpunktiem. Viens - ticība tam, ka viss jaunais jau ir sen aizmirsts vecais; cits - atklājot ko jaunu mēs uzskatāmi parādam, pierādam kaut kādā veidā, ka agrāk tas jau.. ir bijis līdzvērtīgā formā. Ok, bet tomēr, nopietni - vai tiešām eksistē zudušās tehnoloģijas un kas ir zudušās tehnoloģijas? Man teiksim tas liekas, kā zaudēta spēja teleportēties, vai laika mašīnas izgudrošana, pēcāk pierādot, ka jā, arī senie cilvēki tāpēc un šitāpēc mācēja to darīt. Bet... nevajag domāt, ka tehnoloģijas ir tas, ko mēs izprotam mūsdienās ar šo vārdu. Senos laikos un vēl senāk vārds tehnoloģijas bija ar nedaudz citu iezīmi, tāpat kā vārds sasniegumi. Bet ir velkamas paralēles tam, ka cilvēki ar mehāniskiem līdzekļiem padarīja dzīvi sev labāku, tātad, tehnoloģiski pilnveidoja vidi un sevi.

Par piemēru var minēt Seno Ķīnu, kurā jau senos laikos tika izmantotas trubas dabasgāzes pārvietošanai, kā arī milzīgi urbji.

Šīs tehnoloģijas, jauninājumi gan nāca klajā pēc tam, kad cilvēkam pietrūka toreiz visbūtiskākās lietas - sāls. Tolaik nebija ledusskapju, tāpēc sāls bija patiesi unikālākais veids kā saglabāt produktus (galvenokārt, gaļu) no pūšanas un sabojāšanās. Nu vismaz kādu laika periodu. Sāli tolaik ieguva no sālsūdens, bet Ķīna vienmēr ir bijusi liela valsts, kas nozīmēja to, ka dažkārt līdz tuvākajai pludmalei arī bija.. pāris dienas ceļa ko mērot. Tā nu gadu no gada turpinājās iezīmēties problēma - sāls vajag, tā pietrūkst. Līdz ar to, gudri prāti izsecināja, ka vienīgais veids, kā tikt pie sāls - rakties zemē, cenšoties tur atrast šo vērtīgo vielu.

Domāts, darīts. Protams, jau tolaik visi saprata, ka ar lāpstām neko daudz neizraksi, un ja arī izraksti, ātrums būs vienkārši smieklīgs. Tāpēc tika izgudrota ierīces jeb urbji, kā mēs to sauktu mūsdienās, kas sastāvēja no bambusa koka konstrukcijas, kuras galā tika uzmontēts metāla... "durklis". Šo ierīci ar savu spēku grieza vairāki cilvēki. Tā arī pirmais urbis, mūsdienu izpratnē, tika iedarbināts. Par tādu lietu kā darba drošība, dzīvības apdraudējums šeit nevarētu runāt daudz un plaši, protams, visi šie fakti bija zem katras kritikas. Bet pārsteidzoši ir tas, ka šīs "sāls akas" jau mūsu ēras 3. gadsimtā sasniedza ap 150 m dziļumu!

Laika gaitā viņu aku urbšanas tehnoloģijas pilnveidojās, un praktiski, tiek uzskatīts, ka kļuva jau par diezgan izsmalcinātu darba veidu. Bija arī sastādītas instrukcijas kādā veidā remontēt iegruvumus akās, kā stiprināt sienas, lai nepieļautu nogruvumus un vēl daudz dažādu darba drošības, kā mēs to teiktu šodien, noteikumu un ieteikumu. Cilvēki tehnoloģiju attīstīja vēl tālāk. Laika gaitā, atklājot metānu, nācās izdarīt daudz uzlabojumus, jo sprādzieni notika, kas vēl vairāk saasināja vēlmi pēc lietderīgākas urbšanas tehnoloģijas, aku, izmantošanas.

Bambusu trubas, pa kurām vēlāk tika transportēta gāze un arī sālsūdens bija šo aku tehnoloģiskā virsotne. Līdz ar to, transportēšanas tehnoloģijas dabasgžei, ūdenim, nav nekas jauns, tāpat kā urbšanas tehnika. Tikai mūsdienās tas viss ir vēl vairak modernizēts, jo urbšana jūras/okeāna dzīlēs ir iespējama, bet šaubos vai tolaik kāds tik tālu aizietu progresā.