Vai ubagošana var padarīt cilvēku par miljonāru? Diez ko ētiski tā prasīt gan nav, jo tas sevī ietver dzīves divas galejības - būt ar naudu un būt pilnīgi bez tās. Cīnīties par dzīvi vai dzīvot. Tomēr, pasaules vēsturē ir daudz gadījumu, kad it kā izskata ziņā necils cilvēks, kas uz ielas ubago, pēc savas nāves radiniekiem atstāj diezgan prāvu naudas summu. Kā tas iespējams? Lūk pāris stāsti no šīs sērijas.
foto: hindustantimes.com
Žans-Marie Roughols (Jean-Marie Roughol), 47 gadus vecs vīrietis, bezpajumtnieks kurš Parīzes avēnijās ubagoja ilgus gadus. Viņš kļuva par slavenību pēc tam, kad sarakstīja par savu dzīvi grāmatu.
Uz ielām viņš nodzīvoja 25 savas dzīves gadus. Ubagošanu viņš savā grāmatā nodēvējis par “profesiju”, un minējis, ka dienā var nopelnīt ap 80 eiro, kurus pēcāk tad arī var izmantot vajadzību apmierināšanai. Grāmatu viņam palīdzēja uzrakstīt bijušais Francijas interjera ministrs Žans-Luiss Debre (Jean-Louis Debre). Viņi iepazinās uz ielas, kad Žans palūdza bezpajumtniekam pieskatīt savu velosipēdu, kamēr pats devās iepirkties veikalā. Vēlāk, viņu draudzība nostiprinājās tad, kad kādi garāmgājēji viņus ievēroja, un teica: “Skat, tas tak Debre, čalo ar bomzi.”
Vēlāk Žanu aicināja arī uz TV šoviem. Grāmata bija diezgan veiksmīga, jo tika pārdotas vairāk kā 40 000 tās kopijas. Bet… neviens tā arī nezin, cik īsti nopelnīja šis vīrs.
foto: vk.com
Kurts Degermans 40 savus dzīves gadus pavadīja kā bezpajumtnieks, rakājoties pa atkritumu kaudzēm nelielā Zviedrijas pilsētiņā Skelleftea. Tur viņš vāca visu, kas bija no metāla, kā arī pudeles, bundžas, kuras pēcāk nodeva.
Kad viņš 60 gados nomira no sirdstriekas, tika atklāts pārsteidzošs fakts: viņam bija portfelis Šveices bankā, kurā bija dažādas akcijas un vērtspapīri uz kopējo summu ap 1 100 000 ASV dolāru. Tāpat viņam bija arī depozīta kastīte, kur glabājās 124 zelta stienīši, par kopējo vēr’tibu 375 000 ASV dolāru.
KOA? Kā tas iespējams? Cik nu var spriest pēc viņa dzīvesveida, tad vienkārši - viņš nekad netērēja naudu, praktiski vispār neko nepirka. Pārtika no tā, ko atrada ātrās ēdināšanas restorāna atkritumu urnās. Katru dienu apmeklēja bibliotēku un lasīja biznesa žurnālus, avīzes, lai prasmīgāk spētu likt lietā savu naudu, veicot investīcijas.
Un uz nobeiguma nots pieminēšu vēl to, ka Ķīnā ir arī bezpajumtnieki, kas algo citus cilvēkus, lai tie palīdzētu viņiem skaitīt naudu, jo tās ir TIK DAUDZ, ka paši viņi to izdarīt nevar. Rakstu par šo tēmu gan neatradu, bet fakts ir un paliek... ubagošana ir ienesīgs bizness. Žēl tikai, ka to daudzi izmanto ļaunprātīgi, jo ir pasaulē daudz cilvēku, kam tiešām ir vajadzīga palīdzība, bet ir citi, kas šādā veidā cilvēkiem atsit vēlmi ko dāvināt šai... "profesijai".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru