Ārkārtas nolaišanās iespējas

foto: protothema.gr

Lidošana un ap to ir viena no tēmām, kas man saista, un vēl vairāk - drošība un negadījumu sekas, kā arī tas, kur ir lielākas iespējas izdzīvot - ārkārtas nolaišanās uz zemes vai ūdenī? Filmās ir redzēti visi scenāriji, un tur lidmašīna spēj nolaisties praktiski jebkur, uz lauka, uz šosejas, mežu ielokā. Bet vienmēr licies interesants tas aspekts, kas skar izdzīvošanu - kur tad labāk, uz sauszemes vai ūdenī, ja notiek kas tāds, kāpēc lidmašīna lidojumu turpināt nevar (piemēram, pilnīgi pārstāj darboties dzinēji)!?

Vairumam piloti jau to apmācības procesā ir jāiziet daudz un dažādas pārbaudes un lidošanas simulatorā jāizbauda avārijas nosēšanās gan ūdenī, gan uz sauszemes. Praktiski visi zin teoriju un zin arī praksi, kā pikējot, pēc iespējas maigāk nosēdināt laineri uz sauszemes. Galvenais, sekot līdzi ātrumam un leņķim, kādā notiek nosēšanās, lai minimalizētu bojājumus, kas var tikt nodarīti lidmašīnai un tās pasažieriem ārkārtas nosēšanās gadījumā.

Tomēr ir arī atšķirības starp nosēšanos uz sauszemes un ūdenī. Sauszemes ir vieta vieta, kur pēcāk reti kas papildus var notikt, bet kas saistās ar ūdeni, tad šeit situācija ir diezgan dramatiska. Ūdenī jebkurš laineris, neatkarīgi no izmēra, nogrims. Atkarīgs vien ir tas, cik ilgs laiks tam vajadzīgs. Leģenda, ka degvielas bākas noturēs laineri virs ūdens, ir mīts, vistiešākais. Nekas tāds nenotiek. Ikviena lidmašīna grimst, tikai starpība ir tajā, cik ātri. Vitālākais šeit ir laiks, cik ātri spējam pamest rimstošo "gaisa kuģi". Jo ātrāk, jo labāk. Tiekot ārā viss vēl nav galā: hipotermija jeb pārsalšana ir nākamais kritiskais faktors. Pat vasaras periodā, kad ūdens sasilst gan jūrās, gan okeānos, atrasties ūdenī var vien pāris stundas. Cita lieta, ja ir glābšanas plosts, kur ķermeņa temperatūra tik ātri un krasi nepazemināsies.

Tā kā secinājums ir viens - uz sauszemes tomēr izdzīvošanas iespējas ir lielākas. Protams, arī uz sauszemes var nākt saskarties ar pārsalšanu, jo ne jau vienmēr kas tāds notiek tropu joslās, kur pēc piezemēšanā svarēs gaidīt glābējus un dzert kokteili, sēžot smiltiņās un sauļojoties. Arī sauszemes aukstākās teritorijas draud ar pārsalšanu, tomēr pārsalšana ūdenī un uz sauszemes arī ir atškirīga tieši laika pēc. Ūdenī viss notiek daudz ātrāk. Tāpat arī tas fakts, ka glābējiem lidmašīnas nosēšanās vietu vieglāk ir atrast uz sauszemes nekā ūdenī. Un arī piekļūšanas iespējas, atkarībā no vietas, palielinās.

Protams, lai nekas tāds nevienam negadās, bet ja nu kas, informācija vienmēr noderēs jau to zinot iepriekš!