foto: huffpost.com
Saules un Mēness pilni vai daļēji aptumsumi vienmēr ir skaisti. Arī sarkanais (melnais) mēness, kas bija pavisam nesen, manī atstāja diezgan īpatnējas sajūtas. 2016. gads arī būs ar šādiem tādiem notikumiem šajā sakarā. Jauns mēness ar īpatnībām, citas no Saules sistēmas planētām pie apvāršņa… vajag tikai zināt, kas un kurp lūkoties, lai ieraudzītu ko… vienreizēju un skaistu. Daudzo pilnmēness skaitu būs grūti pieminēt, jo tad raksts būs nu ļoti garš. Tāpat arī Merkūrijs lēks un daudzīsies pa debess jumu ik pa laikam.
7. februāris. Mērkūrijs būs vislabāk aplūkojams debesīs, jo tas atradīsies savā visaugstākajā punktā (25.6 grādi attiecībā pret Sauli) debess jumā. No varēs novērot debesīs pirms saullēkta. Jācenšas atrast punktiņš debess austrumu pusē, neeedaudz virs horizonta.
8. februāris. Jauns mēness. Tā jau nekas īpašs, ja vien ne tas fakts, ka un Saule atradīsies Zemei vienā pusē jeb, Mēness gaisma netraucēs lūkoties tālāk kosmosā. Kā jau zināms, citkārt mēness gaisma ir viena no tām niansēm, kas traucē labi aplūkot kosmosa dzīles, bet šoreiz, īpaši labvēlīgi apstākļi novērojumiem.
22. februāris. Pilnmēness. Mēness atradīsies Zemes otrā pusē (Saule-Zeme-Mēness), kas ļaus īpaši labi aplūkot tā izgaismotu virsmu. Senie indiāņi šādu dienu parasti pielīdzināja kam pārdabiskam, jo tieši šajā dienā (šajā gada laikā) sākās ļoti liels sniegkritis.
8. marts. Jupitera gaismas stunda. Milzīgā planēta būs vistuvāk Zemei un tā virsmu ļoti labi izgaismos Saule. Šī diena būs vislabākā šīs planētas novērojumiem, jo, pirmkārt, tas būs redzams ļoti labi, skaidri un otrkārt, to varēs novērot visu nakti. Tieši šo laiku vajag izmantot, ja ir vēlme nofotografēt Jupiteru un tā pavadoņus (mēnešus). To var izdarīt arī ar vidējas klases teleskopu. Binoklis arī derēs (bet labs), jo ar to varēs redzēt gan pašu planētu, gan arī tās četrus lielākos pavadoņus - mēnešus.
9. marts. Pilnmēness. Mēness atradīsies vienā pusē Zemei ar Sauli un to (mēnesi) nevarēs novērot naksnīgajās debesīs. Arī labs laiks koskosa izpētei, jo netraucēs mēness gaisma.
9. marts. Pilns Saules aptumsums. Saules aptumsums notiek tad, kad Mēness nostājas starp Zemi un Sauli. Sauli tad mēs redzam kā spīdekli ar tukšu, tumšu, vidu. Pilns Saules aptumsums, diemžēl, būs novērojams tikai centrālajā Indonēzijā un Klusā okeāna rajonā. Daļējs aptumsums novērojams dažās Austrālijas ziemeļu teritorijās un Āzijas dienvidaustrumos. http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEplot/SEplot2001/SE2016Mar09T.GIF
20. marts. Marta ekvinokcija. Saules spīd tieši uz ekvatoru. Gandrīz ideāls balanss dienas un nakts ilgumam uz Zemes. Sākas pavasaris.
23. marts. Pilnmēness. Laiks, kad Mēness atradīsies Zemei otrā pusē (Mēness-Zeme-Saule), un tā seja nebūs pilnībā izgaismota. Šo laiku saista vēl arī ar to, ka no zemes sāk līst laukā pirmie tārpi. Tārpu Mēness, Laternas Mēness.
18. aprīlis. Merkūrija parāde. Mērkūrijs atkal atradīsies visaugstākajā debess punktā: 19.9 grādi no Saules. Ievērot to varēs debess rietumu pusē uzreiz pēc saulrieta.
22., 23. aprīlis. Lirīda meteorītu lietus. Lirīdi ir vidēja spilgtuma un intensitātes meteorīti. Parasti stundā var novērot ap 20 gabalus. Šoreiz šo meteorītu lietu varēs novērot pateicoties komētai C/1861 G1 Thatcher, kura tika atklāja jau tālajā 1861. gadā. Šis lietus novērojams ik gadu, aptuveni vienā un tajā pat laikā (16.-25. aprīlis). Šogad maksimums tiks sasniegts naktī no 22. uz 23. aprīli. Dažkārt debesīs var novērot arī atstātās meteorītu lietus astes, kas paliek redzamas vēl pat pāris sekundes. Diemžēl, pa cik 22. aprīlī ir arī pilnmēness, tad novērot šo dabas parādību šogad būs diezgan grūti - mēness gaisma traucēs. Tomēr, atliek cerēt, ka gaišākos no tiem tomēr spēsim novērot. Vislabāk novērojumus veikt no pēc iespējas tumšākas vietas uzreiz pēc pusnakts. Skatienu vēlams vērst uz Liras zvaigznāja pusi, bet arī citviet debesīs šie mazie spīduļi, cerams, būs novērojami neskatoties ne uz ko.
6., 7. maijs. Eta Aquarīdu meteorītu lietus. Tiek klasificēts kā vidējas intensitātes meteorītu lietus. Stundas laikā var novērot līdz 60 gabaliem. Dienvidu puslodē novērojumi būs daudz labāki, kamēr Ziemeļu puslodē (kur esam arī mēs), maksimums tiek lēsts kā ap… 30 stundā. Šis lietus ir pārpalikumi no Haleja komētas. Arī šo meteorītu lietu var novērot katru gadu, laika posmā no 19. aprīļa līdz 28. maijam. Kā kuro gadu. Šogad maksimums būs novērojams naktī no 6. maija uz 7. maiju. 7. maijā, pienākot rītam, parāde izzudīs līdz nākamajam gadam. Šoreiz mēness netraucēs, tāpēc novērojumiem būs labvēlīgs laiks. Visieteicamākais laiks novērojumiem - uzreiz pēc pusnakts.
9. maijs. Merkūrijs šķērsos Saules disku. Mērkurijs atradīsies tieši starp Zemi un Sauli. Izmantojot teleskopus ar attiecīgiem filtriem (noteikti ieteicams izmantot Saules gaismas filtrus), būs iespējams novērot tumšu disku (Merkūrijs), kas virzīsies pār Sauli. Šis notikums tiek uzskatīts par samērā retu, jo to var novērot daudz retāk - ik pa pāris gadiem. Nākošais šāds būs 2019. gadā, un vēl nākamais - 2039. gadā. Šo parādību ļoti labi varēs novērot Ziemeļamerikā, Meksikā, Amerikas centrālajā daļā, Dienvidamerikā, dažviet arī Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Vislabāk to varēs redzēt ASV austrumu daļā un Dienvidamerikas austrumu piekrastē.
21. maijs. Pilns, zils, mēness. Mēness atradīsies Zemes ēnā (Mēness-Zeme-Saule), un līdz ar to Saule to ļoooti labi izgaismos.
22. maijs. Marsa parāde. Sarkanā planēta pietuvosies Zemei un tās virsmu ļoti labi izgaismos Saule. Šajā naktī to varēs redzēt īpaši labi, jo tā būs īpaši izteiksmīga un spilgta. Pat ar vidējas klases teleskopu būs iespējams redzēt oranžās planētas virsmu un, kas to lai zin, varbūt arī tās… iedzīvotājus. :)
3. jūnijs. Saturna parāde. Gredzenotā planēta atradīsies vistuvāk, cik nu iespējams, Zemei un to labi izgaismos Saules gaisma. To varēs novērot visas nakts garumā.
5. jūnijs. Merkūrijs pie apvāršņa. Merkūrijs atkal būs redzams debess jumā. Šoreiz tas jāmeklē tuvu apvārsnim, debess austrumu pusē īsi pirms saullēkta.
4. jūlijs. Juno ieradīsies Jupitera tuvumā. NASA lidonis Juno pēc piecu gadu ceļojuma beidzot ieradīsies pie Jupitera. To palaida 2011. gada 5. augustā, un nu, cerams, tas sasniegs savu galamērķi. Tiek plānots, ka no orbītas tas pētīs Jupitera atmosfēru un tā magnētisko lauku. Programma tiek plānota līdz 2017. gada oktobrim, kad pavadoni plāno nogāzt uz Jupitera. Boom.
28., 29. jūlijs. Deltas avkarīdu lietus. Deltas akvarīdi ir vidēja meteorītu lietus izpausme. Maksimums esot ap 20 meteorītu stundas laikā. Par šo lietutiņu var pateikt paldies atkritumiem, kas paliks pāri no Marsdena un Krača komētas. Šo parādību ik gadu var novērot laika posmā no 12. jūlija līdz 23. augustam, kā kuro gadu. Mēness gaisma traucēs novērot šo parādību pilnvērtīgi, tomēr, vienmēr jau ir tā, ka ja paciešas un vēlas ko redzēt, vienmēr arī kaut kas sanāk.
12., 13. augusts. Perseidu meteorītu lietus. Perseīdi ir viens no vislabākajiem meteorītu lietus veidiem. Maksimums ir ap 60 meteorītu stundas laikā. Šis lietutiņš būs pateicoties drazām, kas palikušas no Svifta-Tuttla komētas, kuru atklāja 1862. gadā. Perseīdi ir zināmi ar to, ka tie ir, praktiski, paši, paši spilgtākie no meteorītiem. Šo parādību var ik gadu novērot laika posmā no 17. jūlija līdz 24. augustam (kā iekrīt). Veiksies šogad ar to, ka mēness gaismas praktiski nebūs, kas garantē labu redzamību un tumšas debesis.
27. augusts. Venēras un Jupitera ballīte. Nu ne ballīte, bet satuvināšanās. Vakara debesīs būs novērojama abu šo planētu satuvošanās. Tās, pēc kosmosa izmēriem, būs ļoti tuvu. Jāmeklē vizuāli iespaidīgs pāris dbess jumā uzreiz pēc saulrieta - skatienu vērst vairāk uz rietumu debess pusi.
1. septembris. Ikgadējais Saules aptumsums. Šī parādība būs labi novērojama Āfrikas austrumu piekrastes reģionos līdz pat Madagaskaras krastiem. Daļējs aptumsums būs vērojams arī citviet Āfrikā un Indijas okeāna reģionā.
3. septembris. Neptūna parāde. Zilais gigants atradīsies vistuvāk Zemei un tā virsmu ļoti labi izgaismos Saules gaisma. To varēs novērot visu nakti un šī ir vienīgā reize 2016. gadā, kad tas būs tik tuvu un tik spožs. Neskatoties uz to, ka tas būs vistuvāk Zemei, tas tomēr paliks mazs, mazs punktiņš debesīs. Bet ko tik nespēj labi teleskopi!
16. septembris. Tumšais mēness. Šī parādība notiek tad, kad Mēness atrodas Zemes daļējā ēnā. Parādības laikā Mēness izskatās tumšs, dažkārt sarkanīgs, bet tas neizgaist (neaptumst) pilnībā. Parādību varēs novērot gandrīz visā Austrumeiropā, Austrumāfrikā, Āzijā un Rietumaustrālijā.
7. oktobris. Drakonīdu meteorītu lietus. Drakonīdi ir mazizmēra meteorītu lietus. Maksimums var novērot ap 10 meteorītiem stundas laikā. Šī parādība būs kā sekas no komētas 21P Giacobini-Zinner, kuru atklāja 1900. gadā. Neparasta šī parādība ir ar to, ka to vislabāk novērot var vakarpusē, nevis naktī. Parasti ik gadu šī parādība notiek no 6. - 10. oktobrim (kā sanāk), bet šogad, maksimums būs 7. oktobra naktī. Jāsaka gan, ka Mēness gaisma traucēs pilnvērtīgi to novērot, tomēr pēc pusnakts solās būt labs laiks, lai pilnvērtīgi izbaudītu šo parādību.
15. oktobris. Urāns. Zilganzaļā planēta atradīsies vistuvāk Zemei un tās virsmu ļoti labi izgaismos Saules gaisma. To varēs novērot visu nakti. Protams, ņemot vērā attālumus, debesīs tā būs redzama vien kā mazs punktiņš.
16. oktobris. Pilnmēness jeb supermēness. Mēness atradīsies Zemes otrā pusē (Saule-Zeme-Mēness), tāpēc tas būs ļoooti labi izgaismots. Gadā notiek aptuveni 3 supermēneši, bet šis būs visspilgtākais un atradīsies Zemei vistuvāk. Vai tas nozīmē atkal kaut kādas dabas kataklizmas un niķus?
21., 22. oktobris. Orionidū meteorītu lietus. Orionīdu lietus ir vidējas intensitātes meteorītu lietus. Vidēji 20 meteorītu stundā. Arī šī parādība mums būs redzama pateicoties Haleja komētas atstātajiem putekļiem, drazām. Parasti parādību var novērot laika posmā no 2. oktobra līdz 7. novembrim (kā sanāk). Šie īpatņi ir gana spoži un jācer, ka mēness gaisma nelaupīs iespēju tos novērot.
4., 5. novembris. Taurīdu meteorītu lietus. Taurīdi ir ļoti mazas intensitātes meteorītu lietus. Vidēji 5-10 meteorīti stundā. Tomēr, ir arī kas neparasts - tie atstāj divas tā sauktās, astes. Pirmo rada putekļu daļiņas, kas ir pārpalikumi no asteroīda 2004 TG10, un otra aste veidojas no komētas 2P Encke. Parasti ik gadu šo parādību var novērot laika posmā no 7. septembra līdz 10. decembrim (kā iekrīt).
17., 18. novembris. Leonīdu meteorītu lietus. Lenoīdi ir vidējas intensitātes meteorītu lietus, maksimums var novērot 15 meteorītu stundā. Šī parādība ir ievērojama ar to, ka tai ir arī maksimums: ik pa 33 gadiem notiek tā, ka parādības maksimumā stundas laikā iespējams novērot pat simtiem meteorītu. Bet tas ir cikliski, un nenotiek katru gadu. Pēdējo reizi šāds maksimums notika 2001. gadā. Leonīdi ir pārpalikumi no Tempela-Tuttla komētas, kuru atklāja 1865. gadā. Ik gadu šī parādība notiek laika posmā no 6. novembra līdz 30. novembrim (kā sanāk). Pastāv bažas, ka novērojumi nebūs tik labi, jo Mēness gaisma bloķēs šovu.
13., 14. decembris. Geminīdu meteoru lietus. Geminīdi tiek uzskatīti par meteorītu lietus karaļiem. Parādība ir viskrāšņākā un maksimums var novērot pat līdz 120 meteorītiem stundas laikā. Piedevām, tie ir novērojami dažādās krāsās. Šī parādība ir sekas tam, ka mums garām pajoņos asteroīds - 3200 Phaethon, kuru atklāja 1982. gadā. Tieši tas atstās dažādas kosmiskās drazas, kuras arī debesīs radīs šo krāšno šovu. Pilnmēness traucēs novērojumiem, lai gan, tie ir tik spilgti un krāsaini, kad tāpat sanāks kādu redzēt.
21. 22. decembris. Ursidu meteorītu lietus. Šie ir ļoti mazi, izmēros, meteorīti, kuru maksimums ir 5-10 meteorīti stundas laikā. Lietus rodas pēc Tutttla komētas, kuru atklāja 1790. gada. Ik gadu šis lietus ir novērojams laika posmā no 17.-25. decembrim (kā sanāk).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru