Māņticības

Katrs no mums ir dzirdējis kādu no māņticībām. Daudziem tās ir blēņas, citiem - lietas, kas iegājušās un ko negribas mainīt. Neizbērt sāli, neatvērt lietussargu telpās un tamlīdzīgi. Daudzas no šīm blēņām, paradumiem, māņticībām radušās tīri loģisku apsvērumu pēc, citas - nejaušību.

Košļājamā gumija un Turcija.

Dažās vietās Turcijā košļāt ķošļājamo gumiju nakts laikā ir diezgan nelāda zīme: cilvēki uzskata, ka tas, kurš košļā kaut ko nakts laikā, patiesībā cenšas norīt (apēst) puvušu, mirušu miesu.

Zirga pavaka veiksme.

Daudzi tic, ka lai mājā būtu veiksme un tajā mītošajiem nemāktos virsū murgi naktī, vajag guļamistabā pakārt zirga pakavu. Piesienas vai virs duvrju roktura - nav svarīgi. Tomēr, visam pamatā ir kas cits - laimes simbolika nāk no tā, ka zirga pakavā ir septiņi caurumi, un septiņi vienmēr ir uzskatīts par maģisku, veiksmes, ciparu. Un metāls, no kā tas izgatavots, tiek uzskatīts kā pirmais no visa, kas var palīdzēt cīnīties pret murgiem vai ļaunajiem gariem.

Piektdiena, 13 datums.

Jau kopš 19gadstima šis datums tiek uzskatīts par sliktu dienu. Patiesībā tam, ka šī diena ir nelaimīga vai neveiksmīga, nav nekāda pamata, jo nekādu vēstures liecību, kas saistītos ar nelāgu kaut ko, nav atrastas. Vienkārši cilvēku māņticība (jo 12 ir pilnvērtības simbols - 13 - pretējs) un sevis noskaņošana ir devusi nelāgus rezultātus šai dienā.

Opāla lāsts.

Tiek lēsts, ka opāls, īpaši apaļš, nes neveiksmi ikvienam, kas to nēsā. Te gan ir loģisks skaidrojums, kāpēc šāda māņticība radusies, proti, Sers Valters Skots (Sir WAlter Scott) 1829. gadā publicēja savu romānu "Giersteinu Anna" (Anne of Geierstein). Tajā lēdija Hermione tiek nepatiesi nodēvēta par dēmonu. Viņa mirst īsi pēc tam, kad svētā ūdens piliens nejauši uzkrīt uz viņas opāla rotaslietām, kuras uzreiz maina krāsu. Tātad, visa vaina tika piedēvēta opālam, un grāmata atstāja milzīgu iespaidu uz opāla tirdzniecību - pēc šī romāna publicēšanas (un augošās popularitātes), opāla cenas saruka uz pusi un opāla tirgus piedzīvoja savu lielāko krahu vēsturē.

Zvanu zvanīšana.

Parasti visos svētkos un nozīmīgos brīžos tiek zvanīti baznīcas torņa zvani. Tas tāpēc, ka savulaik ticēja, ka zvanu skaņas aizbaida ļaunos garus.

Putnu mēsli uz auto - nauda.

Šī māņticība nākusi no Krievijas plašumiem. Tic, ka jo putni rūpīgāk apķēza auto, jo cilvēkam būs vairāk naudas un veiksmes. Te arī der pieminēt to, ka ja uz paša cilvēka putns atstāj savu mēslu zīmi, arī tas esot labi. Grūti teikt, vai tā ir patiesība vai nē, bet nu, cerēsim, ka mūsu visu auto putni noķēzīs uz nebēdu un tas īstenosies naudas un veiksmes daudzumos!

Melns kaķis - neveiksme.

Melns kaķis pārskrien ceļu - neveiksme, iecerētā neizdošanās. Tāda mānticība pastāv jau sen, un patiesībā, ir tikai vien mānticība. Šī malda rašanās laiks ir viduslaiki, kad uzskatīja ka sievietes (pārsvarā pusmūža), tur pie sevis kaķus, daudz kaķus, tikai tāpēc, ka pašas spēj pārsvērsties par kaķi. Un vientuļās sievietes arī pie reizes, kā visas, bija raganas (vēl īpaši, ja vientuļa un skaista). Tāpēc, te arī sanāk, ka melns kaķis pārskrien ceļu, būtībā ir - ragana pārskrien ceļu. Kaut kā... muļķīgi mūsdienu cilvēkam ticēt viduslaiku cilvēku pieņēmumiem!

Spogulīt, spogulīt, kur mana dvēsele?

Ik dienas mēs skatamies spogulī. Ja pieņem māņticību par pareizu, tad spoguļos skatās tikai tie cilvēki, kuriem nav... dvēseles. Tāpat arī tie, kuriem ir sākotnēji dvēsele, paskatoties spogulī, to momentā zaudē, un vēlāk skatā tajā atkal, lai redzētu savu pazudušo dvēseli. Kaut kāda skaidrojuma forma tiek saistīta ar vampīriem - būtnēm, kuru eksistence jau ir tā zem jautājuma, kur nu vēl doma, vai tiem ir dvēsele vai nē, bet, ja ņem vērā visu literatūru un fantastiku, tad vampīriem spogulī nav atspulga, jo, kā jau zināms, arī dvēseles tiem nav.


Pirkstu sakrustošana kā veiksmes simbols.

Sakrustot pirkstus, lai cerētais izdotos. Tam ir sava vēsturiska jēga, tikai nedaudz citā aspektā. Kristietības pirmsākumos šis žests tika izmantots, lai atšķirtu ticīgos no neticīgajiem. Jau esošie ticīgie to izmantoja, lai parādītu savu reliģisko piederību un to, ka tie nes mieru (mierīgu dvēseli), kamēr neticīgos varēja turpināt vajāt. Tepat arī var pieminēt to, ka neticīgie to neizmantoja, jo tika uzskatīts, ka cilvēks, kas netic, bet izmanto šo žestu, pēc nāves pa tieši nonāks ellē! Sava veida melu detektors :)

Dvēseles sagūstīšana caur foto.

Kad fotogrāfija kā tāda tika izgudrota 19.gadsimta sākumā, cilvēku vidū tika izplatīts kāds mīts: fotografējot otru cilvēku, autors nozog tā dvēseli. Nu ja ne tieši nozog, tad cenšas to izdarīt. Tā vai citādi, nozagta vai nē, otram cilvēkam, kam bija fotogrāfija, piederēja unikālas garīgās varas spējas pār to, kurš bildē nofotografēts. Daudzi šī iemesla pēc atteicās fotografēties ilgus gadus un varbūt tieši tāpēc foto attīstība sākotnēji bija ļoti lēna.

Atvērt lietussargu iekštelpās.

Saskaņā ar māņticību, atvērt lietussargu iekštelpās nozīmē piesaukt "neveiksmes lietu uz sevi". Burtiski. Skaidrojums tam visam ir gaužām vienkāršs: sākotnēji lietussargus izmantoja kā aizsardzības līdzekli pret sauli. Atvērt to iekštelpās bija tiešs pazemojums saules Dievam, kurš tad indivīdu nolādēja ar necieņas simbolu un neveiksmi.
Cits skaidrojums ir tāds, ka lietussargs ir tas, kas cilvēku pasargā no dzīves vētrām, un atverot to iekštelpās nozīmē aizvainot savas mājas sargeņģeli. Mūsu sargeņģelis tad uz kādu laiku novēršas no mums, atstājot mūs pilnīgi neaizsargātus.

Pieklauvēt pie koka.

Pieklauvēt pie koka, piesist pie koka un cerēt, ka veiksme atgriezīsies, ir radies no tā, ka savulaik ticēja, ka kokos dzīvo labie gari, kas pasargā cilvēku. Veicot kādu darbību vai atbaidot veiksmi, cilvēks piesit pie koka un tādejādi atkal izsauc sargus sev un savai veiksmei.

Sasist spoguli.

Spoguļos esot ieslodzītas cilvēku dvēseles, nu to, kas tajos skatās, tāpēc, sasitot spoguli, nākas rēķināties ar 7 gadus ilgām nelaimēm, neveiksmēm. Tas viss tāpēc, ka pēc māņticības sanāk, ka cilvēks sasitot spoguli, atbrīvo tur ieslodzītās dvēseles un tās, savukārt, traucē veiksmei un dzīvei.

Niez plauksta.

Ir daudz un dažādu māņticību, sakarā ar plaukstām un to, kura no tām niez. Pieņēmums ir - ja niez labā plauksta - naudu pazaudēsiet, ja kreisā - iegūsiet. Ja niez abas - jāiet pie ārsta!

Uz veselībām!

Pieklājības normas nu jau prasa, teikt kādam, kurš šķauda: Uz veselībām, Dievs palīdz! Kā nu kuram iegājies, kura no šīm frāzēm. Šī ieraduma pirmsākumi meklējami pie pāvesta Gregorija Lielā, kurš faktiski aizsāka visu šo paradumu laikā, kad apkārt plosījās buboņu mēris. Uzskatīja, ka dvēsele pamet ķermeni šķaudīšanas brīdī un sirds uz mirkli apstājas. Tāpēc, sakot Dievs palīdz, cilvēku it kā sveica atpakaļ dzīvo vidū!