Nu jau sen būs radies tāds mūžīgais jautājums, uz kuru neviens arī nevar tā īsti atbildēt - kas ir sāpīgāk - sievietei piedzemdēt bērnu, vai vīrietim saņemt spērienu staklē? Katrs no dzimumiem atzīst to, ka otrs nekad nesapratīs to, kā tad tas ir, un tas nudien ir fakts un paliks nemainīgs. Abas lietas viena persona nespēs izdarīt fizioloģisko atšķirību pēc. Bet kas tad ir sāpīgāk? Vai uz to var atbildēt?
Abiem dzimumiem ir kas kopīgs: sieviešu dzemdes rajonā un vīriešiem sēklinieku rajonā ir ļoti daudz sāpju raidītāju bet šūnu, kas tiek sauktas par nociceptoriem. Tie var radīt īslaicīgu impulsu virkni, kas simbolizē nelielas sāpes, vai arī var raidīt impulsu sēriju, liekot cilvēkam vārtīties agonijas sāpēs.
Daba radījusi ir tā, ka sievietes spējīgas caur aptuveni monētas (vidēji, pieckapeikas, ja kāds tādu atceras) izmēru caurumu izgrūst... meloni.
Ir tā, ka zinātne uzskatāmi pierāda: sieviete, dzemdējot bērnu sastopas ar sāpēm, kas mērāmas 57 del (sāpju skalas mērvienība, dolorimeters; latīņu valodā dolor is sāpes, te arī apzīmējums) apmērā. Tas līdzvērtīgs tam, ja reizē ķermenī tiktu salauzti 20 kauli, vienlaicīgi. Tomēr vīrietim, saņemot spērienu pa sēkliniekiem, nākas saskarties ar sāpēm, kas pēc šīs pašas skalas tiek mērītas ar... 9000 del robežu. Un tas viss, ka vidēji cilvēks spēj paciest 45 del lielas sāpes.
Tas ir tiktāl, cik cipari spēj parādīt atšķirību. Bet vēl ir tas, ka katram cilvēkam sāpju slieksnis ir dažāds. Neskatoties uz to, ka ap sievietes dzemdi, gan ap vīriešu sēkliniekiem ir izvietojušās vienas un tās pašas nervu šūnas, kas atbild par sāpēm - nociceptoru, vīriešiem šo šūnu ir būtiski daudz vairāk tā iemesla pēc, ka šie orgāni ir jau tā mazāk aizsargāti par dzemdi sievietei, kas atrodas organisma iekšpusē, nevis ārpusē. Bet vēl jāatceras tas, ka sieviete, dzemdējot bērnu, ar šādām sāpēm (vidēji 57 del) saskaras vismaz 8 stundas (citkārt arī 24...30 stundas), kamēr vīrietim sāpes (ok, 9000 del) ilgst vien tikai pāris minūtes.
Vēl jāatceras, ka arī tas, kā mēs uztveram sāpes, ir katram savādāk. Vienam sāpes patīk (sado mazo?), citam ļoti nepatīk, cits pret tām izturas vairāk neitrāli (ir tādi cilvēki). Līdz ar to, ir nācies dzirdēt, ka viena sieviete ļoti mokās dzemdējot bērnu, kamēr citai šis process nav tik ļoti sāpīgs. Jā, ir, bet ne tik ļoti, kā to apraksta kāda cita. Sāpju slieksnis, iepriekšējā dzīves pieredze, sāpju daudzums (arī pie sāpēm cilvēks varot pierast!?).
Patiesībā, ir grūti izteikt, arvien, kas ir sāpīgāk, tā vai citādi, sāp abi, kā elle. Visērtāk ir teikt, ka neizšķirts. Lai neaizskartu nevienu no dzimumiem. Protams, laika gaitā radīsies iespējas un veidi, kā atbildēt uz šo mūžīgo jautājumu, tomēr, tas, tāpat kā IQ tests, ir diezgan individuāls, un grūti teikt, vai diviem dažādiem cilvēkiem, pretēja dzimuma, ar citu dzīves pieredzi, var likt izjust vienu un to pašu... divreiz, divos dažādos veidos. Un.. kā saka, pa īstam. Zinātniskā fantastika gan jau ka palīdzētu, bet cik tas būtu objektīvi un pareizi lemts?
Skaidrs ir viens - sievietes sāpes nes prieku, bērnu, kamēr trāpījums pa vīrieša sēkliniekiem paredz iespēju samazināt kļūšanu par tēvu. Katrs spēriens pa šo vārīgo vietu samazina risku kļūt par tēvu, patiesībā, palielina risku palikt neauglīgam.
Būsim uzmanīgi ākstoties un vispār!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru