Desmit visbīstamākās profesijas pasaulē

Sakarā ar vispārējo, globālo, krīzi, darba vietu skaits pasaulē krasi ir mainījies. Iespējams, ka ekonomika sāk atgūties, tomēr, lai nu kā, arvien un vienmēr pastāv darbi, kas ir daudz bīstamāki par citiem. Iespēja iegūt ievainojumus, zaudēt dzīvību ir visās darba vietās, tomēr ir izveidos tops, kas sastāv no 10 visbīstamākajām profesijām.

10. vietā - čūsku indes savācējs.

foto: learni.st

Cilvēks, kas no čūskas organisma var varu izspiež indi, patiesībā, ir ļoti būtiska, pieprasīta profesija. Daudziem tas liekas kas ekstremāli, arī man, tomēr, ar ekstremālo tas vēl ir arī ļoti bīstami, dzīvībai. Pasaulē izteikti aug pieprasījums pēc čūsku indēm; čūsku populācija arvien ir liela, īpaši indīgo (loģisku apsvērumu pēc), tāpēc tos, kas iegūs šo indi (izspiest šādi ir vienīgais, faktiski veids), arvien ir augsts. Šis darbs nav tikai izspiest indi, bet arī noķert, pārvadāt čūskas. Statistika rāda, ka uz 100 000 cilvēku, kas ar to nodarbojas, vidēji iet bojā 14.

9. vieta - darbs uz naftas platformām.

foto: offshore-job.net

Protams, alga šajā profesijā ir ļoti augsta, salīdzinot ar citiem darbiem, tomēr arī risks ir tikpat liels. Cilvēks tiek nogādāts uz naftas platformu, kur pavada kontrakta līguma laiku, kas var būt arī vairāki mēneši, pat gadi. Viņi strādā nenormētu darba laiku (vai arī ja normētu, tad tomēr, pēc vispārējiem pieņēmumiem - garas stundas), visa dzīve ir kā uz "pulvera mucas" - platforma jebkurā brīdī var aizdegties, rasties sprādziens. Prognozēt neko nevar, lai arī cik modernas tehnoloģijas tiek izmantotas uz naftas platformām. Vidēji uz 100 000 strādājošo šai sfērā, bojā iet 42.

8. vieta - augstkaļņu mežstrādnieks.

foto: naki.co.uk

Šis darbs ir tiem, kas nesirgst ar akrofobiju (bailes no augstuma). Viss liekas vienkārši - uzkāpt kokā ar motorzāģi un nozāģēt to. Bet tas nav tik vienkārši, jo statistika rāda, ka vidēji uz 100 000 strādājošo bojā iet 72. Lieki teikt, ka tehnikas problēmas (pārsvarā negadījumi notiek esot augstumā), laikapstākļi, krītoši koki ir tikai maza daļa no visa, kas var notikt. Tāpat ir daudz negadījumu un letālu iznākumu cilvēkiem nokrītot no kokiem.

7. vieta - ugunsdzēsēji.

foto: defendandcarry.com

Par pašu profesiju lieki ko piebilst, viss ir skaidrs tāpat. Man liekas, ka tas vairāk ir aicinājums, nekā profesija. Būt par ugunsdzēsēju nav katram lemts, tas ir gēnos, tas ir liktenis, aicinājums, būtība. Ir daudz filmu par šo profesiju un tās visas ir ļoti dziļi aizkustinošas un iedvesmojošas, jo šis darbs tik tiešām prasa visu tevi, visu cilvēka būtību, lai darot darbu palīdzētu citiem, riskējot ar savu dzīvību. Dūmu saelpošanās, krītošas un degošas (reizē) drupas, apdegumi ir tās lietas, kas vainojamas statistikā: uz 100 000 strādājošajiem iet bojā 100.

6. vietā - metāla konstrukciju darbinieki.

foto: bates.edu

Vēl viena profesija, kur strādā tikai drosmīgie un bezbailīgie no augstuma. Viss, kas notur viņus no kritiena ir trose/virve, pieķēdēta pie ēkas nostiprinātās konstrukcijas. Ļoti bieži darbiniekiem trāpa krītošas metāla konstrukcijas (no ceļamkrāniem), viņiem pēkšņi sareibst galva; slikta sprādzējuma dēļ - letāls kritiens. Kā piemēru var minēt statistiku, kas ir ap Empire State Building - 5 darbinieki gāja bojā (tieši metāla konstrukciju sakarā). Vidēji uz 100 000 strādājošajiem bojā iet 56.

5. vietā - zemūdens metinātāji.

foto: educationcareerarticles.com

Tiek minēts, ka esot lielā dziļumā, izmantot elektrisko metināšanas aprīkojumu vien jau ir katastrofāla ideja. Visbiežākie nāves ceļoņi ir - elektriskais šoks, zemūdens sprādzieni, dekompresijas sekas un pat iekšējā asiņošana (no tā, ka zem ūdens cilvēks uzturējies, parāk lielā spiedienā, pārāk ilgu laika posmu). Vidēji uz 100 000 strādājošajiem bojā iet 70.

4. vieta - lobsteru/krabju zvejnieki.

foto: businesspundit.com

Televīzijā, internetā, var redzēt arī TV šovus par šo profesiju. Sekas ir diezgan interesantas - tiek radīts mīts, ka liela nauda ir viegli iegūstama. Tomēr cilvēki neaizdomājas par to, kas ir, tā sakot, aizkadrā. Zvejniekiem jānes, jāpārvieto smags aprīkojums un, pa vidu tam, apkārt ir daudz jo daudz vurvju kurās sapīties un nonāk ārpus kuģa. Tāpat kaut kas no uz kuģa esošā aprīkojuma par trāpīt pašam zvejniekam, pat tā, ka tas zaudē samaņu. Dažkārt viņi jūrā pavada pat 12 mēnešus. Visbiežākie nāves ceļoņi ir hipotermija (pārsalšana) vai arī vienkārša pazušana jūrā (pākrīt pār bortu!). Vidēji uz 100 000 strādājošajiem bojā iet 200.

3. vietā - prostitūcija.

foto: gossipkatta.com

Prostitūcija ir legāla vien pāris vietās pasaulē. Par vainu tam nebūt nav cilvēku morālie principi, bet gan tas, cik ļoti daudz šausmīgu lietu notiek ar personām (pārsvarā sievietēm), kas uzskatāmas par šīs profesijas pārstāvēm. Ievainojumu procents svārstās ap 86% šīs profesijas strādnieču vidū. Ārprātā augsts. Šis cipars radies ne tikai no tā, ka ievaino klienti, bet gan arī konkurentes. Vidēji uz 100 000 strādnieču bojā iet 206.

2. vietā - varas iestāžu darbinieki.

foto: lvmpd.com

Lieki teikt, ka šī profesija ir viena no pati, pati bīstamākajām pasaulē. Pasaulē vidēji ik gadu bojā iet 320 policisti (uz 100 000 strādājošo)!!! Dažādu ekonomisko, un ne tikai, apstākļu pēc, kriminālās darbības pasaulē tikai pieaug, un līdz ar to, proporcionāli palielinās bojā gājušo skaits arī varas iestāžu, policijas, vidū.

1. vietā - kravas auto vadītājs.

foto: old.e100.eu

Datorspēles un arī TV šovi radījuši labu mītu un auru ap šo profesiju. Tomēr, statistiski šī ir viena no pašām bīstamākajām profesijām: uz 100 000 strādājošo bojā iet vidēji 340. Ik gadu. Iemeslu, kāpēc notiek letāls iznākums ir ļoti daudz: negadījumi, slimības, pārvadājamās kravas eksplozijas, apgāzšanās un tam sekojošā avārija, ugunsgrēki. Praktiski viss, ko var vien iedomāties, var notikt.